Willem Vriesendorp
Ilgtspēju var nodrošināt tikai tad, ja tā ir demokrātiska procesa rezultāts. Tas, ka ik gadu tiekas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) puses, ir pozitīvi. Pušu konference (COP) ir ļoti vajadzīgs dialogs, un tas liecina, ka mēs ticam šā jautājuma demokrātiskai risināšanai.
Mēs redzam, ka bieži vien nepamanīts jautājums debatēs par ilgtspēju ir laiks. Domāju, ka var droši teikt, ka neviens nav pret vides ilgtspēju, bet atšķirības slēpjas vērienīguma līmenī attiecībā uz laiku, kas nepieciešams, lai sasniegtu noteiktās robežvērtības un mērķus. Pušu konferencei vajadzētu būt šā procesa paātrinātājai, taču tai var būt arī pretēja ietekme, ja tā darbojas kā neproduktīvu sarunu vieta, koncentrējoties uz simptomu novēršanu, nevis problēmas sakni. Tad tam ir negatīva ietekme, un tā ir zaļmaldināšana.
Raugoties uz COP28, mēs vēlētos redzēt, ka no tās izriet trīs lietas. Pirmkārt, konkrēts rīcības plāns, lai apturētu investīcijas jaunā fosilajā enerģijā un ātri pārtrauktu esošo ar fosilo kurināmo darbināmu enerģijas avotu izmantošanu. Otrkārt, vienošanās par zaudējumiem un kaitējumu. Nav šaubu, ka visplatākajiem pleciem būtu jānes smagākās nastas, it īpaši Rietumiem, kur gadsimtiem ilgi sabiedriskie labumi ir tikuši monetizēti privāta labuma gūšanai, tāpēc mums jāpanāk vienošanās par zaudējumiem un kaitējumu. Tas var notikt tikai tad, ja globālie ziemeļi piekritīs maksāt. Treškārt, globālo kapitāla tirgu un sistēmu pamatīga pārskatīšana. Mums ir jānosaka cena par ārējo ietekmi uz vidi un piesārņojumu, lai kļūtu grūtāk finansēt piesārņojošus projektus.
Šī COP būs īpaši interesanta, jo tā parādīs pirmās globālās inventarizācijas rezultātus un, lieki teikt, mēs esam ļoti sliktā trajektorijā. Pagājušajā sestdienā pirmoreiz vēsturē vidējā globālā temperatūra pieauga virs +2°C sasilšanas. Tas tikai tika pamanīts. Ir vajadzīga tūlītēja rīcība. Tas nozīmē, ka COP28 prezidentūrai būs jāuzņemas loma, kas prasa ārkārtēju pašdisciplīnu un prognozēšanu, jo tas, kas tai jādara, ir līdzīgs labākajam hamburgeru veikalam pilsētā, kas iestājas par hamburgeru pārdošanas aizliegumu un aģitē par likumu, kas atļauj tikai augu izcelsmes hamburgerus.
Nevaru iedomāties daudz piemēru izcilai līderībai un uzvedības zinātniekiem, piemēram, Daniel Kahneman, kas mums stāsta, ka šāda pašdisciplīna un prognozēšana ir ārkārtīgi reta un gandrīz pārsniedz cilvēka spējas.
Tāpēc mums ir jārada ārējs spiediens, un būtiska nozīme ir pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Mēs arī uzskatām, ka ļoti liela loma ir ilgtspējīgiem līderiem, t. i., uzņēmumiem, kuri jau pārpilda mūsdienu vides normu prasības. Mums ir jānodrošina, lai viņi izteiktos un parādītu sarunu vedējiem, ka ilgtspēja ir uzņēmējdarbības jautājums. Tā ir ne tikai uzņēmējdarbība, kas mūs pietuvina mūsu mērķiem klimata un vides jomā – tas ir arī labs bizness.
Tieši to mēs darām #SustainablePublicAffairs – mēs esam pirmā šāda veida sabiedrisko lietu aģentūra, kas strādā tikai lietās, kurām ir pozitīva ietekme uz vidi. Mūsu misija ir padarīt ilgtspējīgu līderu sniegumu par normu, atbalstot vides politikas standartu paaugstināšanu.
Mēs aicinām visu profesionālo pakalpojumu nozari pildīt pozitīvāku, apzinīgāku lomu. Pašlaik lielākā daļa (stratēģijas) konsultāciju biroju, revīzijas uzņēmumu, juridisko firmu, komunikācijas konsultantu, sabiedrisko attiecību konsultantu un līdzīgu organizāciju liek savām sirdīm un prātiem strādāt pie lietām, kas ir pretrunā Parīzes nolīgumam. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai šīs veicinošās nozares ieņemtu nostāju un izvēlētos, kam tās strādā: nevienam kā “korporatīvai personai” nevajadzētu strādāt, lai virzītu lietas, kuras negribētos redzēt notiekam kā “privātpersonai”.
Mūsuprāt, ja ilgtspējīgi līderi un profesionālo pakalpojumu nozare nāks klajā ar savu viedokli, COP28 prezidentūra sapratīs, ka ilgtspēja ir labs bizness – rītdienas bizness. Ir pienācis laiks rīkoties, un mums pēc iespējas ātrāk būtu jāveic pēc iespējas vairāk nepieciešamo pasākumu. Mēs jau sen esam pagājuši garām greznībai prognozēt mūsu ceļu nākotnē. Mums ir jāsāk atskaite no turienes, kur vēlamies, lai pasaule būtu 2050. gadā, un diemžēl tas nozīmē, ka mums ir jāveic daži no sāpīgākajiem pasākumiem.
To mēs varam darīt, tikai būdami vienoti.
Šī raksta pabeigšanas laikā COP 28 vēl turpinājās.
Mazāk