EESK decembra plenārsesijā apsprieda jautājumus, kas ietekmē jauniešus darba tirgū. Debates noslēdza Eiropas Jaunatnes gadu 2022 un ievadīja Eiropas Prasmju gadu 2023. Komiteja pauda atbalstu jauniešu iesaistes ilgtermiņa stratēģijai un ieteica panākt, ka Eiropas gadi kļūst plašāki, paredzot ne tikai popularizēšanas pasākumus, bet arī izstrādājot skaidrus plānus.

Pasaulē pēc Covid-19 pandēmijas jauns uzsvars tiek likts uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām, kas ietver visas ar tām saistītās iespējas un riskus, debašu atklāšanā uzsvēra EESK priekšsēdētāja Christa Schweng. “Saistībā ar Eiropas Prasmju gadu EESK turpinās veltīt uzmanību mūsu jauniešu vajadzībām un problēmām, ar kurām viņi saskaras mūsu strauji mainīgajā pasaulē.”

Eiropas nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmit izklāstīja savu redzējumu par Eiropu: “Jānodrošina labākas izredzes jauniešiem, rūpējoties par viņu drošību un atbalstot viņu centienus piekļūt jēgpilnām darbvietām un iesaistīties spēcīgā un iekļaujošā sociālajā dzīvē”.

Šajā plenārsesijā pieņemtajā rezolūcijā EESK arī aicina ES iestādes un valstu valdības stiprināt jauniešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un īstenot tās ierosināto “ES jauniešu testu”. EESK Eiropas Jaunatnes gada koordinācijas grupas priekšsēdētāja Katrĩna Leitāne teica, ka ir svarīgi garantēt “konkrētu un ilglaicīgu Eiropas Jaunatnes gada mantojumu un nodrošināt, ka jaunieši var ietekmēt lēmumus, kas būs svarīgi viņu nākotnei.”

Komiteja gatavojas 2023. gadam un ir izstrādājusi atzinumu par Eiropas Prasmju gadu (EYS), paužot bažas par šā gada pārsātināto programmu un prioritātēm. Ziņotāja Tatjana Babrauskienė teica, ka “visām darbībām, kas tiek veiktas saistībā ar Eiropas Prasmju gadu 2023, jābūt vērstām uz vislabāko iespējamo progresu visās izglītības un apmācības jomās, kā “pareizās prasmes” veicinot arī sociālās un transversālās prasmes”.

Atzinumā EESK arī mudina Komisiju nodrošināt, ka bēgļi un patvēruma meklētāji var validēt savas prasmes un kompetences Eiropas Savienībā un viņiem tiek piedāvātas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, lai atvieglotu viņu iekļaušanos darba tirgū. “Īpaša uzmanība jāpievērš mūsu draugiem no Ukrainas. Mēs vēlamies palīdzēt izaugt spēcīgai Ukrainas jaunajai paaudzei un nevēlamies radīt jaunu zudušo paaudzi Ukrainā, kā to cer panākt Krievijas režīms,” sacīja komisārs N. Schmit. (gb)