2020. gada martā mēs sākām saprast, ka Covid-19 pandēmija nav tikai veselības krīze; tā ietekmēs daudzus mūsu dzīves aspektus. Arī apvienībām un aktīvistiem bija skaidrs, ka savā darbā mēs saskarsimies ar jauniem izaicinājumiem. Bet stāvoklis izrādījās sliktāks nekā gaidīts.
2020. gada maijā mēs rīkojām tikšanos pie "virtuālas glāzes". Pēc diviem noslēgšanās mēnešiem un darba tiešsaistē mēs nolēmām tikties un dalīties sākotnējos iespaidos par šo laiku.
Kopā ar kolēģiem no Eiropas Pilsoniskā foruma – starptautiska tīkla, kas pulcē vairāk nekā 100 apvienības un nevalstiskās organizācijas no 27 Eiropas valstīm un kas aktīvi strādā ar tādiem jautājumiem kā pilsoniskā audzināšana, cilvēktiesību aizsardzība un atbalsts demokrātijai –, mēs pavadījām vairākas aizrautīgu debašu stundas. Ikvienam no mums bija savs nacionālais skatījums, bet secinājumi bija līdzīgi.
Uz šo diskusiju pamata mēs pierakstījām vairākas atziņas. Pirmā atziņa: mūsu drošība ir atkarīga no citu cilvēku drošības. Mums ir vajadzīga universāla veselības un sociālā aizsardzība ikvienam sabiedrības loceklim visur pasaulē.
Otrā atziņa: mēs visi esam neaizsargāti un mūsu likteņi ir savstarpēji saistīti.
Solidaritātei, taisnīgumam, tiesībām un izpalīdzībai ir jābūt starptautisko attiecību un cilvēku ikdienas realitātes pamatam.
Trešā atziņa: kopējais labums eksistē.
Publiskajām iestādēm ir jākalpo nevis īpašām interesēm, bet gan kopējam labumam, tas jāaizsargā un jārūpējas par tā pastāvēšanu.
Ceturtā atziņa: demokrātija ir izšķiroši svarīgs un mums nepieciešams pretvīrusa līdzeklis.
Cilvēku informētība, pilsoniska līdzdalība, drošticama informācija, publiska pētniecība un izglītība, kā arī pārredzamas iestādes ir sabiedriskā labuma garants.
Piektā atziņa: globālā tirgus sistēma ir piedzīvojusi neveiksmi.
Mums ir jāpārceļ ražošana, jāievieš aprites ekonomika un visiem paredzēti universāli pamatienākumi.
Sestā atziņa: šī planēta mums nepieder – mums tā ir jāsaudzē un par to jārūpējas.
Daba izmanto šo noslēgšanās laiku, lai atgūtos no mūsu nodarītā kaitējuma. Mums pasaulē ir jāatjauno tiesiskums vides jomā.
Septītā atziņa: īstie varoņi ir kritiski svarīgās profesijās strādājošie. Sievietes ir frontes pirmajās līnijās.
Sociālajā hierarhijā ir jāatzīst sieviešu ieguldījums, un neredzamajām sabiedrības loceklēm ir jāvar pilnībā izmantot savas tiesības.
Astotā atziņa: ir jāpiebremzē.
Noslēgšanās laikā mēs bijām spiesti pilnībā paļauties uz sociālajām saitēm, mums bija jābūt pacietīgiem, iejūtīgiem un tādiem mums vajadzētu būt arī turpmāk.
Devītā atziņa: mums ir vajadzīga cilvēciska, sociāla un ekoloģiska drošība.
Mēs apņemamies panākt, lai mūsu valstīs, Eiropā un visā pasaulē atveseļošanās notiktu taisnīgā veidā.
Desmitā atziņa: turpmāk jārīkojas citādi nekā iepriekš.
Šīs atziņas mums ir jāņem vērā un jārīkojas kopā.
Vai pēc krīzes mēs izdarīsim vēl citus secinājumus? Vai šo krīzi mēs varam pārvērst iespējās?
Man ir skaidrs, ka turpmāk ir jārīkojas citādi.