Domājot par to, kā panākt, lai Eiropas Savienība pēc Covid-19 pandēmijas būtu centrēta uz labklājību, iekļaušanu un ekoloģisko stabilitāti, atslēga ir meklējama kohēzijas politikā un pilnīgā pilsoniskās sabiedrības iekļautībā. Tāds bija EESK priekšsēdētājas Christa Schweng vēstījums EESK septembra plenārsesijā un tas sasaucās arī ar Eiropas kohēzijas un reformu komisāres Elisa Ferreira nostāju.

Kopš Covid-19 krīzes sākuma kohēzijas politika ir palīdzējusi atrast risinājumus ārkārtas situācijas laikā, un 2021.-2027. gada plānošanas posmā tā būtu joprojām jāizmanto, lai novērstu problēmas un nevienlīdzību dalībvalstu iekšienē un starp tām, starp reģioniem, pilsētām un cilvēku vidū – tur, kur pandēmijas laikā stāvoklis ir pasliktinājies.

Lai nodrošinātu līdzsvarotu atveseļošanu un nevienu neatstātu novārtā, liela nozīme būs kohēzijas politikai. Partnerība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir viens no politikas pamatprincipiem. Mēs vēlamies, lai šis princips tiktu piemērots arī īstenojot NextGenerationEU instrumentu un nacionālos atveseļošanas un noturības plānus. Kā norādīja C. Schweng, Kohēzijas politikā būtu jāsamazina birokrātija, jāpalielina digitalizācija un efektivitāte.

Ferreira piezīmēja, ka Covid-19 krīze pastāvošo nevienlīdzību ir padziļinājusi un radījusi jaunus tās veidus, kas skar pirmajās līnijās strādājošos, neaizsargātus vecus cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti, kuriem ir grūtāk saņemt pakalpojumus un tos, kurus smagāk ir skārušas pārvietošanās ierobežojumu sekas un kuru vidū galvenokārt ir sievietes un jaunieši. “Mūsu Savienība ir tik spēcīga, cik stipri ir tās vājākie posmi. Nevienlīdzības apkarošana un novēršana ir absolūts spēcīgas un plaukstošas Savienības priekšnoteikums. Sociālais taisnīgums un iekļautība ir jāliek atveseļošanas centrā. Sociālās problēmas nav iespējams atrisināt, ja nav novērsta teritoriālā un reģionālā nevienlīdzība. Mums ir jārēķinās ar vietām, kurās cilvēki dzīvo.” (mp)