Attiecībā uz enerģētikas pārkārtošanu ir vajadzīgs skaidrs politisks redzējums, jo tas ir ne tikai tehnoloģiska rakstura jautājums, bet arī pamatīgs sociāls izaicinājums. Atzinumos, kurus izstrādājuši Lutz Ribbe un Thomas Kattnig un kas pieņemti EESK septembra plenārajā sesijā, Komiteja uzsver, ka nākotnē enerģētikas sistēmā būs vajadzīgi gan centralizēti, gan decentralizēt elementi, taču tās organizēšanu nedrīkst atstāt nejaušības ziņā.

Debatēs L. Ribbe sacīja: “Ir vajadzīgs skaidrs redzējums par to, vai par prioritāti būtu jāizvirza decentralizācija vai centralizācija. Eiropas enerģētikas pārkārtošanā pirmām kārtām vajadzīga ieguldījumu noteiktība, un to var nodrošināt tikai tad, ja ir pieņemti skaidri pamatlēmumi.”

Viņa teikto papildināja T. Kattnig: “Šajā enerģētikas pārkārtošanā ir jāiesaista darba ņēmēji, arodbiedrības un patērētāji, kā to solījuši politikas veidotāji un uz ko stingri aicina EESK. Tomēr arī šajā ziņā Komisija un dalībvalstis atstāj vairāk atklātu nekā atbildētu jautājumu. Turklāt pašreizējās enerģētikas politikas iniciatīvas sabiedrību drīzāk atturēs, nevis iedrošinās plaši piedalīties.”

Priekšrocības un trūkumi ir gan centralizētām, gan decentralizētām sistēmām. Centralizētā sistēmā pievienoto vērtību parasti rada tikai daži dalībnieki. Savukārt decentralizētā sistēmā patērētāji var piedalīties kā aktīvi klienti, iedzīvotāju energokopienas, lauksaimnieki, MVU un pašvaldību uzņēmumi. (mp)