EESK 8. novembrī Briselē rīkoja konferenci, kuras dalībnieki sprieda par lielākā ES finanšu instrumenta, proti, Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sociālo dimensiju.

Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķis ir veicināt sociālo kohēziju un mazināt pandēmijas sociālo ietekmi. Nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos joprojām vērojami trūkumi, tostarp nevienmērīgi dalībvalstu ieguldījumi sociālajās programmās, nepietiekama apspriešanās ar sociālajiem partneriem un vāja dzimumu dimensija.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka vajadzīgi jauni pasākumi, lai novērstu sociālajām programmām atvēlētā ES finansējuma nelīdzsvarotību, it īpaši mājokļu, apmācības un izglītības jomā. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietniece Evelyn Regner norādīja uz nacionālo atveseļošanas un noturības plānu nevienmērīgo sociālo dimensiju un uzsvēra, ka tik nozīmīgais mehānisms efektīvi darbojas valstīs, kas visaptveroši iesaista sociālos partnerus.

ES darba un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmit aicināja apsvērt iespēju nepiešķirtos Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ieguldīt mājokļos un norādīja, ka šis mehānisms ir palielinājis Eiropas Savienības iespējas veikt sociālos ieguldījumus, taču dalībvalstis joprojām saskaras ar mājokļu problēmām, kurām steidzami jāpievērš uzmanība.

Konferences dalībnieki kritizēja to, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma noteikumi, kas attiecas uz dzimumu līdztiesību, ir nepiemēroti un neatbilst ES saistībām, kuras tā uzņēmusies dzimumu līdztiesības jomā. Debatētāji atzīmēja dažās dalībvalstīs īstenotus projektus, kas ilgtermiņā varētu stiprināt dzimumu līdztiesību, taču viņi uzsvēra, ka vajadzīga stabilāka un visaptveroša pieeja nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sociālajai un ar dzimumu līdztiesību saistītajai dimensijai.

Konferences dalībnieki sprieda par dažādiem šo plānu aspektiem, tostarp sociālo kohēziju un jaunatnes dimensiju, un īpašu uzmanību veltīja nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētajās programmās minētajiem izglītības pasākumiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši. Dalībnieki norādīja, ka vajadzīgas visaptverošas stratēģijas, kas atvieglotu pāreju no izglītības uz nodarbinātību, un uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt jauniešiem platformu, kura dod iespēju aktīvi iesaistīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmēs viņu nākotni. (ll)