Nesen EESK izstrādātajā izpētes atzinumā norādīts, ka jūrniecības tehnoloģiju nozarei ir steidzami vajadzīgi politikas pasākumi un investīcijas, lai stātos pretī starptautiskai konkurencei. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš prasmju apgūšanai, finansējumam un tirgus pieejamībai.
Ja Eiropa neīstenos īpašu jūras rūpniecības stratēģiju, kuģu un jūrniecības aprīkojuma ziņā tā var kļūt arvien atkarīgāka no Āzijas. Jau patlaban daudzas Eiropas ostas daļēji vai pilnībā pieder Ķīnas uzņēmumiem. Izstrādājot ilgtspējīgu stratēģiju, jāizvērtē šī īpašumtiesību struktūra.
“EESK uzskata, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai stiprinātu Eiropas jūrniecības noturību, atgūtu globālo konkurētspēju, aizsargātu spēcīgo Eiropas pozīciju sarežģītajā kuģubūves nozarē un saglabātu stratēģisko Eiropas jūrniecības autonomiju,” sacīja ziņotājs Anastasis Yiapanis, kas sagatavojis EESK atzinumu.
Lai palīdzētu nozarei atgūt konkurētspēju, būtu jāizveido jūrniecības ekspertu grupa un “Eiropas rūpniecības tehnoloģiju nozares industriālā alianse”.
Jau 2018. gadā EESK pieņēma pašiniciatīvas atzinumu “Stratēģija “LeaderSHIP 2020” kā redzējums jūrniecības tehnoloģiju nozarē”, kurā aicināts vairāk atbalstīt jūrniecības nozari, tomēr Eiropas Savienībai un valstu iestādēm nav izdevies nodrošināt vajadzīgos politikas pasākumus.
EESK atzinumā paustas bažas par šķēršļiem, ar kuriem saskaras Eiropas uzņēmumi, kas vēlas darboties Āzijā. Atzinumā minēts, ka Eiropas Komisijai būtu aktīvāk jācenšas izveidot pasaules tirdzniecības noteikumus, un norādīts, ka prioritārā kārtā tai ir jāvēršas pret ārvalstu subsīdiju ietekmi un zaudējumus radošām kuģu cenām.
Pastāvošie divpusējie brīvās tirdzniecības nolīgumi būtu jāatjaunina, lai ES jūrniecības uzņēmumiem nodrošinātu brīvu piekļuvi tirgum, un tas ir jāiekļauj turpmākajos nolīgumos. Ja šajā nolūkā rīkotas starptautiskās sarunas ir nesekmīgas, Eiropas Savienībai jāapsver vienpusējas darbības, kas radītu sviras ietekmi uz tās starptautiskajiem konkurentiem.
EESK atzinumā norādīts arī uz to, ka jūrniecības tehnoloģiju nozarei ir svarīga loma ilgtspējīgas zilās ekonomikas nodrošināšanā.
“EESK aicina veikt steidzamus pasākumus, kas stimulētu iekšzemes pieprasījumu pēc “zaļiem” un ar augstām tehnoloģijām aprīkotiem kuģiem, tostarp izstrādāt ES programmu, pēc kuras atjaunot flotes un modernizēt pašreizējos kuģus saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem,” minēja līdzziņotājs Christophe Tytgat.
EESK atzinumā teikts, ka sociālie partneri un vietējie ražotāji ir veltīgi gaidījuši kādu stimulu nozares pārejai uz videi labvēlīgiem kuģiem, alternatīvām degvielām un tehnoloģijām, kas atbilstu paketei “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Tomēr Komiteja pauž gandarījumu, ka ir pieņemta bezemisiju partnerība ūdenstransporta jomā, proti, partnerība, kuras mērķis ir bezemisiju kuģniecība.
EESK atzinumā ir aicināts sniegt lielāku finansiālu atbalstu ES Prasmju paktam un kampaņām, kas padarītu nozari pievilcīgāku visiem strādājošajiem – no inženieriem līdz metinātājiem un elektriķiem. EESK norāda: lai nozare varētu īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos, ir vajadzīgas plaša mēroga pārkvalifikācijas, prasmju pilnveides un profesionālās izglītības un apmācības programmas. (ks)