30. septembrī un 1. oktobrī notika EESK Rietumbalkānu Pilsoniskās sabiedrības forums, kas spilgti izgaismoja reģiona apņēmīgo virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un pilsoniskās sabiedrības aktīvo iesaisti šā mērķa īstenošanā.

Šo forumu rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Reģionālās sadarbības padomi, un tās norisei bija izvēlēts ļoti piemērots laiks, proti, tas notika tikai dažas dienas pirms Eiropas Savienības un Rietumbalkānu samita atklāšanas Brdo Slovēnijas prezidentūras ietvaros.

Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Zoran Zaev šajā pasākumā norādīja: “Pievienošanās procesa aktivizēšana, dodot ticamu Eiropas Savienības perspektīvu Rietumbalkāniem, ir svarīgs jautājums, ņemot vērā apstādināto paplašināšanās procesu.”

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng apstiprināja, ka Komiteja bez vilcināšanās atbalsta ES paplašināšanos un šā reģiona valstu pievienošanos.
“Es esmu patiesi pārliecināta, ka Rietumbalkāniem ir vieta Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka jebkura diskusija par paplašināšanos neizbēgami ir diskusija par Eiropas nākotni, un gan šī reģiona, gan Eiropas Savienības pilsoniskai sabiedrībai ir jābūt pilnībā iesaistītai šajā procesā.”

Kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivér Várhelyi komentārs bija šāds: “Ceļš uz Eiropas Savienību ir ilgs un sarežģīts, kā arī izaicinājumu pilns. Bet tie, kuriem apņēmības netrūkst, mērķi sasniedz. Man nav šaubu, ka Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienība.”

Papildinādams viņa teikto, Slovēnijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs Gašper Dovžan piebilda, ka paplašināšanās ir loģisks solis un savstarpēji izdevīgs process, kurā ir vajadzīga gan apņēmība, gan neatlaidība.

Pievienošanās procesā īpaši svarīga ir aktīva pilsoniskās sabiedrības iesaiste

Balkānu pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla (BCSDN) izpilddirektore Biljana Spasovska pauda satraukumu par to, ka pakāpeniski sašaurinās pilsoniskajai sabiedrībai atvēlētā telpa un samazinās tās finansējums. Viņa arī norādīja, ka tiek apstrīdētas pamatbrīvības, bet īpaši spilgti tas atklājas pandēmijas laikā.

Foruma dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi garantēt biedrošanās brīvību un nodrošināt pilsonisko sabiedrību stimulējošu telpu.

Apspriestas tika arī zaļās programmas īstenošanas nostādnes un Ekonomikas un investīciju plāns. Tomēr to panākumi ir atkarīgi no pilsoniskās sabiedrības jēgpilnas un aktīvas iesaistes politikas veidošanā.

Visās šā reģiona valstīs ir vajadzīgas pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējuma reformas, un šīm organizācijām ir jābūt neatkarīgām un brīvām no politiskās ietekmes.

8. Rietumbalkānu Pilsoniskās sabiedrības foruma noslēguma deklarācija ir pieejama šeit. (at)