EESK ieteica Eiropā netirgot neremontējamus produktus un norādīja, ka nepietiek tikai ar prasību ražotājiem informēt patērētājus par produktu neremontējamību.

EESK norāda, ka jaunās tiesības uz remontējamību ir liels solis uz priekšu tikai uz papīra. Jo patērētājs, kurš vēlas salūzušu viedtālruni vai ierīci salabot, nevis iegādāties jaunu, varētu saskarties ar vairākiem praktiskiem šķēršļiem, kuru dēļ remonts būs pārāk sarežģīts vai dārgs, dažkārt pat iespējams. Eiropas Savienībai būtu jāiet tālāk un jāaicina dalībvalstis aizliegt tīšas darbības, kuru mērķis ir padarīt ražojumus neremontējamus.

Nevaram runāt par tiesībām uz remontējamību, ja tiek izstrādāti neremontējami ražojumi, saka ziņotājs Thierry Libaert, kas sagatavoja EESK atzinumu.

EESK atzinumā par ierosināto direktīvu ieteikti vairāki praktiski pasākumi ar mērķi direktīvu pilnveidot un nodrošināt, ka remonts, tostarp no uzņēmumu skatupunkta, ir iespējams un cenas ziņā pieejams arī pēc garantijas perioda. Atzinumā minēti šādi priekšlikumi:

  • radīt stimulus izraudzīties remontdarbus, pat vienkāršus, piemēram, piedāvāt garantijas perioda pagarinājumu, ja produkts šajā laikā tiek salabots;
  • atļaut izmantot novatoriskus risinājumus, piemēram, 3D drukāšanu rezerves daļu ražošanai, vai veikt atjaunošanu, kas dod lietām iespēju dzīvot otru dzīvi, vai attīstīt lietotu preču rezerves daļu tirgu;
  • sākt apmācības un pārkvalifikācijas programmas, lai remontētāji varētu apgūt prasmes, kas vajadzīgas darbam, kurš agrāk bija balstīts uz mehāniku, bet tagad arvien biežāk saistīts ar savienotām ierīcēm. Vispārīgāk runājot, Eiropā ir jāmazina remonta darbinieku trūkums.

Remontdarbu nozare Eiropā rada vērtību un augstas kvalitātes darbvietas, ko ir grūti pārvietot. Tā rada 404 darbvietas uz 10000 tonnām remontētu materiālu — 50 reizes vairāk nekā šo materiālu kā atkritumu likvidēšana, kas pēdējos gados kļuvusi par dominējošo tendenci. 65 % patērētāju atbrīvojas no bojātajiem produktiem, un tas rada 7,5 miljonus tonnu atkritumu gadā.

Zaļmaldināšana: nē uz oglekļa emisiju kompensēšanu balstītām zaļuma norādēm!

Līdztekus Direktīvai par tiesībām uz remontējamību Zaļuma norāžu direktīva ierosināta, lai dotu Eiropas iedzīvotājiem iespēju iepirkties ilgtspējīgi. Patērētāji arvien biežāk vēlas to darīt, taču viņi neuzticas ražotāju norādēm par produktu un pakalpojumu ekoloģiskajiem raksturlielumiem un viņus mulsina daudzie tirgū sastopamie zaļie marķējumi.

Jaunajai direktīvai vajadzētu nodrošināt vides marķējumu un zaļuma norāžu ticamību un uzticamību, taču tai ir trūkumi. EESK uzskata, ka ar direktīvu būtu jāaizliedz uz kompensēšanu balstītas zaļuma norādes, jo vairākās patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un vairākās tiesas lietās konstatēts, ka tādas norādes kā “klimatneitrāls” vai “plastmasu kompensējošs”, kuru pamatā ir emisiju kompensēšana ar ieguldījumiem klimata problēmu risināšanas projektos (piemēram, koku stādīšanā), ir zinātniski nepareizas un vienmēr patērētājus maldinošas.

EESK arī norāda, ka vajadzīgi saskaņoti tiesību akti. Ļoti iespējams, ka tas, ko izstumjam pa durvīm, ielīdīs atpakaļ pa logu, saka EESK ziņotājs Angelo Pagliara. Vidiskuma norāžu direktīvai vajadzētu būt paraugam, kas nodrošina vismaz minimālu aizsardzību pret zaļmaldināšanu. Tās prasībām vajadzētu būt atspoguļotām nozaru tiesību aktos, lai nav iespējams atteikties, atrast nepilnības vai vājināt patērētāju aizsardzību.

Skatīt EESK atzinumu par tematu “Tiesības uz remontējamību”
Skatīt EESK atzinumu par tematu “Zaļuma norādes”