Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauda atbalstu efektīva sociālā dialoga veicināšanai ES dalībvalstīs, jo tam ir būtiska nozīme tādu ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas pasākumu veidošanā, kas rada labākus dzīves un darba apstākļus visā ES. Tādēļ tas ir nepieciešams ekonomiskās ilgtspējas veicināšanai un nodrošināšanai.

EESK atzinumā Sociālais dialogs kā būtisks ekonomiskās stabilitātes pīlārs un ekonomikas noturība, ņemot vērā aktīvu publisko debašu ietekmi dalībvalstīs ir sniegts pārskats par dalībvalstīs izplatīto sociālā dialoga praksi un analizēta tās izpausme iepriekšējo krīžu kontekstā. Atzinumā ir arī izpētīts, kā sociālā dialoga koncepcija, it sevišķi trīspusējas sarunas, kurās iesaistītas publiskās iestādes, var ne tikai ietvert koplīguma slēgšanu, bet arī izrādīties svarīgs jebkāda pārmaiņu procesa vadīšanas instruments.

Atzinumu pēc ES prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma izstrādāja bijusī EESK locekle Vladimíra Drbalová un pašreizējā EESK locekle Cinzia Del Rio.

Valstis, kurās ir stabili sociālā dialoga mehānismi, efektīvāk un ātrāk reaģē uz krīzēm, tostarp tādām pasaules mēroga krīzēm kā Covid-19 pandēmija. Atzinumā ir konstatēts, ka sociālais dialogs daudzās valstīs ir neviendabīgs un norisinās tikai dažreiz vai arī ir pasliktinājies, mazinot sociālo partneru autonomiju.

Atzinumā ir uzskaitīti vairāki ieteikumi, kā tuvākajā laikā pēc pandēmijas pareizi rīkoties, piemēram, jānodrošina sociālo partneru aktīva iesaistīšanās nacionālo atveseļošanas plānu sagatavošanā un īstenošanā un, pamatojoties uz sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunām, jāveicina laba korporatīvā pārvaldība.

Tomēr efektīvs sociālais dialogs nozīmē, ka tajā iesaistās reprezentatīvi un leģitīmi sociālie partneri un ka valdības apņemas piedalīties. Tāpat ir svarīgi respektēt sociālo partneru autonomiju un biedrošanās brīvību, kā arī tiesības uz kolektīvām sarunām.

Eiropas sociālais dialogs veido ES līgumu pamatu, un Eiropas sociālajiem partneriem ir jāizmanto visas iespējas, ko tas sniedz.

Sociālajiem partneriem jābūt iesaistītiem gan Eiropas pusgadā – ekonomikas pārvaldīšanas procesā –, gan jo īpaši nodarbinātības, sociālo un, vajadzības gadījumā, ekonomikas reformu un politikas pasākumu plānošanā un īstenošanā.

“Mums vajadzīgi saistoši sociālo partneru konsultēšanas mehānismi Eiropas pusgada ietvaros. Pašlaik, ņemot vērā pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir iesaistīt sociālos partnerus atveseļošanas un noturības plānu, tostarp valdības ziņojumu rīka, izstrādē,” teica C. Del Rio. (ll)