EESK ad hoc grupa “Eiropas pilsoņu iniciatīva” (AHG EPI) 4. oktobrī Zagrebā rīkoja debates par tematu “Eiropas pilsoņu iniciatīva – pašreizējais stāvoklis Horvātijā”. Debašu mērķis bija ad hoc grupas locekļiem tikties ar vietējām ieinteresētajām personām, lai apspriestu viņu pieredzi, viedokļus un idejas. Viņi it īpaši pievērsās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) pamanāmībai un informētībai par to Horvātijā, kā arī līdz šim gūtajai pieredzei un apzinātajai paraugpraksei. EPI ir instruments, kas ļauj Eiropas Savienības pilsoņiem tiešā veidā ietekmēt ES politiku, ierosinot jaunus tiesību aktus.

Zagrebā notikušās debates par tematu “Eiropas pilsoņu iniciatīva – pašreizējais stāvoklis Horvātijā” bija pirmais šāds pasākums, ko ad hoc grupa organizēja ārpus Briseles. Pasākumā, kuru rīkoja Horvātijas Tirdzniecības un amatniecības kamera (Hrvatska Obrtnička Komora), EESK ad hoc grupas locekļus sveica Horvātijas Darba ministrijas valsts sekretāre Margareta Mađerić, Tieslietu ministrijas pārstāvis Dino Zorić, Eiropas Komisijas un EPI foruma pārstāvjus un daudzus dalībniekus, kas pārstāv Europe Direct centrus, universitātes, vietējās pašvaldības un valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes, kā arī Horvātijas EPI vēstniekus, EPI organizatorus, universitāšu studentus un citas EPI ieinteresētās personas.

Pēcpusdienā debatēm sekoja ad hoc grupas “EPI” kārtējā sanāksme un pastaiga Zagrebas centrā, kuras laikā ad hoc grupas locekļi tiešā veidā uzrunāja Horvātijas iedzīvotājus, izsniedzot viņiem EESK populāro Eiropas demokrātijas pasi.

Ar savu 2023.–2025. gada darba programmu ad hoc grupa cenšas vēl vairāk palielināt EESK aktīvo līdzdalību Eiropas pilsoņu iniciatīvas procesā. Tā plāno rīkot turpmākas sanāksmes ārpus Briseles, jo tās sniedz labu iespēju diskutēt ar vietējām EPI ieinteresētajām personām un valstu un vietējā līmenī palielināt informētību par EPI.

EPI ad hoc grupa, kuru pašlaik vada EESK locekle Violeta Jelić, tika izveidota 2013. gadā, lai sniegtu politiskas norādes par EPI un uzraudzītu norises šajā jomā.

Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu, sāka darboties 2012. gadā kā pirmais līdzdalības demokrātijas instruments starpvalstu līmenī. Tā ļauj vismaz vienam miljonam ES pilsoņu no vismaz septiņām dalībvalstīm aicināt Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktus, un tādējādi tā ir pilsoņu likumdošanas iniciatīvai vistuvākais ekvivalents. 

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK) jau no paša pirmsākuma ir bijusi ļoti aktīva loma Eiropas pilsoņu iniciatīvas izstrādē un popularizēšanā. (ep)