EESK info

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvā 137 no 329 tās locekļiem ir iecelti pirmo reizi, un oktobrī sāksies Komitejas 2020.–2025. gada pilnvaru termiņš.

Jaunajiem EESK locekļiem pilnvaru termiņš sākas Covid-19 ierobežojumu laikā; tā kā visā Eiropā pieaug inficēšanās gadījumu skaits, Briselē joprojām spēkā ir noteikumi par sociālo distancēšanos un hibrīdsanāksmēm.

Ik pēc pieciem gadiem EESK locekļus — kopskaitā 329 — ieceļ no jauna. Šoreiz vairāk nekā 40 % locekļu būs jauni, un tas dos jaunu skatījumu, idejas un enerģiju darbam kopā ar tiem EESK locekļiem, kuri Komitejā atgriežas atkārtoti.

Jaunajā pilnvaru termiņā sieviešu īpatsvars būs 33 %, salīdzinot ar 27,30 % pēdējā pilnvaru termiņā un 24,70 % 2010.–2015. gada pilnvaru termiņā. Valstis, kuru delegācijā būs visvairāk sieviešu, būs Igaunija (85,71 %), kā arī Čehijas Republika un Horvātija (66,67 %). Savukārt Portugāles un Kipras delegācijā sieviešu nav. Zviedrijas delegācijā ir ideāls dzimumu līdzsvars.

Jaunākajam Komitejas loceklim ir 27 gadi, bet vecākajam — 76 gadi; viņš vadīs plenārsesiju, kurā ievēlēs jauno EESK vadību.

EESK locekļus uz pieciem gadiem ieceļ Padome, pamatojoties uz dalībvalstu izvirzītajiem kandidātiem. Pilns locekļu saraksts jaunajam 2020.–2025. gada pilnvaru termiņam drīz būs pieejams EESK tīmekļa vietnē.

Paredzēts, ka 329 jaunie vai atkārtoti ieceltie locekļi Briselē pirmo reizi tiksies 27. oktobrī. 28. oktobrī viņi uz divarpus gadiem ievēlēs jaunu priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus (attiecīgi komunikācijas un budžeta jautājumos). 

Priekšsēdētāja amats rotācijas kārtībā tiek uzticēts katrai no trim Komitejas grupām (Darba devēju grupai, Darba ņēmēju grupai un grupai "Daudzveidība Eiropā”). Divi iepriekšējie priekšsēdētāji tika ievēlēti no Darba ņēmēju grupas un grupas "Daudzveidība Eiropā”.

Katrs EESK loceklis pievienosies kādai no trim grupām, kuras katra ievēlē arī savu priekšsēdētāju uz divarpus gadu pilnvaru termiņu, ko iespējams pagarināt.

EESK galvenais uzdevums ir konsultēt ES likumdevējus (Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi) par tiesību aktu un politikas projektiem; šis darbs norit sešās specializētajās nodaļās un vienā konsultatīvajā komisijā, kuras atbild par visdažādākajām politikas jomām, piemēram, par sociālajiem, ekonomikas, lauksaimniecības, vides un transporta jautājumiem. (dm)

17. septembrī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pēdējā plenārsesijā pirms jaunā pilnvaru termiņa, kas sāksies oktobrī, rīkoja pilnvaru termiņa noslēguma ceremoniju. Luca Jahier, EESK priekšsēdētājs kopš 2018. gada aprīļa, pateicās visiem locekļiem un uzsvēra EESK pārstāvēto pilsoniskās sabiedrības organizāciju būtisko ieguldījumu Eiropas projektā.

Savā beidzamajā uzrunā priekšsēdētājs Luca Jahier runāja par sava pilnvaru termiņa galvenajām prioritātēm, proti, ilgtspējīgu attīstību, ES un Āfrikas attiecību stiprināšanu, ES paplašināšanos un kultūru kā Eiropu vienojošu elementu. Viņš arī uzsvēra EESK ieguldījumu ES problēmu risināšanā pēdējo gadu laikā, piemēram, EESK bija pirmā Eiropas iestāde, kas ierosināja izveidot Eiropas veselības savienību. Viņš pauda cerību, ka EESK aktīvi piedalīsies Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta ierosinātajā konferencē par Eiropas nākotni.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen bija nosūtījusi videovēstījumu, kurā viņa pateicās par izcilo EESK darbu beidzamo piecu gadu laikā un par lielo ieguldījumu ES likumdošanas procesā. Videovēstījums saņemts arī no Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja David Sassoli, kurā viņš paudis vēlmi ciešāk sadarboties ar EESK, lai veidotu strukturētu dialogu ar organizēto pilsonisko sabiedrību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Klara Dobrev savā uzrunā EESK plenārsesijā uzsvēra, ka “pasaulē nekas nevar mainīties bez cilvēku atbalsta; un EESK uzdevums ir veidot sakarus ar organizēto pilsonisko sabiedrību, ar īstiem cilvēkiem ar visdažādāko pieredzi un vajadzībām”. (dgf)

Koronavīrusa pandēmija grauj Eiropas tūrisma nozari. Ja Eiropas Savienība nerīkosies ātri, sešu mēnešu laikā puse no uzņēmumiem var būt bankrotējuši, atzinumā norāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

Panagiotis Gkofas sagatavotajā ziņojumā, ko EESK pieņēma septembrī, ir norādīts, ka ir nepieciešama ES rīcība, lai Covid-19 krīzes apstākļos saglabātu tūrisma uzņēmumu darbību un darbavietas to darbiniekiem. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku un gaidīt vēl sešus mēnešus, jo tad puse no šiem uzņēmumiem, iespējams, būs bankrotējusi.

Lai pamatotu savus apgalvojumus, EESK vasarā veica tiešsaistes aptauju, kurā piedalījās 175 organizācijas, kas pārstāv tūkstošiem tūrisma uzņēmumu, kuri nodarbina simtiem tūkstošus darbinieku visā ES.

Aptaujā sniegtās atbildes liecina par tuvojošos katastrofu.

88,2 % respondentu ir atbildējuši, ka Covid-19 krīze viņus ir skārusi ļoti smagi, 80,6 % paredz, ka tās sekas ilgtermiņā varētu vēl padziļināties un 45 % domā, ka 2021. gadā viņu uzņēmums vēl būs dzīvs.

Ziņojums tika izstrādāts, reaģējot uz Eiropas Komisijas paziņojumu “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam”.

Tiek lēsts, ka Covid-19 krīzes dēļ ES tūrisma nozare mēnesī zaudē ieņēmumus aptuveni viena miljarda euro apmērā un ka 2020. gadā varētu tikt likvidēti 6,4 miljoni darbvietu.

Lai nozari atdzīvinātu, Eiropas Savienībai pirmkārt un galvenokārt ir jārīkojas, lai atjaunotu cilvēku uzticēšanos ceļošanas drošumam, norāda EESK.

Gaidot vakcīnu, EESK atbalsta ideju izveidot “ES veselības pasi” ar saskaņotu pasažieru lokalizācijas veidlapu (Passenger Locator Form) un QR kodiem un daudzās valodās pieejamu palīdzības platformu veselības jomā.

Cilvēki varētu izmantot QR kodu, lai iegūtu informāciju un saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus valstī, kuru viņi apmeklē, un tādējādi viņiem ārkārtas situācijā būtu iespēja piekļūt veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma sistēmām.

Vēl viena svarīga prioritāte ir pēc iespējas ātrāk nodrošināt likviditātes pieejamību tūrisma uzņēmumiem un to darbiniekiem, jo naudas plūsmas trūkums apdraud to pastāvēšanu.

EESK uzskata, ka SURE programma, kuras mērķis ir mazināt bezdarba risku, varētu sniegt atbalstu nenodarbinātiem tūrisma nozares darbiniekiem un atalgojuma kompensācijas MVU vismaz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Komiteja arī uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu izveidot mehānismu atbalsta pasākumu īstenošanas uzraudzībai, jo daudzi aptaujas dalībnieki bija vīlušies, jo nebija saņēmuši nekādu finansiālu palīdzību, lai arī ES ir paziņojusi par līdzekļu pieejamību. (dm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pieņēmusi atzinumu Pienācīgas minimālās algas visā Eiropā, kas ietver tās ieguldījumu pašreizējās ES mēroga debatēs par šo tematu.

Šo izpētes atzinumu ir pieprasījis Eiropas Parlaments pēc Komisijas paziņojuma par ieceri ierosināt tiesību aktu, lai ikvienam Eiropas Savienībā strādājošam cilvēkam garantētu minimālo algu, kas nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni.

Šajā atzinumā EESK norādījusi, ka taisnīgas minimālās algas apvienojumā ar integrētu aktīvas iekļaušanas politiku, kas vērsta uz cilvēku, palīdzētu samazināt nabadzību strādājošo vidū.

Tomēr tā ir norādījusi, ka jebkāda šāda ES iniciatīva ir jāveido, balstoties uz rūpīgu dalībvalstu stāvokļa analīzi un tajā pilnībā jāievēro sociālo partneru loma un autonomija, kā arī dažādie sociālo partneru attiecību modeļi.

Runājot par tālāko ceļu, katra no trijām EESK grupām, kuras pārstāv ES darba devējus, arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ir paudusi atšķirīgu viedokli.

Pārstāvēdams EESK darba devēju grupu, ziņotājs Stefano Mallia teica: "Darba devēju grupa uzskata, ka ES nav pilnvaru darba samaksas un tās līmeņu jomā un ka minimālās algas noteikšana ir valsts kompetence, kas jāīsteno atbilstoši attiecīgās nacionālās sistēmas konkrētajām iezīmēm. Būtu jānovērš kļūdaina ES rīcība, īpaši šobrīd. Gadījumos, kad sociālajiem partneriem ir nepieciešama palīdzība, mums ar labākās prakses apmaiņas un spēju veidošanas palīdzību būtu jārisina konkrētas problēmas un nevajadzētu iekrist vienādošanas pieejas slazdā, kas var izraisīt nopietnas negatīvas sekas.

Pārstāvēdams EESK darba ņēmēju grupas viedokli, ziņotājs Oliver Röpke izteicās šādi: “Vienam no ES atveseļošanas stratēģijas būtiskiem elementiem vajadzētu būt rūpēm par to, lai strādājošiem visā ES būtu pienācīgas minimālās algas. Darba ņēmēju grupa nešaubīgi uzskata, ka visi strādājošie ir jāaizsargā ar pienācīgu minimālo algu, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, neraugoties uz to, kurā vietā viņi strādā. Darba koplīgumu slēgšana joprojām ir visefektīvākais taisnīgu algu garantēšanas veids, un arī tā ir jāstiprina un jāveicina visās dalībvalstīs. Tāpēc mēs priecājamies par Komisijas atziņu, ka ES ir iespējas rīkoties, lai veicinātu darba koplīguma slēgšanas sarunu lomu minimālo algu adekvātuma un seguma atbalstīšanā.” (ll)

Pašlaik vērojamā ārkārtas situācija klimata jomā ir mobilizējusi miljoniem jauniešu visā pasaulē, un daudzi no viņiem uzskata, ka klimata pārmaiņas būtiski apdraud viņu nākotni. Tajā pašā laikā tieši jaunieši vairākkārt apliecinājuši savu enerģiju, radošumu un motivāciju iebilst pret pašreizējiem neilgtspējīgajiem modeļiem un mudināt lēmumu pieņēmējus vienoties par vērienīgiem politikas pasākumiem. Tomēr joprojām vērojama liela plaisa starp viņu uzklausīšanu un to, kas pēc tās tiek darīts.

Šajā atzinumā EESK mēģina mazināt šo plaisu, norādot, ka ir būtiski jauniešus strukturēti un oficiāli iesaistīt visos ES lēmumu pieņemšanas posmos.

“Eiropai un pasaulei ir vajadzīgs vērienīgums, līderība un rīcība. Mūsu sistēmas balstās uz aizņēmumiem no nākotnes, pienācis laiks ieguldīt nākotnē,” uzsvēra ziņotājs Cillian Lohan, kas izstrādāja atzinumu.

Šajā saistībā EESK ierosina organizēt Klimata un ilgtspējas apaļā galda sanāksmes, ko EESK varētu rīkot sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, un iekļaut jaunatnes delegātu oficiālajā ES delegācijā, kura piedalās UNFCCC COP sanāksmēs.

Šai paaudzei tā ir vienreizēja iespēja novērst sistēmisko nevienlīdzību un veidot pāreju uz labāku nākotni. (mr)

EESK jau vairākus gadus ir aktīvi aicinājusi izstrādāt visaptverošu ES pārtikas politiku, lai nodrošinātu veselīgu uzturu no ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, sasaistītu lauksaimniecību ar uzturvērtību un ekosistēmas pakalpojumiem, kā arī nodrošinātu piegādes ķēdes, kas aizsargā visas Eiropas sabiedrības veselību.

Komiteja uzskata, ka ierosinātā stratēģija “No lauka līdz galdam” šos mērķus neatspoguļo pietiekami.

Izšķirošs šīs stratēģijas īstenošanas instruments ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžets, kas veido apmēram 40 % no kopējiem ES izdevumiem. Tāpēc KLP budžets būtu jāpalielina atbilstoši šiem mērķiem.

Stratēģija arī nerisina jautājumu par ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un piekļuvi zemei, kas ir viens no galvenajiem šķēršļiem lauksaimnieku skaita atjaunošanai. Tajā pašā laikā KLP maksājumi pilda ienākumu atbalsta funkciju, un tas ir būtiski gan tagad, gan arī turpmākajos gados, pat ja tiek veikti pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka pārtikas cenas atspoguļo ražošanas patiesās izmaksas.

Vēl viena liela problēma, ar ko saskaras ES lauksaimnieki, ir nepieciešamība konkurēt ar importētiem produktiem, kas neatbilst ilgtspējības mērķiem. Tāpēc EESK aicina Eiropas Savienību preferenciālas tirdzniecības nolīgumos nodrošināt standartu efektīvu savstarpīgumu.

Eiropai un pasaulei vēl ir jāiet tāls ceļš, lai tās kļūtu patiesi ilgtspējīgas. Eiropai ir instrumenti un zinātība, lai šo mērķi sasniegtu. Pierādīsim, ka arī mums ir vajadzīgā politiskā griba un apņemšanās, un rādīsim ceļu citiem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir aicinājusi ES un dalībvalstis strādāt pie tā, lai precizētu nodarbinātības nosacījumus platformu ekonomikā, jo standartizētu definīciju trūkums gan attiecībā uz darba ņēmēju, gan darba devēju statusu var sarežģīt darba tiesību aktu un daudzu darba aizsardzības tiesību piemērošanu.

Galvenie jēdzieni, kas jāprecizē, attiecas uz platformām, ko definē kā “starpniekus starp piedāvājumu un pieprasījumu”, nevis kā “darba devējus”. Tas noved pie tā, ka darba ņēmēji tiek uzskatīti par “pašnodarbinātām personām”, nevis “darbiniekiem”, tādējādi viņus bieži vien atstājot bez tiesiskās un sociālās aizsardzības, tostarp bez darba aizsardzības, kuras nozīmīgums ir kļuvis īpaši aktuāls pašreizējās pandēmijas laikā.

Lai noteiktu, vai darba ņēmējs ir darbinieks vai pašnodarbināta persona, EESK ierosināja, ka ES un dalībvalstīm būtu jāpieņem ekonomiskās atkarības un pakļautības jēdziens. Tā arī norādīja, ka ES un dalībvalstīm būtu rūpīgi jāapsver tāda principa pieņemšana, saskaņā ar kuru darba ņēmēju uzskata par darbinieku, ja vien nav pierādījumu par pretējo. Tomēr patiesi pašnodarbinātām personām vajadzētu būt iespējai saglabāt šo statusu, ja viņas to vēlas.

Atzīstot darba elastīgumu un autonomiju, papildu ienākumus darba ņēmējiem un neaizsargātāko cilvēku vieglāku piekļuvi nodarbinātībai kā vienu no platformu ekonomikas sniegtajiem ieguvumiem, EESK arī brīdināja par riskiem, kurus nevajadzētu novērtēt par zemu.

Papildus darba ņēmējiem, kuru pamattiesības, tostarp tiesības apvienoties organizācijās un risināt sarunas par darba koplīgumu slēgšanu, var tikt liegtas, pastāv arī draudi sabiedrībai kopumā, ka veidosies konkurence, kas balstīta uz zemākiem sociālajiem standartiem. Tas arī nelabvēlīgi ietekmē gan darba devējus, kurus skar neilgtspējīgs konkurences spiediens, gan dalībvalstis, kuras zaudē nodokļu ieņēmumus un sociālā nodrošinājuma iemaksas.

EESK savus argumentus izklāstīja atzinumā “Taisnīgi darba nosacījumi platformu ekonomikā”, kas tika pieņemts tās septembra plenārsesijā un izstrādāts pēc ES prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma. Atzinuma ziņotājs bija EESK loceklis no Portugāles Carlos Manuel Trindade. (ll)

Kopš 1992. gada ES cenšas īstenot bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, bet bez būtiskiem rezultātiem. Tas izskaidrojams galvenokārt ar sliktu tiesiskā regulējuma piemērošanu valstu līmenī un vajadzīgo pasākumu nepietiekamu finansēšanu.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas jauno apņemšanos un pūliņus izstrādāt bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kurā izvirzīti līdz 2030. gadam sasniedzami mērķi un kura ir viens no virzieniem ES zaļā kursa īstenošanā. 

Ziņotājs Antonello Pezzini un līdzziņotājs Lutz Ribbe uzskata, ka šī stratēģija ir ceļš, kas ved uz Eiropas biodaudzveidības izvirzīšanu pēc Covid-19 krīzes notiekošās atveseļošanas centrā – cilvēku, klimata un planētas labā, tādā veidā atgriežot mūsu dzīvē dabu.

Eiropas Savienībai, rīkojot izpratnes palielināšanas un saziņas kampaņas, ievērojami vairāk pūļu jāvelta mūsu atlikušo dabas resursu aizsardzībai. EESK arī uzskata, ka jāpaplašina aizsargājamās teritorijas, it īpaši stingri aizsargājamās teritorijas, lai varētu atjaunot dzīvotnes un novērst sugu skaita samazināšanos.

EESK arī uzsver, ka nevar likt lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem uzņemties bioloģiskās daudzveidības aizsardzības izmaksas. Šā sabiedrības labuma un vērtības nodrošināšanai drīzāk būtu jākļūst par noderīgu ienākumu gūšanas avotu viņiem pašiem.

Gatavojoties ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences nākamajai sesijai, kas 2021. gadā notiks Ķīnā, vairāk pūļu jāvelta bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Eiropai pienācis laiks uzņemties vadošo lomu un pārliecināt pārējās puses, ka apstiprinātās stratēģijas ir vērts īstenot. (mr)

Ieilgusī Covid-19 krīze ir skaidri parādījusi, cik trauslas ir globālās piegādes ķēdes. Ir kļuvis redzams arī tas, cik neaizsargāti ir darba ņēmēji un cik negatīva mūsdienu piegādes ķēdēs ir uzņēmējdarbības ietekme sociālajā, veselības un drošības jomā. Šajā konkrētai politikas rīcībai un lēmumu pieņemšanai izšķirīgajā brīdī gan ES prezidentvalsts Vācija, gan Eiropas Parlaments ir aicinājuši EESK nākt klajā ar ieteikumiem. Divos septembra plenārsesijā pieņemtos atzinumos Komiteja aicina Eiropas Komisiju izstrādāt Eiropas rīcības plānu un izvirzīt obligātus pienācīgas pārbaudes pienākumus globālajās piegādes ķēdēs.

Izpētes atzinumā EESK aicina izstrādāt Eiropas rīcības plānu jautājumā par cilvēktiesībām, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un ilgtspēju globālajās piegādes ķēdēs un nākt klajā ar saistošu ES līmeņa starpnozaru regulējumu attiecībā uz pienācīgu pārbaudi cilvēktiesību jomā un atbildīgu uzņēmējdarbību. Ir nepieciešama plaša definīcija, kas aptvertu cilvēktiesības, tostarp darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, un tās pamatā jābūt virknei starptautisku instrumentu.

Līdzās darbam ar rīcības plānu EESK ir konsultējusi Eiropas Parlamentu par ES likumdošanas iniciatīvu, ar ko tiktu ieviesta obligāta uzņēmumu uzticamības pārbaude attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem un ietekmi uz vidi. Ar iniciatīvu, par kuru 2020. gada aprīlī paziņoja Eiropas komisārs Didier Reynders un kuru plānots pieņemt 2021. gadā, uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, tiks noteikta juridiska prasība identificēt, novērst un mazināt savas darbības negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, darba ņēmēju tiesībām un vidi, kā arī atbildēt par šāda veida pārkāpumiem. (dgf)

ES tautsaimniecībā vismaz 30 miljoni darbvietu ir atkarīgas no izejvielu pieejamības, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu nodrošināta ilgtspējīga piekļuve izejvielām, tostarp metāliem, rūpnieciskajiem minerāliem un celtniecības izejvielām, un it īpaši – kritiski svarīgām izejvielām. Pašlaik, Covid-19 pandēmijas laikā, varam pārliecināties, cik nozīmīga ir digitalizācija. 

Septembra plenārsesijā un zaļā kursa un ES atveseļošanas plāna īstenošanai būtiskā brīdī EESK pieņēma pašiniciatīvas atzinumu par tematu “Digitālā kalnrūpniecība Eiropā: jauni risinājumi ilgtspējīgai izejvielu ražošanai”.

Atzinumā EESK iesaka, ka ES izejvielu nozares digitalizācija ir vienreizēja iespēja uzlabot Eiropas rūpnieciskās piegādes ķēžu izturētspēju un izejvielu nozares ekoloģiskos rādītājus un paplašināt pārredzamību un dialogu ar iedzīvotājiem un kopienām, kuras skar kalnrūpniecības darbības.

Ziņotājs Marian Krzaklewski, kas izstrādāja atzinumu, sacīja: “Virzībā uz kalnrūpniecības nozares digitalizāciju nāksies pielikt visus pūliņus, lai veiktu juridiskas un reglamentējošas pārmaiņas, un tas būtu jādara pārvalstisku organizāciju / starptautisko tiesību līmenī.”

EESK norāda, cik svarīgi ir izveidot globālu, visaptverošu derīgo izrakteņu izlūkošanas tīklu, lai sekmētu digitalizācijas procesu un uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu ES līmenī. EESK atzinīgi vērtē Kopīgā pētniecības centra centienus izveidot un uzturēt Eiropas izejvielu informācijas sistēmu.

EESK uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm ir aktīvi jāatbalsta ES kalnrūpniecības nozares digitalizācija. Tas ir būtisks solis ceļā uz ES rūpniecības un izejvielu vērtības ķēdes noturības stiprināšanu. Raktuves, kurās tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas, tostarp integrēta automatizācija, kognitīvi tīkli un reāllaika analīze, ir efektīvākas, tīrākas un drošākas. “Viedajās raktuvēs” ir vieglāk samazināt ietekmi uz vidi un panākt drošākus darba apstākļus, un tas ir būtiski, lai raktuves iegūtu sabiedrības atbalstu darbībai Eiropā. (ks)

EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt visaptverošu ceļvedi Eiropas aviācijas nozares atveseļošanai kopumā, paredzot īpašus resursus, ar ko atbalstīt ikvienu apakšnozari un tās darbaspēku. Atzinumā, ko izstrādājis Thomas Kropp un kas pieņemts septembra plenārsesijā, Komiteja norāda, ka ir vajadzīga vērienīga un koordinēta politiska reakcija, kurā skaidri nošķirts sākotnējais īstermiņa atveseļošanas posms un nepieciešamība nodrošināt nozares starptautisko konkurētspēju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Uzstādamies paralēli plenārsesijai, T. Kropp sacīja: “Lai arī aviācija jau iepriekš ir saskārusies ar krīzēm, šī ir bezprecedenta situācija. Saskaņā ar atjauninātajām aplēsēm nozare pilnībā atgūsies ne ātrāk kā 2024. gadā. Eiropas iestādēm un citām starptautiskām struktūrām vēl jākoordinē regulatīvi pasākumi starptautisku standartu noteikšanai. Aviācijā ietilpst ne tikai aviosabiedrības: tā iever arī citus nozīmīgus dalībniekus, tādus kā lidostas, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējus un citu pakalpojumu sniedzējus, kas visi ir jāņem vērā, meklējot risinājumus.”

Komisijai jāatrod pienācīgs līdzsvars starp atveseļošanas pasākumiem un finanšu prasībām, kuras izriet no Eiropas zaļā kursa, un jāizvairās no papildu regulatīvā sloga uzlikšanas, it īpaši atveseļošanas posmā, jo viss sektors ir finansiāli ārkārtīgi trausls.

Attiecībā uz enerģētikas pārkārtošanu ir vajadzīgs skaidrs politisks redzējums, jo tas ir ne tikai tehnoloģiska rakstura jautājums, bet arī pamatīgs sociāls izaicinājums. Atzinumos, kurus izstrādājuši Lutz Ribbe un Thomas Kattnig un kas pieņemti EESK septembra plenārajā sesijā, Komiteja uzsver, ka nākotnē enerģētikas sistēmā būs vajadzīgi gan centralizēti, gan decentralizēt elementi, taču tās organizēšanu nedrīkst atstāt nejaušības ziņā.

Debatēs L. Ribbe sacīja: “Ir vajadzīgs skaidrs redzējums par to, vai par prioritāti būtu jāizvirza decentralizācija vai centralizācija. Eiropas enerģētikas pārkārtošanā pirmām kārtām vajadzīga ieguldījumu noteiktība, un to var nodrošināt tikai tad, ja ir pieņemti skaidri pamatlēmumi.”

Viņa teikto papildināja T. Kattnig: “Šajā enerģētikas pārkārtošanā ir jāiesaista darba ņēmēji, arodbiedrības un patērētāji, kā to solījuši politikas veidotāji un uz ko stingri aicina EESK. Tomēr arī šajā ziņā Komisija un dalībvalstis atstāj vairāk atklātu nekā atbildētu jautājumu. Turklāt pašreizējās enerģētikas politikas iniciatīvas sabiedrību drīzāk atturēs, nevis iedrošinās plaši piedalīties.”

Priekšrocības un trūkumi ir gan centralizētām, gan decentralizētām sistēmām. Centralizētā sistēmā pievienoto vērtību parasti rada tikai daži dalībnieki. Savukārt decentralizētā sistēmā patērētāji var piedalīties kā aktīvi klienti, iedzīvotāju energokopienas, lauksaimnieki, MVU un pašvaldību uzņēmumi. (mp)

Eiropas Komisijas 2020. gada ekonomikas pārvaldības pārskatīšana notiek īstajā laikā, un ar to būtu jāpaver ceļš uz visaptverošu reformu, iezīmējot pāreju uz pārskatītu un līdzsvaru atguvušu satvaru, nevis jāatgriežas pie “normālā”. Septembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā, ko izstrādājuši Judith Vorbach un Tommaso Di Fazio, EESK uzsver, ka ES līmenī ir vajadzīga līdzsvarota ekonomikas politika, kas vērsta uz uzplaukumu, lai sekmētu iedzīvotāju labklājību, un uz virkni svarīgu politikas mērķu, tādiem kā ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, pilnīga nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbs, taisnīga materiālās bagātības sadale, sabiedrības veselība un dzīves kvalitāte, vides ilgtspēja, finanšu tirgus stabilitāte un cenu stabilitāte, līdzsvarotas tirdzniecības attiecības, konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika un stabilas publiskās finanses.

Aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis atsākt pārdomas par pašreizējiem ES noteikumiem Covid-19 pandēmijas kontekstā, J. Vorbach sacīja: “Mums steidzami jāpārskata un jāmodernizē ekonomikas pārvaldības satvars. Ekonomikas pārvaldībai jābūt līdzsvarotākai, un tās centrā jābūt labklājībai, veicinot Eiropā labākus dzīves apstākļus. Nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir publiskajiem ieguldījumiem piemērot “zelta likumu”, lai saglabātu produktivitāti un nākamo paaudžu labklājības sociālo un ekoloģisko pamatu. Svarīgi ir arī nodrošināt pietiekamus publiskos ieņēmumus, taisnīgu nodokļu politiku un mazināt ekonomiski apšaubāmu rādītāju ietekmi uz politikas veidošanu. Svarīgi būs arī ciešāk iesaistīt Eiropas Parlamentu, sociālos partnerus un visu pilsonisko sabiedrību.”

Turpinot viņas teikto, T. Di Fazio piebilda: “Covid-19 krīze ir milzīgs satricinājums, kura pārvarēšanai jāizmanto visas finansiālās iespējas. Mērķa saskaņotība ir vajadzīga, lai ierobežotu šīs pandēmijas izraisītās ekonomiskās un sociālās sekas un radītā kaitējuma nastu taisnīgi sadalītu starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs. Svarīgi īstermiņa pasākumi jau ir veikti, piemēram, fiskālās sistēmas vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšana. Tomēr mums ir nevis pārāk strauji jāatgriežas pie “normālā”, bet gan jāsper solis uz priekšu un jāpagriežas pārskatīta ekonomikas redzējuma virzienā, tāda redzējuma, kurā tiktu palielināti ieguldījumi apmācībā, pētniecībā un izstrādē, kā arī stratēģiskās ražošanas darbībās.” (mp)

Jaunajā pārskatītajā ES pilsētvides un teritoriālās attīstības programmā ir jāpievēršas Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekām, un kohēzijas politika varētu būt īstais instruments, ar kuru atveseļot Eiropas ekonomiku. Divos septembra plenārsesijā pieņemtos atzinumos EESK izvērtē ES teritoriālo politiku un iezīmē turpmāko virzību.

Pirmā atzinuma autori Petr Zahradník un Roman Haken pievēršas Leipcigas Hartas par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām pārskatīšanai un atbalsta jaunajā Teritoriālās attīstības programmā 2030. gadam paustos aicinājumus tiekties uz taisnīgu un zaļu Eiropu un iekļaut stabilāku teritoriālo dimensiju visās rīcībpolitikās un visos pārvaldības līmeņos.

Vietējā līmenī nākotnes pamatjēdzieniem jābūt pilsētu un reģionu integrācijai, ilgtspējai un izturētspējai. Uzstādamies plenārsesijā, Petr Zahradník sacīja: “Potenciāls integrētu projektu īstenošanai teritoriālajā un pilsētu attīstībā ir milzīgs, un tādas ir arī priekšrocības, kas saistītas ar šādu pieeju, proti, panākt ietekmes sinerģiju, taupīt izmaksas un veidot funkcionālus savienojumus.”

Teikto papildināja Roman Haken: “Ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, resursu izmantojumu un nepieciešamību samazināt vides riskus, pilsētu un reģionu ilgtspējas un izturētspējas jautājumus nevar risināt savstarpēji nesaistīti. Tāpēc pilsētprogramma pēc iespējas ciešāk jākoordinē ar teritoriālās kohēzijas politiku.”

Tātad kohēzijai ir izšķiroša nozīme, un uz to koncentrējas arī Gonçalo Lobo Xavier izstrādātais atzinums, kurā EESK norāda, ka kohēzija varētu būt ideāls instruments, ar kuru risināt daudzās koronavīrusa pandēmijas radītās problēmas, un aicina Komisiju rīkoties. “Mums jārīkojas nekavējoties un jāreaģē ātri; jāizmanto finanšu līdzekļi, lai palīdzētu un sniegtu atbalstu dalībvalstīm, ievērojot attiecīgos kritērijus, taču arī drosmīgi,” sacīja G. Lobo Xavier. “Eiropai vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama atšķirīga pieeja vienam un tam pašam izaicinājumam.” (mp)

Materiālu sagatavojusi EESK Darba devēju grupa

EESK Darba devēju grupa ir saņēmusi no visaugstākā politiskā līmeņa atbildes uz aicinājumu bez kavēšanās vienoties par pārliecinošu atveseļošanas budžetu. 2020. gada jūnijā Darba devēju grupa nosūtīja Eiropadomes locekļiem, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājam Charles Michel, Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Ursula von der Leyen un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam David Sassoli vēstuli par šo tematu.

Darba devēju grupas vēstulē bija teikts, ka veiksmīga un izturētspējīga uzņēmējdarbība ir visas ES ekonomikas atveseļošanas priekšnoteikums. Tāpēc, gatavojoties pēckrīzes posmam, spēcīgs uzsvars ir jāliek uz uzņēmējdarbības apstākļiem. Charles Michel kabineta vadītājs Frédéric Bernards savā 3. jūlija vēstulē uzsvēris, ka daudzgadu finanšu shēma būs stabilas atveseļošanas priekšnoteikumus un arī balstīs “pilnībā funkcionējošu un modernizētu vienoto tirgu”.

Arī David Sassoli savā 17. jūlija atbildē Darba devēju grupai norāda, ka "mums ir nepieciešami unikāli, bezprecendenta ekonomiskie pasākumi un īsta, beznosacījumu Eiropas vienotība". Viņš ir gandarīts par viedokļa saplūsmi ar Darba devēju grupu par nepieciešamību pēc vienotas atbildes no ES līmeņa. Lai palīdzētu Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem atveseļošanas procesā pēc krīzes, ir nepieciešama pārliecinoša daudzgadu finanšu shēma.

Arī Ursula von der Leyen pauž atzinību par vēstuli un nostājas dokumentu “Uzņēmējdarbībai ir būtiska nozīme ES atveseļošanā no koronavīrusa krīzes”. Abi dokumenti ir pārsūtīti Maroš Šefčovič – Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu. Prezidenta Emmanuel Macron vārdā viņā biroja vadītājs Patrick Strzoda ir apliecinājis, ka ir svarīgi bez kavēšanās atjaunot ekonomikas darbību. Vēstule ir pārsūtīta arī Francijas ekonomikas un finanšu ministram Bruno le Maire un Francijas Eiropas lietu valsts ministram Clément Beaune.

EESK Darba ņēmēju grupa

Pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai veltītā vispasaules diena, kuru atzīmējām 7. oktobrī, šogad bija svarīgāka kā jebkad. Covid-19 pandēmija ir saasinājusi mūsu sabiedrībā vērojamos trūkumus, it īpaši attiecībā uz pienācīgu darbu, atalgojumu un ienākumiem. Tomēr neproporcionāli smagi ir klājies dažiem, kuri jau iepriekš bija vieni no vismazāk aizsargātajiem, proti, jauniešiem ar nestabilām darbvietām; sievietēm, kuru īpatsvars vissmagāk skarto nozaru darbinieku vidū ir pārlieku liels vai kuras palikušas mājās, lai palīdzētu bērniem mājmācībā un rūpētos par ģimenes locekļiem; pašnodarbinātajiem un platformu darbiniekiem, mazatalgotiem strādājošajiem, migrantiem un visiem, kas strādā nedeklarētu darbu.

Pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai veltītajā vispasaules dienā Darba ņēmēju grupa pievienojās Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas aicinājumam noslēgt jaunu Sociālo līgumu par atveseļošanu un noturību, lai ilgtspējīgā veidā stātos pretī negatīvajai Covid-19 krīzes ietekmei un beidzot reaģētu uz cilvēku vajadzībām. Lai patiesi atjaunotu Eiropas projektu, ir vajadzīgi jēgpilni sociālie ieguldījumi, kas papildinātu ekonomikas politiku un būtu orientēti uz kvalitatīvu darbvietu saglabāšanu un radīšanu, taisnīgumu un nestabilas nodarbinātības izbeigšanu.

Komisijai nekavējoties jāturpina īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un, galvenais, jānāk klajā ar iniciatīvām par taisnīgu minimālo algu, ienākumu minimumu un darba samaksas pārredzamību, kā arī jāstiprina arodveselības un darba drošības noteikumi. Šajā saistībā ir jāgarantē darba koplīguma slēgšanas sarunas un nestabilos apstākļos esošu un neaizsargātu darba ņēmēju intereses. Svarīgi ir garantēt taisnīgumu arī platformu nozarē, kas uzņēmumiem dod milzīgu peļņu, kamēr šīs jomas darba ņēmēju stāvoklis darba tiesību, algu un darba apstākļu ziņā ir ārkārtīgi nedrošs.

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

Grupas “Daudzveidība Eiropā” loceklis Simo Tiainen, kas pārstāv Somijas Lauksaimniecības produktu ražotāju un mežu īpašnieku centrālo apvienību.

Centieniem nodrošināt Eiropas ekonomisko, sociālo un reģionālo līdzsvaru un uzlabot gan ES nozaru, tostarp lauksaimniecības, gan uzņēmumu konkurētspēju arī turpmāk jābūt ES politikas prioritātei. Mūsu konkurētspējai vajadzētu būt balstītai uz ilgtspējīgu ražošanu, nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi. Tikai ekonomiski spēcīga Eiropa var uzņemties vadošo lomu un atbildību. Tirdzniecības sarunās nekad nedrīkst pieļaut kompromisus, kad runa ir par tādiem Eiropas pārtikas ražošanas principiem kā ilgtspēja, augsti standarti un pārtikas nodrošinājums.

Lauksaimniecībai būs svarīga loma turpmāko stratēģisko, ekonomisko, ekoloģisko un sociālo problēmu risināšanā. Eiropas iedzīvotāji vēlas arī turpmāk ēst ilgtspējīgu un nekaitīgu pārtiku. Tāpēc kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir jāgarantē veselīgas un nekaitīgas pārtikas piegāde, vides un lauku ainavu aizsardzība, dzīvnieku labturība, klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās pasākumu īstenošana, lauksaimnieku iztika un lauku apvidu dzīvotspēja. Eiropas Savienībai ir jāaizstāv Eiropas lauksaimniecības modelis, kura pamatā ir tādi principi kā uztursuverenitāte un ilgtspēja. Kopējā lauksaimniecības politika būtu jāvienkāršo, un jāmazina birokrātija un jāstiprina subsidiaritāte.

Visbeidzot Eiropas Savienības politikas pasākumiem būtu jāveicina ilgtspējīga mežu apsaimniekošana. Eiropas Savienībai ir vajadzīga efektīva mežsaimniecības stratēģija, kurā ņemtas vērā visas ilgtspējas dimensijas. Tā dotu iespēju Eiropā palielināt koksnes ieguvi un citu izstrādājumu ražošanu un varētu būtiski veicināt jauna veida bioekonomikas attīstību, oglekļa emisiju neitralitātes panākšanu, kā arī nodarbinātību un izaugsmi. Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, vajadzīgās oglekļa piesaistītājsistēmas un vajadzība saglabāt bioloģisko daudzveidību ir savstarpēji saistīti uzdevumi.

Cilvēka un dabas attiecības — aerofotogrāfijās

EESK telpās būs aplūkojama fotoizstāde ar nosaukumu Habitat (“Dzīvotne"), kuras autors ir Tom Hegen, godalgots vācu fotogrāfs un dizainers no Minhenes.

Mākslinieka Tom Hegen darba centrā ir aerofotogrāfijas projekti, kuros attēlots, kā cilvēka darbība ietekmē planētu, un galvenais uzsvars tajos bieži likts uz cilvēka un dabas attiecībām. Projekts Habitat aicina skatītājus iepazīt mūsu planētu neierastā perspektīvā, izprast, cik lielā mērā cilvēka darbība ietekmē planētu, un galu galā uzņemties atbildību. Izstādē apkopota 31 fotogrāfija, kas attēlo cilvēka pārveidotas ainavas.

Ekspozīcija, kas tiek rīkota saistībā ar Vācijas prezidentūru ES Padomē, EESK telpās būs aplūkojama no 2020. gada 26. oktobra līdz 30. novembrim (ck)