EESK uzskata, ka priekšlikums par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ir viens no galvenajiem priekšlikumiem paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ar vispārējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt CO₂ emisijas par 55 %. Lai to panāktu, ETS sistēma ir padarīta vērienīgāka, un pieejamo kvotu daudzums ir samazināts. ETS priekšlikumā ir uzsvērts, ka visām nozarēm ir jādod ieguldījums, lai sasniegtu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” izvirzītos mērķus. Transporta emisijas nav samazinājušās kopš 1990. gada, un tāpēc tām ir piešķirta prioritāte.

Priekšlikumā ir paredzēts ETS sistēmu paplašināt, iekļaujot tajā arī jūras transportu, tostarp braucienus uz ES un no tās; tas ir papildus jau iekļautajai aviācijai. Priekšlikumā ir ierosināta atsevišķa, paralēla sistēma autotransportam un ēkām, kur tirgotāji nav operatori, bet gan uzņēmumi, kas izplata fosilo kurināmo. Operatoriem tas raida cenu signālu, kas ir līdzīgs degvielas nodoklim.

Cerams, ka pārskatītā ETS samazinās CO₂ emisijas, būs stimuls izstrādāt oglekļneitrālus risinājumus un veicināt inovāciju.

Tomēr tas nozīmē arī izmaksu pieaugumu nozarēs, kuras ietilpst ETS sistēmā. Tas savukārt ietekmēs vispārējo izmaksu līmeni.

Tas var arī vājināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, ja vien citas valstis nesekos ES piemēram.

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) mērķis ir nodrošināt, lai lētāki produkti, kas ražoti saskaņā ar mazāk stingriem nosacījumiem, nevarētu konkurēt ES tirgū. Tomēr tas neaptver visas nozares, tostarp pakalpojumus, piemēram, transportu, un neveicina preču un pakalpojumu eksportu.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ES klimata diplomātija spētu pārliecināt citas valstis sekot ES piemēram.

Pastāv arī risks, ka pieaugošās izmaksas radīs enerģētisko un mobilitātes nabadzību.

Pāreja uz bezoglekļa sabiedrību nozīmē, ka darbaspēks būs jāpielāgo jaunajām kompetences prasībām, pilnveidojot prasmes un pārkvalificējoties.

Paketē pārkārtošanās problēmas ir paredzēts risināt, izmantojot dažādus fondus – Modernizācijas fondu, Inovāciju fondu un Sociālo fondu –, kuri lielā mērā tiks finansēti no ETS un CBAM ieņēmumiem. Tomēr, ja minētie priekšlikumi tiks pieņemti, ar šiem līdzekļiem nepietiks, lai veiktu apjomīgas investīcijas, kas vajadzīgas pārkārtošanai.

Uz autotransportu un ēkām, kā arī ES iekšzemes ūdens transportu attiecas arī Kopīgo centienu regula, kas nozīmē, ka to CO₂ samazinājumi saskaņā ar ETS tiks ieskaitīti dalībvalstu samazinājuma kvotās.

Taču tas nozīmē arī papildu ierobežojumu risku gadījumos, ja dalībvalstij ir vajadzīgs lielāks CO₂ emisiju samazinājums.

Īpaši smagi ETS sistēmā var tikt skarti kravu autopārvadājumi un jūras transports, jo šajās nozarēs vēl nav pieejami bezoglekļa risinājumi par saprātīgām cenām.

Noslēgumā jāatzīmē, ka galvenās problēmas, kas minētas EESK atzinumā, ir šādas:

• augstākas izmaksas, kas ietekmēs ES rūpniecību un pakalpojumu nozari, radot risku, ka pasaules tirgū samazināsies konkurētspēja;
• enerģētiskās un mobilitātes nabadzības risks;
• rūpniecības un pakalpojumu nozaru pielāgošanās nepieciešamība;
• darbaspēka pārkvalifikācija un prasmju pilnveide;
• pārkārtošanai nepieciešamo ieguldījumu piesaiste. ES finansējums palīdzēs, bet ar to ne tuvu nepietiks;
• pārliecināt citas valstis sekot šim piemēram – ievērojams izaicinājums ES klimata diplomātijai.

Organizēta pilsoniskā sabiedrība stingri atbalsta paketē izklāstītos nodomus. Tomēr, lai pakete būtu sekmīga, ir svarīgi savlaicīgi norādīt uz problēmām un rast piemērotus risinājumus.

Protams, problēmas ir ievērojamas, taču, ja mēs gūsim panākumus, potenciālie ieguvumi no ES vadībā īstenotās virzības uz oglekļneitrālu pasauli būs milzīgi. Ar nosacījumu, ka spējam nodrošināt sociālo jautājumu risināšanu un radīt nepieciešamos ieguldījumus, mēs varam uzņemties vadošo lomu virzībā uz oglekļneitrālu pasauli.

Stefan Back, EESK loceklis