Nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NRRP) īstenošanai lielākajā daļā ES dalībvalstu ir jāprecizē pārvaldības sistēmas. Joprojām nav skaidrs atbildības sadalījums starp centrālo, reģionālo un vietējo līmeni. EESK pauž satraukumu un savā oktobra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, ko izstrādāja Gonçalo Lobo Xavier, uzsver, ka ir vajadzīga lielāka skaidrība par mehānismiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru iesaistei NRRP īstenošanas, uzraudzības un pielāgošanas posmos.

EESK uz šo jautājumu jau ir norādījusi savā februāra rezolūcijā, taču, neraugoties uz Eiropas Komisijas centieniem, situācija nav mainījusies. Tāpēc EESK stingri aicina rūpīgāk izvērtēt šos būtiskos ES atveseļošanas aspektus.

“Mēs vēršam uzmanību uz nepieciešamību mērīt progresu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā. Mums ir vajadzīgi labi uzraudzības rādītāji, jo tie ir būtiski, lai noteiktu ES turpmākās attīstības un atveseļošanās kursu. Dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz šo izaicinājumu: mums ir vajadzīga drosme, lai informētu iedzīvotājus par milzīgajām grūtībām nākotnē,” debatēs norādīja Lobo Xavier.

Kristi Sõber sagatavotajā atzinumā par eurozonas ekonomikas politiku 2021. gadā EESK arī norāda, ka pandēmija nav beigusies un ekonomiskās sekas būs jūtamas vairākus gadus. Tāpēc ir vajadzīgs īpašs un jauns ekonomikas politikas ārkārtas pasākumu kopums. ES un eurozonas ekonomikā ir atsākusies strauja izaugsme. Tomēr vienlaikus ES piedzīvo vissarežģītāko posmu Eiropas integrācijas ekonomiskajā vēsturē. Šajā kritiskajā punktā situāciju var atvieglot tikai ar valdības izdevumiem.

EESK atzinīgi vērtē ātro reakciju ES un valstu līmenī saistībā ar cīņu pret pandēmiju un ir gandarīta par to, ka kopīgie centieni ir kļuvuši par būtisku atveseļošanas stratēģijas daļu. Uzstājoties plenārsesijā, Kristi Sõber sacīja: “Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu īpaši 2020. gada pirmajā pusē palīdzēja atvieglot ļoti sarežģītos ekonomiskos apstākļus, galvenokārt stabilizējot tirgus, darbvietas un iedzīvotāju ienākumus. Šim pirmajam solim sekoja NextGenerationEU (NGEU) – stabilais un pats inovatīvākais fiskālais ieguldījums. Abas iniciatīvas bija ātra un elastīga reakcija uz pandēmiju.” (mp)