Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinumā “Sociālais dialogs – darba aizsardzības veicināšanas instruments” norāda, ka, neraugoties uz arodrisku pārbīdi saistībā ar darba digitalizāciju, kuras rezultātā pieaudzis stresa un izdegšanas izraisītu slimību un ergonomisku savainojumu skaits un nedaudz samazinājies nelaimes gadījumu darbā skaits, darba aizsardzības veicināšanā svarīgs joprojām ir sociālais dialogs.

“Ar sociālā dialoga palīdzību īstenotie darba aizsardzības pasākumi ne tikai pozitīvi ietekmē darba ņēmēju veselību, bet arī var uzlabot uzņēmumu rentabilitāti un samazināt veselības aprūpes izmaksas un darba kavējumus. Tiek lēsts, ka ar darbu saistītas traumas un slimības sabiedrībai izmaksā 476 miljardus EUR jeb 3,3 % no ES IKP,” teica atzinuma ziņotāja Franca Salis-Madinier.

Taču dažādās dalībvalstīs sociālā dialoga kvalitāte atšķiras, tādēļ sociālo partneru noslēgto autonomo nolīgumu piemērošana darba aizsardzības jomā Eiropas Savienībā dažkārt nav viendabīga.

EESK uzskata, ka Eiropas sociālais dialogs ir jāstiprina, lai visiem ES darba ņēmējiem nodrošinātu vienveidīgu aizsardzību.  
Tāpēc Eiropas Komisijai būtu jānosaka skaidri kritēriji, lai nodrošinātu, ka sociālo partneru parakstītie nolīgumi tiek īstenoti visās dalībvalstīs, it īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kurā teikts, ka Komisijai nav pienākuma reaģēt uz sociālo partneru lūgumiem īstenot noslēgtos nolīgumus.

Tomēr, lai definētu vispārējas darba aizsardzības pamatnostādnes, papildus rezultatīvam sociālajam dialogam vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums. Nolīgumi, kuru rezultātā pēc abu parakstītāju pušu lūguma tiek pieņemtas Padomes direktīvas, šķiet efektīvāki, jo tie garantē konkrētus rīcības plānus dalībvalstīs.
Šajā nolūkā EESK aicina pieņemt jaunas pamatnostādnes tāldarba jomā, izvirzīt augstākus mērķus vēža apkarošanā un pieņemt ES direktīvas par balsta un kustību aparāta traucējumiem un psihosociālajiem riskiem, kas kļūst par nopietnu arodrisku Eiropas darba ņēmējiem.

EESK Darba devēju grupa iesniedza vairākus atzinuma grozījumus un cēla iebildumus it īpaši pret aicinājumu veikt jaunus likumdošanas pasākumus, piemēram, pret ierosināto ES rīcību attiecībā uz balsta un kustību aparāta traucējumiem un psihosociālajiem riskiem, kā arī pret jaunu tāldarba pamatnostādņu izstrādi.
Atzinumu, kura izstrādi pieprasīja ES prezidentvalsts Francija, pieņēma EESK janvāra plenārsesijā ar 172 balsīm par, 32 pret un 70 atturoties. (ll)