EESK ir izskatījusi ES priekšlikumu reglamentēt vidiskos, sociālos un pārvaldības (VSP) reitingus. 2023. gada oktobrī pieņemtajā atzinumā Komiteja uzsver, ka ir vajadzīgi kvalitātes standarti, lai nepieļautu zaļmaldināšanu, un atbalsta dubultā būtiskuma principa obligātu iekļaušanu.

Ir jāprecizē “VSP reitingu” un “VSP reitingu sniedzēju” definīcijas, lai no regulas darbības jomas izslēgtu dažas ar komerciāliem mērķiem nesaistītas darbības. EESK arī iesaka izveidot ES ilgtspējas aģentūru.

VSP reitingi virza investīcijas uz ilgtspējīgu praksi, palīdzot pāriet uz klimatneitrālu ekonomiku. EESK ziņotājs Krzysztof Balon atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un uzsver, ka nepieciešami stingri standarti, pārredzamība un konfliktu profilakse, lai veicinātu uzticēšanos finanšu tirgum un panāktu klimatneitralitāti.

Lai nodrošinātu kvalitāti un novērstu zaļmaldināšanu, EESK ierosina ieviest atļauju piešķiršanas procesu un organizatoriskās prasības VSP reitingu sniedzējiem. Komiteja ierosina “dubultā būtiskuma” standartu, kas uzliek uzņēmumiem pienākumu ziņot par to, kā ar ilgtspēju saistīti jautājumi ietekmē to uzņēmējdarbību, un par savas darbības ietekmi uz sabiedrību/vidi. “Mērķis ir vairot informācijas uzticamību, izmantojot regulētu konkurenci reitingu sniedzēju vidū,” saka EESK līdzziņotājs Andrea Mone.

Papildus EESK ierosina pilnveidot “VSP reitingus” un izslēgt no regulas dažas grupas, kas veido reitingus bez komerciāliem mērķiem. Komiteja atbalsta ES ilgtspējas aģentūras izveidi, lai novērstu tirgus nepilnības saistībā ar MVU, pakalpojumu sniedzēju un sociālās ekonomikas uzņēmumu novērtēšanu. Šāda aģentūra atjaunotu sabiedrības uzticēšanos finanšu tirgum un atvieglotu strīdu izšķiršanu, kas ir viena no EESK prioritātēm. (tk)

Konference “#ReskillEU. Jaunas darbvietas Eiropas enerģētikas un transporta nozarē”, ko 2023. gada 8. novembrī Briselē kopīgi rīkoja EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN) un Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, nosūtīja skaidru vēstījumu: Eiropas Savienībai ir vajadzīgs strukturēts un efektīvs plāns, kā attīstīt kritiski svarīgās prasmes, kas vajadzīgas, lai varētu pārkārtot enerģētikas un transporta nozari.

Lai pārietu uz tīru enerģiju un transport u, ir steidzami vajadzīgas jaunas prasmes, zināšanas un spējas, un ES ceļš uz neto nulles emisiju līmeni līdz 2050. gadam var būt sekmīgs tikai tad, ja darbaspēkam būs vajadzīgās prasmes.

Norādot uz jaunu prasmju un zināšanu nozīmi netraucētā transporta un enerģētikas nozares zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, šo mērķu sasniegšanā nedrīkst aizmirst par cilvēcisko elementu. Mums jānodrošina, ka šajā pārkārtošanās procesā piedalās visi sabiedrības locekļi.”

Lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem ir vajadzīgās jaunās prasmes, Eiropas Savienībai tagad jārīkojas saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Prasmju programmā Eiropai 2025. gadam, un ņemot vērā Eiropas Prasmju gadu 2023.

Eiropas Savienības atjaunīgo energoresursu nozarē pašlaik ir vajadzīgi vairāk nekā 1,2 miljoni kvalificētu darbinieku, un Starptautiskā Atjaunīgo energoresursu aģentūra prognozē, ka līdz 2050. gadam šis skaits katru gadu palielināsies.

Tas pats attiecas uz transporta nozari, kurā Eiropas Savienībā ir nodarbināti vairāk nekā 15 miljoni cilvēku. Transporta nozarē notiek strauja pārkārtošanās, un to lielā mērā nosaka automatizācija, elektrifikācija un videi nekaitīgākas tehnoloģijas.

“Raugoties uz Eiropas enerģētikas un transporta nozari, skaidri redzama ļoti lielā prasmju problēma,” norādīja TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča. “Mums jānodrošina, ka zināšanu un prasmju attīstība ir mūsu centienu priekšplānā. Tas ietver apņemšanos pastāvīgi mācīties, pārkvalificēties un pilnveidot prasmes, lai apmierinātu aizvien augošās prasības.” (mp)

EESK konferencē, kas 2023. gada 10.–11. oktobrī notika Bilbao, izskanēja aicinājums Eiropas Savienībai sagatavot Eiropas rīcības plānu reto slimību apkarošanai.

Pamatmērķis ir stiprināt valstu veselības aprūpes sistēmu sadarbību, lai nodrošinātu labāku diagnostiku, ārstēšanu un aprūpi cilvēkiem ar retām slimībām.

Retas slimības ir nopietna problēma visās ES dalībvalstīs; Eiropas veselības savienībai varētu būt nozīmīga loma tās risināšanā.

Dzīvē retās slimības faktiski sastopamas biežāk, nekā mēs varētu domāt. Statistika raisa satraukumu: pašlaik zināms vairāk nekā 7000 reto slimību, kas skar 8 % ES iedzīvotāju, t. i., aptuveni 36 miljonus cilvēku.

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) rīkotajā konferencē piedalījās 50 referenti, 45 EESK locekļi, Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore, trīs Eiropas Parlamenta deputāti un aptuveni 550 dalībnieki no visas Eiropas.

“Mūsu veidotajai Eiropas veselības savienībai ir jāaizsargā un jāaprūpē visi iedzīvotāji. Mūsu pienākums ir atbalstīt cilvēkus, kas slimo ar retām slimībām, un viņu ģimenes. Mēs arī turpmāk centīsimies uzlabot visu to cilvēku stāvokli, kam tas ir vajadzīgs,” sacīja Eiropas veselības un pārtikas nekaitīguma komisāre Stella Kyriakides.

“Retās slimības nemaz nav retas. Tā ir Eiropas problēma, kas jārisina Eiropas līmenī,” viņai piekrita EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke, savukārt TEN priekšsēdētāja Baiba Miltoviča norādīja: “Mums vajadzīgs Eiropas rīcības plāns, kura mērķis ir stiprināt veselības aprūpes sistēmu sadarbību Eiropas līmenī un dot iespēju ārstēt pacientus ar retām slimībām vispiemērotākajā ES dalībvalstī: viņi ir pelnījuši vislabāko aprūpi neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī tā ir pieejama.” (mp)

COP28 būs ļoti svarīgs brīdis, kad valstis varēs apstiprināt un paust vēl stingrāku apņēmību ierobežot klimata pārmaiņas. Parīzes nolīgums, kas tika noslēgts 21. sesijā (COP21), lika pamatus kopīgiem centieniem ierobežot globālo temperatūras paaugstināšanos. 28. sesijā valstis varēs pārskatīt un paaugstināt savus klimata mērķrādītājus, nodrošinot, ka tie atbilst jaunākajiem zinātniskajiem vērtējumiem un arvien pieaugošajai steidzamībai, ar kādu jāķeras pie klimata krīzes pārvarēšanas.

COP28 notiks no 2023. gada 30. novembra līdz 12. decembrim Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā. EESK aktīvi piedalās sarunās arī šajā gadā.

COP28 notiks Parīzes klimata nolīguma īstenošanas globālā inventarizācija. Katra inventarizācija ir divu gadu process, ko veic reizi piecos gados, lai novērtētu visas pasaules progresu virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu. Pirmā globālā inventarizācija tiek veikta Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un tajā izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu, tostarp 13. mērķa (rīcība klimata jomā), īstenošanas vidusposmā. 

Prezidentvalsts 2023. gada jūlijā nosūtītajā vēstulē informēja puses, ka COP28 uzsvars tiks likts uz četrām mainītām paradigmām:

• enerģētikas pārkārtošanas paātrināšanu un emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam;
• klimatfinansējuma pārveidošanu, izpildot vecos solījumus un izveidojot satvaru jaunam nolīgumam par finansējumu;
• dabas, cilvēku, dzīves un iztikas līdzekļu izvirzīšanu klimatrīcības centrā un
• mobilizēšanos līdz šim visiekļaujošākajai Pušu konferences sesijai.

EESK pārstāvji būs iekļauti ES delegācijā, un paredzēts, ka sesijā piedalīsies EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke, seši ad hoc grupas “UNFCCC Pušu konference (COP)” locekļi, proti, Peter Schmidt, Isabel Caño Aguilar, Josep Puxeu Rocamora, Antje Sabine Gerstein, Neža Repanšek un Arnaud Schwartz, kā arī EESK jaunatnes delegāte UNFCCC Diandra NÍ Bhuachalla. (ks)

Pasaulē, kas tiecas panākt ilgtspējīgu progresu, redzams, ka virzības uz Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) termiņa vidū saskaramies ar būtiskām problēmām. Oktobra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāpieņem integrēta un visaptveroša stratēģija ar vērienīgiem ilgtermiņa mērķiem un plāniem.

Nesen publicēts ANO ziņojums liecina par satraucošām tendencēm, proti, tajā tiek norādīts, ka tikai 12 % no aptuveni 140 ilgtspējīgas attīstības mērķiem visā pasaulē tiks sasniegti paredzētajā termiņā. EESK mudina Eiropas Savienību paust ilgstošu politisku apņēmību, kas ietver ieinteresēto personu agrīnu iesaistīšanu un resursu piešķiršanu pietiekamā apmērā. Komiteja uzsver, ka virzība uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir jāturpina arī pēc 2030. gada.

EESK norāda, ka Komisijai jāpauž ilgtermiņa politiska apņemšanās, kam jāturpinās arī pēc šā pilnvaru perioda beigām. Tai būtu jāietver ieinteresēto personu agrīna iesaistīšana, citu iestāžu pārstāvība un pienācīgs resursu apmērs, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iekļaujošu līdzdalību. EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka arī turpmāk, pat pēc 2030. gada, ir jādemonstrē ilgtermiņa apņēmība sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Ziņotāja Maria Nikolopoulou, kas izstrādāja atzinumu, sacīja: “Mēs mudinām Komisiju saglabāt IAM sasniegšanu kā vienu no nozīmīgām politiskā darba programmas prioritātēm pat pēc 2030. gada un paredzēt līdzekļus, kas dotu iespēju sagatavot visaptverošu ES stratēģiju nākamajam pilnvaru periodam.”

Lai varētu paātrināt progresu, EESK iesaka pāriet no izolētas pieejas uz holistisku pieeju un vienkāršot ilgtspējīgas attīstības politiku. Ļoti svarīgi ir iesaistīt dažādus sektorus, tostarp pilsonisko sabiedrību, publisko un privāto sektoru, akadēmiskās aprindas, jauniešu un sieviešu organizācijas. EESK mudina veidot strukturētu pilsoniskās sabiedrības dialogu, kurā piedalītos uzņēmumi, arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas uz vietas.

“Ilgtspējīgas attīstības mērķi arī pašlaik ir ļoti aktuāli. Mums kopīgi jāturpina virzība uz to sasniegšanu,” sacīja līdzziņotāja Antje Gerstein. (ks)

EESK telpās 2023. gada 19. un 20. oktobrī norisinājās Rietumbalkānu pilsoniskās sabiedrības forums, kura laikā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un ES līderu skaidru apņemšanos īstenot paplašināšanās politiku, tika raidīts jauns impulss reģiona izredzēm pievienoties ES.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka ir vajadzīgs lielāks atbalsts un pilsoniskās telpas aizsardzība, lai veicinātu ES integrācijai nepieciešamās būtiskās sociālekonomiskās reformas.

Forums tika rīkots sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Eiropas Izglītības fondu, Reģionālās sadarbības padomi un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) Salonikos, Grieķijā.

Atklādams forumu, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke teica: “EESK ir bijusi cieši iesaistīta ES paplašināšanās procesā, un esmu lepns, ka ar savu atbalstu speram soli tālāk. Vien pirms dažām nedēļām EESK pieņēma vēsturisku lēmumu atvērt savas durvis ES kandidātvalstīm, lai paplašināšanās kandidātvalstis varētu iecelt savus locekļus.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica norādīja: “Rietumbalkānu valstīm vēlos teikt, ka mūsu tagadne un mūsu nākotne ir cieši saistīta. Atzinīgi vērtēju EESK iniciatīvu, proti, tās konsultatīvajā darbā iesaistīt locekļus no paplašināšanās kandidātvalstīm. EESK ir pirmā Eiropas Savienības iestāde, kas to dara.”

Referenti, kas pārstāvēja dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskās organizācijas no visām Rietumbalkānu valstīm, minēja pilsoniskās sabiedrības organizāciju problēmas, piemēram, neregulāras apspriešanās, aizvien mazāku sadarbību ar valdību un nelielu iesaisti Eiropas politikas procesu uzraudzībā un īstenošanā.

Foruma dalībnieki debatēja par izglītības sistēmas stāvokli, jaunatnes politiku un prasmju attīstīšanu Rietumbalkānos, arī par pieaugušo izglītību, mūžizglītību un profesionālo izglītību un apmācību.

Trešā sēde bija veltīta tam, kādu ieguldījumu pilsoniskā sabiedrība var sniegt Rietumbalkāniem paredzētās zaļās programmas īstenošanā.

Pieņemtā deklarācija ir solis virzībā uz ES un Rietumbalkānu samitu decembrī. (at)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 26. oktobrī iepazīstināja ar savu plānu attiecībā uz visaptverošu ES ūdens resursu stratēģiju. EESK ir pirmā Eiropas iestāde, kas veic konkrētus pasākumus, lai risinātu ūdens resursu krīzi. EESK priekšlikumi ir citstarp šādi: ūdens patēriņa marķējums, Zilās pārkārtošanās fonds, ilgtspējīga ūdens patēriņa nosacījums saistībā ar ES līdzekļu piešķiršanu un īpašs ES ūdens resursu komisārs.

Aplēsts, ka tad, ja ūdens resursu jomā darbības netiek veiktas, izmaksas ir līdz pat pieckārt lielākas nekā tad, ja pasākumus veic, un tādēļ uzņēmumiem rodas ievērojami finansiālie zaudējumi. Eiropai ir unikāla iespēja ar ūdeni saistītās problēmas pārvērst tehnoloģiskās attīstības, sabiedrības progresa un uzņēmējdarbības izaugsmes iespējās. Tomēr pašreizējā sadrumstalotā pieeja nav pietiekama, lai risinātu ūdens trūkuma, piesārņojuma, kā arī klimata pārmaiņu problēmu.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke nāca klajā ar politisku deklarāciju, kurā izklāstīts principu kopums un konkrēti pasākumi, lai zilais kurss kļūtu par realitāti. “Ūdens ir galvenā prioritāte,” O. Röpke sacīja, “mums jāmācās no kļūdām, kas pieļautas saistībā ar klimatu, enerģētiku un kritiski svarīgām izejvielām, un jāapstiprina atsevišķa ūdens resursu stratēģija, kas būtu līdzvērtīga ES zaļajam kursam.”

Eiropas Parlamenta deputāte Pernille Weiss atbalstīja aicinājumu rīkoties un uzsvēra vajadzību pēc patiesas ūdens resursu noturības Eiropas Savienībā. Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius izteica savas domas par EESK iniciatīvu ūdens resursu jautājumā un norādīja, ka ES uzmanības centrā ir saldūdens apsaimniekošana.

EESK ir paredzējusi izdarīt lielāku spiedienu uz ES iestādēm un dalībvalstīm, lai pirms Eiropas Komisijas 2024. gadā paredzētās iniciatīvas attiecībā uz ūdens resursu noturību tiktu izstrādāta integrēta stratēģija ūdens resursu jomā. Tā sagatavos arī citus atzinumus par konkrētiem zilā kursa aspektiem.

Pasaules Ūdens ekonomikas komisijas līdzpriekšsēdētāja Mariana Mazzucato brīdināja, ka ūdens resursu krīzes ignorēšana kavē progresu klimata pārmaiņu novēršanā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. ANO īpašais referents Pedro Arrojo-Agudo uzsvēra, ka ūdens ir kopējs labums, kam nepieciešama ilgtspējā un cilvēktiesībās balstīta demokrātiskā pārvaldība.

Komiteja uzsver ES lomu globālās ūdens resursu krīzes risināšanā un plāno decembrī COP28 laikā iestāties par starptautisku rīcību ar ūdeni saistītos jautājumos. (gb)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) grupas “Pamattiesības un tiesiskums” (FRRL) jaunajā ziņojumā ir uzsvērtas milstošās problēmas, ar kurām Eiropā saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Ziņojums tika publiskots 7. novembrī FRRL grupas konferencē par pašreizējo stāvokli tiesiskuma jomā un tā ietekmi uz pilsonisko telpu.

Pamatojoties uz FRRL grupas ziņojumu un Eiropas Komisijas 2023. gada ziņojumu par tiesiskumu, ceturtajā gadskārtējā EESK konferencē par pamattiesībām un tiesiskumu tika aplūkotas jaunās tendences un problēmas, kā arī pilsoniskās sabiedrības būtiskā loma tiesiskuma pārraudzīšanā un saglabāšanā.

Priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības centrālo nozīmi un ierosināja izveidot Pilsoniskās sabiedrības forumu par pamattiesībām un tiesiskumu. Eiropas tiesiskuma komisārs Didier Reynders minēja pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu tiesiskuma saglabāšanā un aicināja aizsargāt, atbalstīt un stiprināt tiesiskumu.

Ceturtais Komisijas ziņojums par tiesiskumu tika pieņemts 2023. gada jūlijā. Tāpat kā 2022. gada izdevumā, jaunākajā ziņojumā ir ietverti katrai dalībvalstij adresēti ieteikumi. Šāgada ziņojumā ir novērtēts arī progress, kas panākts iepriekšējā gada ieteikumu īstenošanā, un saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju aptuveni divas trešdaļas no tiem ir pilnībā vai daļēji ņemti vērā.

Konferences laikā EESK grupa “Pamattiesības un tiesiskums” nāca klajā ar ziņojumu, kura pamatā ir Grieķijas, Somijas, Portugāles, Slovākijas, Slovēnijas un Zviedrijas apmeklējumi 2022. gadā. Ziņojumā norādīts, ka neviena dalībvalsts nav bez problēmām, un tajā ir apzinātas tendences un akūtākie draudi pamattiesībām un tiesiskumam Eiropā. Dažas no problēmām ir, piemēram, šķēršļi, ar kuriem pilsoniskās sabiedrības organizācijas saskaras, nodrošinot finansējumu; sociālekonomiskās pārmaiņas mediju nozarē; pastāvīgās problēmas, kas saistītas ar tiesvedības ilgumu, – šīs visas problēmas ir skaidri saskatāmas dažādās Eiropas valstīs.

FRRL grupas priekšsēdētājs Paul Soete aicina sniegt lielāku atbalstu valstu un ES līmenī, lai aizsargātu pilsonisko telpu un demokrātiju kopumā. (gb)

EESK locekļi Peter Schmidt, Andreas Thurner, Piroska Kállay un Maurizio Reale piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejas 51. plenārsesijā Romā. Pasaules nodrošinātība ar pārtiku ir būtiska globāla problēma, kas sniedzas pāri robežām, ietekmējot miljardiem cilvēku labklājību un valstu stabilitāti. Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits turpina augt un klimata pārmaiņas rada vēl nepieredzētas problēmas lauksaimniecībai, pārtikas nodrošinājuma garantēšana kļuvusi par neatliekamu prioritāti.

EESK aicināja izveidot Eiropas Pārtikas politikas padomi, kas nodrošinātu līdzdalīgu pieeju politikas veidošanā, un mudināja plenārsesijas dalībniekus veikt vajadzīgos pasākumus, kuru mērķis ir kontrolēt spekulācijas ar pārtiku. (ks)

Ilgi gaidītā ES farmācijas tiesību aktu atjaunināšana varētu sniegt labumu Eiropas iedzīvotājiem, bet tajā vairāk uzmanības būtu jāvelta stratēģiskai autonomijai.

Ierosinātā ES regulējuma pārskatīšana farmācijas nozarē ir vērtējama atzinīgi, taču EESK norāda, ka tajā lielāks uzsvars būtu jāliek uz plašākiem sociāliem un ģeopolitiskiem problēmjautājumiem un uz rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanu un investīciju piesaisti.

“Mums jāpanāk stratēģiska autonomija, un tāpēc ir vajadzīga piegādes drošība. Jāizstrādā administratīvi un finansiāli stimuli,” norāda EESK ziņotājs Martin Schaffenrath, kas sagatavoja EESK atzinumu par Komisijas priekšlikumu. “Mums ir vajadzīgi ieguldījumi šajā nozarē. Mums ir jāsniedz ilgtspējīgs atbalsts šai jomai. Mums jāpanāk ražošanas atgriešanās Eiropā.”

Farmācijas nozare ir svarīgs ES ekonomikas dalībnieks, kas tieši nodarbina 840000 cilvēku un netieši trīs reizes vairāk. Nozare 2021. gadā pētniecībā un inovācijā ieguldīja 41 miljardu euro. Atzinumā norādīts, ka Savienības ilgtermiņa pieejas centrā vajadzētu būt šā augsto tehnoloģiju sektora atbalstīšanai, jo tas ir ES tautsaimniecības stūrakmens.

Lai varētu mazināt atkarību no trešām valstīm, EESK atbalsta ES zāļu ražotāju stimulēšanu un rosina ražošanu no trešām valstīm pārcelt atpakaļ uz Eiropu. Komiteja arī ierosina izveidot ES kritiski svarīgu zāļu rezerves neparedzētiem gadījumiem. Uzsverot nepieciešamību panākt taisnīgu stratēģisko autonomiju, EESK norāda uz veiksmīgā Covid-19 vakcīnu iepirkuma piemēru un iesaka paplašināt kopīgos ES zāļu iepirkumus.

Norādot uz regulējuma pārskatīšanas sociālo nozīmību, atzinumā ierosināts izveidot īpašu ES līmeņa fondu reto slimību ārstēšanai, nodrošināt ārstēšanas pieejamību visiem Eiropas pacientiem un mazināt veselības aprūpes atšķirības starp dalībvalstīm, it īpaši gadījumos, kad obligātā veselības apdrošināšana nesedz visas ārstēšanas izmaksas. (dm)

Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU) vajadzīgs efektīvāks, labāk strukturēts atbalsts pārejai uz ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības praksi

EESK pašiniciatīvas atzinumā uzmanība pievērsta mūsdienīgai korporatīvās atbildības koncepcijai, MMVU lomai tās principu popularizēšanā un likumdevēju uzdevumam radīt labvēlīgu vidi, kurā MMVU varētu visaptveroši izmantot šos principus.

EESK uzskata, ka mūsdienīga korporatīvā atbildība ir uzņēmuma proaktīva un brīvprātīga pieeja, kas aptver ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ilgtspēju un kas pārsniedz tiesību aktos noteiktos pienākumus. Atzinumā minētas problēmas, ar kurām saskaras MMVU, pārņemot šādu praksi. Lai tās varētu atrisinātu, EESK iesaka izveidot MMVU alianses, kas uzlabo prasmes un kompetences, kuras ir būtiskas šim pārkārtošanās procesam. Darba devēju organizāciju, arodbiedrību, profesionālo palātu, apvienību un pilsoniskās sabiedrības sadarbība ir būtiska centieniem kopīgi risināt šīs problēmas.

Uzsverot, ka vajadzīga plaša un pragmatiska pieeja, EESK atzīmē MMVU daudzveidību un iebilst pret visiem vienādu risinājumu. Ziņotāji Ferre Wyckmans un Milena Angelova uzsver, ka vajadzīga proaktīva domāšana, kurai jāsaņem atbalsts no sociālajiem partneriem un politikas veidotājiem.

EESK aicina veidot atbalstošu politikas satvaru, kas izslēdz sarežģītību un nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti uz korporatīvo atbildību vietējā līmenī. Atzinumā ieteikts izstrādāt praktiskus instrumentus, piemēram, kontrolsarakstus, veidnes un kalkulatorus, kā arī alternatīvu scenāriju analīzi, ko MMVU var izmantot, lai attīstītu savu darbību saskaņā ar mūsdienīgas korporatīvās atbildības principiem un lai informētu par savām saistībām un sasniegumiem.

Ziņotājs Rudolf Kolbe uzsver, ka atbildība ir jāintegrē visos uzņēmējdarbības procesos un šī koncepcija jāattiecina arī uz pašnodarbinātām personām, kā arī norāda, ka vajadzīga nepārtraukta profesionālā attīstība.

Komiteja atzīmē, ka korporatīvās atbildības saturs ar laiku mainās, nodrošinot proaktīvu un uz nākotni vērstu ilgtermiņa digitālo, zaļo un demogrāfisko norišu pārvaldību, kā arī stiprinot noturību pret krīzēm. (dm)

EESK 8. novembrī Briselē rīkoja konferenci, kuras dalībnieki sprieda par lielākā ES finanšu instrumenta, proti, Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sociālo dimensiju.

Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķis ir veicināt sociālo kohēziju un mazināt pandēmijas sociālo ietekmi. Nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos joprojām vērojami trūkumi, tostarp nevienmērīgi dalībvalstu ieguldījumi sociālajās programmās, nepietiekama apspriešanās ar sociālajiem partneriem un vāja dzimumu dimensija.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka vajadzīgi jauni pasākumi, lai novērstu sociālajām programmām atvēlētā ES finansējuma nelīdzsvarotību, it īpaši mājokļu, apmācības un izglītības jomā. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietniece Evelyn Regner norādīja uz nacionālo atveseļošanas un noturības plānu nevienmērīgo sociālo dimensiju un uzsvēra, ka tik nozīmīgais mehānisms efektīvi darbojas valstīs, kas visaptveroši iesaista sociālos partnerus.

ES darba un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmit aicināja apsvērt iespēju nepiešķirtos Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ieguldīt mājokļos un norādīja, ka šis mehānisms ir palielinājis Eiropas Savienības iespējas veikt sociālos ieguldījumus, taču dalībvalstis joprojām saskaras ar mājokļu problēmām, kurām steidzami jāpievērš uzmanība.

Konferences dalībnieki kritizēja to, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma noteikumi, kas attiecas uz dzimumu līdztiesību, ir nepiemēroti un neatbilst ES saistībām, kuras tā uzņēmusies dzimumu līdztiesības jomā. Debatētāji atzīmēja dažās dalībvalstīs īstenotus projektus, kas ilgtermiņā varētu stiprināt dzimumu līdztiesību, taču viņi uzsvēra, ka vajadzīga stabilāka un visaptveroša pieeja nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sociālajai un ar dzimumu līdztiesību saistītajai dimensijai.

Konferences dalībnieki sprieda par dažādiem šo plānu aspektiem, tostarp sociālo kohēziju un jaunatnes dimensiju, un īpašu uzmanību veltīja nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētajās programmās minētajiem izglītības pasākumiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši. Dalībnieki norādīja, ka vajadzīgas visaptverošas stratēģijas, kas atvieglotu pāreju no izglītības uz nodarbinātību, un uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt jauniešiem platformu, kura dod iespēju aktīvi iesaistīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmēs viņu nākotni. (ll)

Neraugoties uz daudziem sasniegumiem pēdējā laikā un to, ka ES dzimumu līdztiesības indekss šogad sasniedzis rekordaugstu līmeni, vēl daudz darāmā, lai sievietes panāktu vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 25. oktobrī rīkoja debates par dzimumu līdztiesību, un tās bija viens no pasākumiem Eiropas Parlamenta katru gadu organizētajā Eiropas Dzimumu līdztiesības nedēļā, kuras mērķis ir uzsvērt ES pastāvīgos centienus tiesību aktu izstrādes centrā izvirzīt sievietes.

Lai gan izdevies panākt progresu, tas nebūt nav apmierinošs. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts šonedēļ informēja, ka 2023. gadā reģistrēts līdz šīm lielākais ES dzimumu līdztiesības indeksa pieaugums, ES rādītājam sasniedzot 70,2 punktus.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietniece Evelyn Regner norādīja uz pastāvīgo segregāciju darba tirgū, kur vairums sieviešu tiek nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un vairums vīriešu — augstāk atalgotās nozarēs. Viņa uzsvēra, ka steidzami jānovērš dzimumu nevienlīdzība, it īpaši tādā jomā kā nodarbinātības iespējas. Līdztiesības komisāre Helena Dalli norādīja uz ES pēdējo četru gadu pūliņiem aizsargāt sieviešu tiesības, tostarp uz ierosinātajiem tiesību aktiem attiecībā uz diskrimināciju darba samaksas jomā un sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke vēlreiz pauda Komitejas apņēmību integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visā politiskajā darbā un mudināja sievietes uzņemties vadošus amatus Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. EESK atkal piedalīsies Eiropas Dzimumu līdztiesības nedēļā un rīkos debates par klimata krīzes ietekmi uz dzimumu līdztiesību, vardarbību pret sievietēm un dzimumu nevienlīdzību piekļuvē finanšu tirgiem. (ll)

Dezinformācijas ietekme uz 2024. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un iespējas, kā nodrošināt efektīvāku pilsoniskās sabiedrības dalību šo vēlēšanu popularizēšanā un it īpaši kā uzrunāt jauniešus: tie bija galvenie temati, kas tika apspriesti EESK rīkotajā seminārā “Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā: kāpēc balsot?”, kurš 23. un 24. novembrī notika Bratislavā.

Pasākums notika Eiropas darba iestādē un tika rīkots sadarbībā ar Slovākijas Ekonomikas un sociālo lietu padomi un ar Eiropas Parlamenta Biroja Slovākijā atbalstu. Seminārā pulcējās vairāk nekā 130 dalībnieku: EESK locekļi, pilsoniskās sabiedrības organizāciju komunikācijas un preses sekretāri, žurnālisti un septiņu dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu padomju pārstāvji.

Debatēs, kas ilga divas dienas, izkristalizējās atziņa: lai vēlētāju aktivitātes veicināšanas kampaņām būtu reāla ietekme, Eiropas iedzīvotājiem ir jāzina, kā ES lēmumi ietekmē viņu dzīvi. Vēstījumi jāpielāgo katras ES valsts apstākļiem, un steidzami jālikvidē šķēršļi, kas kavē jauniešu iesaistīšanos politikā.

Lai varētu vēlētājus rosināt aktīvi piedalīties vēlēšanās, ļoti svarīgi ir efektīvi apkarot dezinformāciju un veicināt pārliecinošu un skaidru saziņu par šo vēlēšanu nozīmību, dodot vēlētājiem iespēju sajust to politiķu apņēmību, kuri viņus pārstāvēs Eiropas Savienībā.

Semināra atklāšanā EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Ja vēlamies nodrošināt panākumus 2024. gada vēlēšanās, mums visiem — ES iestādēm, plašsaziņas līdzekļiem, komunikācijas speciālistiem — ir jāsadarbojas, lai palielinātu informētību un tādā veidā apkarotu dezinformāciju un, pats galvenais, tuvinātu Eiropu tās iedzīvotājiem.  Svarīgākais uzdevums ir panākt cilvēku izpratni, ka šajās vēlēšanās viņi balsos par sevi.”

O. Röpke un EESK delegācija arī apmeklēja Jan Kuciak vārdā nosaukto Izmeklēšanas centru un godināja šā slovāku žurnālista piemiņu. Viņš tika nogalināts 2018. gadā pēc augsta līmeņa korupcijas atklāšanas Slovākijā. (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīkoja pieaugošajai saldūdens krīzei veltītās filmas “Līdz pēdējam pilienam” demonstrēšanu, klātesot poļu režisorei Eva Ewart. Filmas demonstrēšana bija viens no ūdens resursu tematikai veltītajiem EESK pasākumiem, kuru kulminācija bija konference “Aicinājums uz ES zilo kursu”, kurā Komiteja nāca klajā ar savu ūdens stratēģiju Eiropas Savienībai.

“Ūdens ir dzīvība, sargāsim to un rūpēsimies par to. Bez ūdens nebūs dzīvības uz šīs planētas,” sacīja Ewa Ewart, 24. oktobrī Briselē iepazīstinot ar savu dokumentālo filmu par ūdeni.

Pasākumu atklāja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke, piedaloties priekšsēdētāja vietniekam Laurențiu Plosceanu un Komitejas loceklim Pietro De Lotto, kurš vadīja EESK iniciatīvu “Zilais kurss”. Filmas demonstrēšanā piedalījās vairāk nekā 100 viesi, tostarp EESK locekļi, ES pārstāvji un žurnālisti.

Ewa Ewart filmas pievēršas sarežģītiem jautājumiem un bīstamām tēmām. Viņa ir vēstījusi stāstus uz robežas starp dzīvību un nāvi. Viņas filmas ir par cilvēkiem un kariem. “Arī filma “Līdz pēdējam pilienam” ir par karu”, viņa sacīja.

“Tā stāsta par citādu, proti, vismuļķīgāko karu. Tas ir stāsts par karu, ko cilvēks progresa vārdā pieteicis ūdenim, proti, mūsu dzīvības avotam. Un par cerību, ka mēs varam rast tur, kur koncentrējamies uz mūsu upēm – galveno svaiga, tīra ūdens avotu, kas mums ir vajadzīgs, lai eksistētu. Katru dienu arvien vairāk cilvēku apzinās, ka nav atlicis daudz laika, pirms būs par vēlu mainīt ūdens – mūsu vērtīgākā resursa – apsaimniekošanas veidu.” (Galvenais redaktors)

Atzīmējot savu 65. gadadienu, EESK rīkos debates, kurās piedalīsies izcili viesreferenti un augsta līmeņa pārstāvji.

Debates “EESC@65: Empowering Civil Society, Defending Democracy” notiks trešdien, 2023. gada 13. decembrī, EESK plenārsesijas laikā un sāksies plkst. 17.30. Tām varēs sekot straumēšanas kanālā EESK oficiālajā tīmekļa vietnē.