EESK info

Komiteja atbalsta tāda nākotnes elektroenerģijas tirgus izveidi, kura pamatā būtu publiskā un privātā sektora partnerība, kā arī regulējuma un liberalizācijas kombinācija.

Šā modeļa galvenais elements ir valdības izveidots “e-mehānisms”, kas pērk elektroenerģiju no ražotājiem un pārdod to piegādātājiem, kuri apgādā mājsaimniecību lietotājus, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, iedzīvotāju energokopienām un lielajiem patērētājiem un – ja tas ir lietderīgi un iespējams – citām valstīm.

“E-mehānisms” dotu iespēju noslēgt ilgtermiņa līgumus ar elektroenerģijas ražotājiem, izmantojot konkursus. Šie līgumi būtu dažādi, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumi, cenu starpības līgumi un izmaksu ar uzcenojumu līgumi.

Šī ir svarīga reforma, kas būtu jāveic pašreizējā ES elektroenerģijas tirgū, norādīts Jan Dirx un Christophe Quarez izstrādātajā EESK atzinumā, kas pieņemts 2023. gada 14. jūnija plenārsesijā.

“Komiteja jau sen ir atbalstījusi ES elektroenerģijas tirgus reformu,” sacīja Jan Dirx. “Domājam, ka turpmākā virzība jābalsta uz hibrīdu modeli, kura pamatā ir princips “ja iespējams, liberalizēt un, ja nepieciešams regulēt””.

“Enerģētika ir mūsu ekonomikas un sociālās sistēmas pamatelements, un pret to nevajadzētu izturēties tāpat kā pret citām precēm. Enerģētika ir sabiedrisko pakalpojumu centrālā daļa,” uzsvēra Christophe Quarez. “Saskaņā ar mūsu priekšlikumu valdība ir atbildīga par ilgtspējas, pieejamības cenas ziņā un piegādes drošības mērķu sasniegšanu.” (mp) (mp)

Lai novērtētu turpmākas intervences ietekmi uz ES ekonomikas sistēmu, EESK iesaka izveidot “zaļo trīskāršā T” kritēriju.

Atsaucoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) ieteikumiem, Komiteja uzsver, ka cenu pasākumi, kas nav mērķorientēti, ilgtermiņā tikai izstieps augstas inflācijas periodu. Ja šādi pasākumi pakāpeniski netiks pārtraukti, tie varētu apdraudēt ECB spēju sasniegt tās vidēja termiņa mērķus, un stingru monetāro prasību spēkā esamība būtu ilgāka, nekā vēlams.

Saskaņā ar Alena Mastantuono izstrādāto un jūnija plenārsesijā pieņemto EESK atzinumu “Enerģētiskās krīzes ietekme uz Eiropas ekonomiku” Eiropas Savienībai ir jāiet tālāk par ārkārtas fiskālajiem atbildes pasākumiem un jākoncentrējas uz strukturālām pārmaiņām, lai ātrāk atsaistītos no fosilā kurināmā.

“Mēs esam nelokāmi pārliecināti, ka secinājumi, kas izdarīti no enerģētiskās krīzes negatīvās ietekmes uz ES ekonomikas sniegumu, jāatspoguļo turpmākajos politikas pasākumos,” teica A. Mastantuono.

Lai arī turpmāk saglabātu konkurētspēju, Eiropas Savienībai ir vajadzīgas uzticamas un drošas enerģijas piegādes par pieņemamu cenu, kuru pamatā būtu tāds integrēts enerģijas tirgus ar lielu tīras enerģijas īpatsvaru, kas būtu noturīgs un spētu izturēt traucējumus un satricinājumus. (mp)

EESK ieteica Eiropā netirgot neremontējamus produktus un norādīja, ka nepietiek tikai ar prasību ražotājiem informēt patērētājus par produktu neremontējamību.

EESK norāda, ka jaunās tiesības uz remontējamību ir liels solis uz priekšu tikai uz papīra. Jo patērētājs, kurš vēlas salūzušu viedtālruni vai ierīci salabot, nevis iegādāties jaunu, varētu saskarties ar vairākiem praktiskiem šķēršļiem, kuru dēļ remonts būs pārāk sarežģīts vai dārgs, dažkārt pat iespējams. Eiropas Savienībai būtu jāiet tālāk un jāaicina dalībvalstis aizliegt tīšas darbības, kuru mērķis ir padarīt ražojumus neremontējamus.

Nevaram runāt par tiesībām uz remontējamību, ja tiek izstrādāti neremontējami ražojumi, saka ziņotājs Thierry Libaert, kas sagatavoja EESK atzinumu.

EESK atzinumā par ierosināto direktīvu ieteikti vairāki praktiski pasākumi ar mērķi direktīvu pilnveidot un nodrošināt, ka remonts, tostarp no uzņēmumu skatupunkta, ir iespējams un cenas ziņā pieejams arī pēc garantijas perioda. Atzinumā minēti šādi priekšlikumi:

• radīt stimulus izraudzīties remontdarbus, pat vienkāršus, piemēram, piedāvāt garantijas perioda pagarinājumu, ja produkts šajā laikā tiek salabots;
• atļaut izmantot novatoriskus risinājumus, piemēram, 3D drukāšanu rezerves daļu ražošanai, vai veikt atjaunošanu, kas dod lietām iespēju dzīvot otru dzīvi, vai attīstīt lietotu preču rezerves daļu tirgu;
• sākt apmācības un pārkvalifikācijas programmas, lai remontētāji varētu apgūt prasmes, kas vajadzīgas darbam, kurš agrāk bija balstīts uz mehāniku, bet tagad arvien biežāk saistīts ar savienotām ierīcēm. Vispārīgāk runājot, Eiropā ir jāmazina remonta darbinieku trūkums.

Remontdarbu nozare Eiropā rada vērtību un augstas kvalitātes darbvietas, ko ir grūti pārvietot. Tā rada 404 darbvietas uz 10000 tonnām remontētu materiālu — 50 reizes vairāk nekā šo materiālu kā atkritumu likvidēšana, kas pēdējos gados kļuvusi par dominējošo tendenci. 65 % patērētāju atbrīvojas no bojātajiem produktiem, un tas rada 7,5 miljonus tonnu atkritumu gadā.

Zaļmaldināšana: nē uz oglekļa emisiju kompensēšanu balstītām zaļuma norādēm!

Līdztekus Direktīvai par tiesībām uz remontējamību Zaļuma norāžu direktīva ierosināta, lai dotu Eiropas iedzīvotājiem iespēju iepirkties ilgtspējīgi. Patērētāji arvien biežāk vēlas to darīt, taču viņi neuzticas ražotāju norādēm par produktu un pakalpojumu ekoloģiskajiem raksturlielumiem un viņus mulsina daudzie tirgū sastopamie zaļie marķējumi.

Jaunajai direktīvai vajadzētu nodrošināt vides marķējumu un zaļuma norāžu ticamību un uzticamību, taču tai ir trūkumi. EESK uzskata, ka ar direktīvu būtu jāaizliedz uz kompensēšanu balstītas zaļuma norādes, jo vairākās patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un vairākās tiesas lietās konstatēts, ka tādas norādes kā “klimatneitrāls” vai “plastmasu kompensējošs”, kuru pamatā ir emisiju kompensēšana ar ieguldījumiem klimata problēmu risināšanas projektos (piemēram, koku stādīšanā), ir zinātniski nepareizas un vienmēr patērētājus maldinošas.

EESK arī norāda, ka vajadzīgi saskaņoti tiesību akti. Ļoti iespējams, ka tas, ko izstumjam pa durvīm, ielīdīs atpakaļ pa logu, saka EESK ziņotājs Angelo Pagliara. Vidiskuma norāžu direktīvai vajadzētu būt paraugam, kas nodrošina vismaz minimālu aizsardzību pret zaļmaldināšanu. Tās prasībām vajadzētu būt atspoguļotām nozaru tiesību aktos, lai nav iespējams atteikties, atrast nepilnības vai vājināt patērētāju aizsardzību.

Skatīt EESK atzinumu par tematu “Tiesības uz remontējamību”
Skatīt EESK atzinumu par tematu “Zaļuma norādes”

Padome palīdzēs risināt daudzas tās daudzās krīzes, kas pašlaik skar pārtikas sistēmas un sagatavoties jaunajiem pārbaudījumiem, kurus radīs Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības pārtikas sistēmu pašlaik skar vairākas krīzes, jo ir jārisina vides, klimata, veselības un sociālās problēmas. Arī gaidāmā Ukrainas pievienošanās rada izaicinājumus, un iespējams, ka būs nepieciešama KLP reforma. Lai pēc iespējas veiksmīgāk īstenotu šīs pārmaiņas, EESK, gatavodamās ES ilgtspējīgu pārtikas sistēmu regulējumam, ierosina izveidot Eiropas Pārtikas politikas padomi.

Eiropas Pārtikas politikas padome var veicināt ES, valstu un vietējās politikas konverģences paātrināšanos. Bet galvenais – tā var palīdzēt uzlabot ES pārtikas politiku. Atzinuma ziņotāja Piroska Kállay to komentē šādi: “Mēs esam dziļi pārliecināti, ka iekļautība un dialogs starp dažādām pārtikas sistēmas ieinteresētajām personām un pārvaldes iestādēm palielinās pārtikas politikas veidošanas kvalitāti un leģitimitāti un ka Eiropas Pārtikas politikas padome ir instruments, kas palīdzēs panākt, lai pieeja pārtikas pārvaldības jomā kļūtu integrētāka, līdzdalīgāka un demokrātiskāka.”

EESK ir sagatavojusies Eiropas Pārtikas politikas padomi ņemt savā paspārnē un vēlētos, lai tā tiktu modelēta Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformā, kuru tā pārvalda kopā ar Komisiju.

Eiropas Pārtikas politikas padome veicinās ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību pilsētu un lauku teritorijās. Tajā paredzēts ietvert akadēmiķus, zinātniekus, pārtikas piegādes ķēdes pārstāvjus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, izglītības darbiniekus, jauniešu pārstāvjus un ES politikas veidotājus. Laika gaitā paredzēts iekļaut arī vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjus un valstu iestādes, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalībvalstu pārstāvju līdzdalību ES līmenī. (ks)

Visās dalībvalstīs jaunieši joprojām nesaņem tādu pašu atalgojumu, tostarp minimālo algu, un sociālā nodrošinājuma pabalstus kā citi darba ņēmēji.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jāizbeidz jauniešu diskriminēšana, piemēram, zemas jauniešu minimālās algas un neapmaksāta stažēšanās. Jaunieši arī tiešāk jāiesaista politikas pasākumu izstrādē, un tas īpaši attiecas uz tiem pasākumiem, kas viņus ietekmē.

Šīs prasības, kas minētas divos 15. jūnija plenārsesijā pieņemtos EESK atzinumos, sakrita ar Eiropas Parlamenta pieņemto ziņojumu par stažēšanās kvalitāti, kurā Komisija aicināta ierosināt direktīvu, ar ko tiktu aizliegta ilgstoša stažieru un praktikantu nodarbināšana bez atalgojuma.

“Pārāk daudziem jauniešiem, kuriem jāsamierinās ar zemāku minimālo algu vai ar neapmaksātu stažēšanos, ir negatīva pieredze darba tirgū. Mēs nedrīkstam izlikties, ka neredzam to, kas notiek daudzās dalībvalstīs,” sacīja ziņotājs Michael McLoughlin, kurš izstrādāja atzinumu “Vienlīdzīga attieksme pret jauniešiem darba tirgū”.

“Jauniešiem ir tiesības tikt uzklausītiem un rīkoties,” norādīja ziņotāja Nicoletta Merlo, kas sagatavoja atzinumu “Sadarbība jaunatnes jomā”, kuru pieprasīja ES Padomes prezidentvalsts Spānija, kas cenšas dot jaunu impulsu ES jaunatnes programmai.

“Viņu līdzdalība ir jāveicina visā publisko politikas pasākumu izstrādes, īstenošanas un pārraudzības procesā, kurā ir jāuzsver jaunatnes organizāciju lomas nozīmība un jāņem vērā jaunie neformālie jauniešu saskarsmes, sadarbības un dialoga veidi,” uzsvēra Nicoletta Merlo.

EESK uzskata, ka jānodrošina jauniešiem tādi paši darba apstākļi un strādājošo pabalsti, sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība kā citiem darba ņēmējiem. Saskaņā ar principu, ka par vienādu darbu jāsaņem vienāds atalgojums, viņiem vajadzētu būt tiesībām uz tādu pašu minimālo algu kā citiem darba ņēmējiem. Tas pašlaik nenotiek dažās valstīs, kas noteikušas īpašu, zemāku minimālo algu jauniešiem, neraugoties uz to, ka katrs ceturtais gados jaunais darba ņēmējs saņem minimālo algu un ka visu pārējo darba ņēmēju grupā šādu atalgojumu saņem tikai katrs desmitais.

Jaunais EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke lielu uzsvaru liek uz aktīvāku dialogu ar jauniešiem un viņu iesaistīšanu politikas veidošanā.

Plenārsesijā notikušajās debatēs ar jauniešu organizācijām Oliver Röpke sacīja: “Esam apņēmušies izmantot iekļaujošāku modeli, kas iesaistes procesa centrā izvirza jauniešus. Mana politiskā prioritāte ir atvērt EESK durvis jauniešiem, un es neplānoju apstāties pie ES robežām. Vēlos uzrunāt arī kandidātvalstu jaunatnes organizācijas.”
Debatēs piedalījās European Youth Forum, Generation Climate Europe un ReDI School of Digital Integration pārstāvji. (ll)

EESK lūdz ES Padomes prezidentvalsti Spāniju virzīt uz priekšu priekšlikumu par to, lai Sociālā progresa protokols kļūtu par saistošu juridisku instrumentu, kas palīdzētu Eiropā stiprināt un nosargāt sociālās tiesības.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž atbalstu nesenajiem priekšlikumiem grozīt ES līgumus, lai tajos iekļautu tādu instrumentu kā Sociālā progresa protokols, kas gan konfliktu gadījumā, gan ES politikas pasākumos piešķirtu prioritāti sociālajām pamattiesībām, nevis ekonomiskajām brīvībām. Tas nodrošinās juridisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem visās dalībvalstīs.

ES Padomes prezidentvalsts Spānijas pieprasītajā izpētes atzinumā EESK norādīja, ka Sociālā progresa protokols ne tikai veicinās un sargās visaugstākos sociālo tiesību standartus visās ES politikas jomās, bet arī nepieļaus regresu un tādā veidā garantēs sociālo attīstību.

EESK plenārsesijā, kas notika 15. jūnijā, atzinumu pieņēma ar 132 balsīm par, 102 pret un 7 atturoties. Tomēr to neatbalstīja EESK Darba devēju grupa, kas iesniedza pretatzinumu, kurā iebilda pret Sociālā progresa protokola iekļaušanu primārajos ES tiesību aktos. Pretatzinums tika noraidīts, bet saņēma vairāk nekā vienu ceturtdaļu nodoto balsu, un tāpēc tas ir pievienots pieņemtajam atzinumam.

Ziņotāja, kas izstrādāja atzinumu, Maria del Carmen Barrera Chamorro sacīja: “Sociālā progresa protokols dos iespēju neatkāpties no sociālo standartu nepazemināšanas principa. Tas pavērs iespēju nepieļaut tādus politikas pasākumus, kas ir pretrunā cilvēku interesēm. Tādi bija, piemēram, īstenotie taupības pasākumi.”

“Tagad vairāk nekā jebkad agrāk jāgādā par sociālo un pilsonisko tiesību aizstāvību un vienādu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. It īpaši strīdu gadījumos jāuzskata, ka tās ir svarīgākas nekā brīvais tirgus,” norādīja līdzziņotājs Diego Dutto.

EESK norādīja, ka Spānijas prezidentūra paver lielisku iespēju panākt progresu šā priekšlikuma pieņemšanā. Komiteja mudināja prezidentvalsti Spāniju ierosināt sociālo lietu ministru padomes sasaukšanu, lai vienotos par kopīgu priekšlikumu, un plānot īpašu Eiropas samitu, kurā priekšlikumu pieņemtu.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK) 2008. gadā bija pirmā, kas ierosināja Sociālā progresa protokolu, reaģējot uz Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem par labu ekonomiskajām brīvībām. Pagājušajā gadā šis priekšlikums tika iekļauts konferences par Eiropas nākotni secinājumos, un Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Sociālā progresa protokolu iekļaut ES līgumos.

EESK Darba devēju grupa pauda viedokli, ka sociālajām un ekonomiskajām tiesībām vajadzētu būt vienādi aizsargātām un ka Sociālā progresa protokols nopietni apdraudēs pašu sociālās attīstības pamatu. (ll)

EESK norāda, ka HIV prevencija, pastāvīga aprūpe un diskriminācijas novēršana joprojām ir ļoti svarīga sabiedrības veselības krīzes novēršanai

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta ES Padomes prezidentvalsts Spānijas rūpes par to, lai ES darba kārtības prioritāšu vidū tiktu iekļauts mērķis līdz 2030. gadam panākt ar HIV saistītas stigmatizācijas un diskriminācijas izskaušanu.

Jūnija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK ir norādījusi savu atbalstu tam, ka Eiropas iestādēm būtu jāsagatavo augsta līmeņa deklarācija par stigmatizācijas un diskriminācijas izskaušanu pret cilvēkiem, kas inficēti ar HIV, un tā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam 2023. gada 1. decembrī.

EESK aicina izvirzīt jaunu augstāku HIV izplatības novēršanas un kontroles mērķi un testēšanas, ārstēšanas un virusoloģiskās supresijas jomā visās valstīs censties sasniegt aptvērumu 95 % līmenī.

“Pēc vairāk nekā desmit gadu ilga pārtraukuma mēs cenšamies izprast, kāds ir stāvoklis HIV jomā. Pārāk ilgi šis jautājums ir palicis bez ievērības,” norāda atzinuma ziņotājs Pietro Barbieri. “Mums ir jāstrādā ar pēc iespējas lielāku atdevi un mums tas ir jādara kopā ar sabiedrību, ārstiem, skolām un darbvietām.”

Ir svarīgi panākt, lai cilvēkiem ar HIV darbā būtu vienlīdzīgas iespējas, tostarp elastīgs darblaiks un vairāk brīva laika ārstu apmeklējumiem. Lai apkarotu stigmatizāciju un diskrimināciju, svarīgas ir izpratnes veicināšanas kampaņas, apmācība un informācijas izplatīšana skolās, pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes organizāciju vidū.

“Lai gan diagnosticēto HIV gadījumu skaits ir samazinājies, mēs nedrīkstam zaudēt modrību. Lai apturētu inficēšanos, ļoti svarīga ir agrīna diagnostika, savlaicīga ārstēšanās sākšana un aprūpes nepārtrauktība,” viņa teikto papildina atzinuma līdzziņotāja Nicoletta Merlo.

HIV joprojām ir būtiska sabiedrības veselības problēma, kas pasaulē kopumā skar 36 miljonus cilvēku, no kuriem 2,3 miljoni dzīvo PVO Eiropas reģionā. Eiropas kontinenta austrumu reģionos situācija ir īpaši saspringta. Ukraina ir valsts, kura AIDS epidēmijas ziņā ir otrā lielākā Austrumeiropas un Centrālāzijas reģionā.

HIV pirmām kārtām skar marginalizētas grupas, piemēram, narkotiku lietotājus, vīriešus, kuri dzīvo dzimumdzīvi ar vīriešiem, transpersonas, migrantus un cietumniekus. Stigmatizācija un bailes traucē cilvēkiem meklēt pakalpojumus, tāpēc testēšana un diagnosticēšana notiek novēloti, turklāt 50 % gadījumu slimība tiek atklāta ielaistā stadijā. Vietās, kurās nav iespējama pienācīga AIDS ārstēšana, tas spēcīgi palielina slimības izplatīšanās risku, un bojā iet cilvēki, kuru nāvi būtu bijis iespējams novērst.

Epidēmijas apkarošanai ir vajadzīgas visaptverošas stratēģijas, kas ietver aprūpi un prevenciju, kā arī inovatīvas testēšanas metodes, piemēram, ātrie testi un paštesti. (ll)

Šajā politikas jomā EESK sniedza ieteikumus par jauniem pašu resursiem, kas nonāktu ES budžetā. Nesen pieņemtā atzinumā Komiteja mudina Komisiju turpināt pūliņus izstrādāt ienākumu nodokļu sistēmu (BEFIT) un ierosina apsvērt iespēju ieviest ES mēroga nodokli digitālajiem darījumiem un papildu nodevu uzņēmumiem, kas importē produktus no trešo valstu ražotājiem, kuri nenodrošina darba ņēmēju pienācīgu aizsardzību.

Ņemot vērā spiedienu uz dalībvalstu budžetiem pēc pandēmijas, pašreizējo starptautisko spriedzi un procentu likmju paaugstināšanu, vajadzīgs jauns skatījums uz ES budžetam vajadzīgiem ieņēmumu avotiem. “Mēs atbalstām jaudīgu ES budžetu, kas nodrošina Eiropas Savienībai vajadzīgos finanšu līdzekļus tās politisko mērķu sasniegšanai, un pāreju uz reālākiem pašu resursiem, kuri palīdzēs novērst Eiropas integrācijai kaitīgo koncentrēšanos uz neto bilancēm,” plenārsesijā, kad tika pieņemts atzinums, atzīmēja ziņotājs Philip von Brockdorff. Ar Komisijas priekšlikumu par koriģētu pašu resursu kopumu, kura pamatā ir uzņēmumu ienākumu nodokļi un kurš tika publiskots 2023. gada 20. jūnijā, tika papildināti trīs citi 2021. gadā iesniegti priekšlikumi par jauniem ieņēmumu avotiem. Tos Padome gan vēl nav apstiprinājusi.

Lai varētu ierosināt uz uzņēmumu ienākumu nodokļiem balstītus pašu resursus, EESK mudina Komisiju iespējami drīz izstrādāt tādu instrumentu kā “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma” (BEFIT). Komiteja arī uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt iespēju BEFIT attiecināt uz finanšu pakalpojumiem vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli, kā to ierosinājis Eiropas Parlaments. Turklāt EESK lūdz Komisiju apsvērt iespēju piemērot papildu nodevu tiem ES uzņēmumiem, kas importē produktus no trešo valstu ražotājiem, kuri nenodrošina pienācīgu darba ņēmēju aizsardzību. (tk)

Līdztekus politiskai informētībai, stabilam tiesiskajam regulējumam un neatkarīgiem medijiem spēcīgs pilsoniskās sabiedrības tīkls ir viens no efektīvākajiem dezinformācijas apkarošanas ieročiem.

EESK 12. jūnijā rīkoja pirmo no pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt informētību par dezinformāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Par pasākuma norises vietu bija izraudzīta Sofija, jo secināts, ka 55 % bulgāru uzskata, ka viņus bieži ietekmē dezinformācija un viltus ziņas.

Debatēs izkristalizējās atziņa, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valdībām un neatkarīgajiem medijiem ir jāsadarbojas, lai izveidotu ugunsmūri pret informācijas sagrozīšanu, kas arvien biežāk tiek izmantota kā ārvalstu iejaukšanās ierocis.

Dezinformācijas izplatīšana raisa īpaši dziļas bažas pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra: “Dezinformācija, ko tagad papildina arī kara propaganda, tiek izmantota, lai norises padarītu neskaidras un sētu nesaskaņas, tādā veidā liedzot iespēju objektīvām debatēm. Nākamais gads būs Eiropas demokrātijai nozīmīgs brīdis. ES pilsoņiem ir tiesības izraudzīties, balstoties uz objektīvu informāciju, un es uzskatu, ka mums visiem jāatbalsta kampaņa, kurā nav vietas dezinformācijai un kuru neietekmē ārvalstu iejaukšanās.

Bulgārijas Ziņu aģentūras (BTA) ģenerāldirektors Kiril Valchev norādīja, ka efektīvākais dezinformācijas apkarošanas ierocis ir informācija, nevis cenzūra. “Jānodrošina brīva informācijas plūsma, lai sabiedrība tai var piekļūt.”

“Defend Democracy” dibinātāja un izpilddirektore Alice Stollmeyer sacīja: “Pilsoniskā sabiedrība viena pati nespēj apkarot dezinformāciju. Bet tā var organizēt kopīgus pūliņus, kuru mērķis ir panākt to lielo uzņēmumu pārskatatbildību, kuriem pieder sociālo mediju platformas.”

Debatēs arī tika atspoguļota neatkarīgo mediju būtiskā loma dezinformācijas atspēkošanā. Neatkarīgais krievu žurnālists un “TV Doždj” (TV Rain) galvenais redaktors Tikhon Dzyadko teica, ka neatkarīgie mediji cīnās pret Krievijas propagandu un cenšas krieviem sniegt uz pierādījumiem un faktiem balstītu informāciju. “Krievijas valdība nevēlas, lai cilvēki zinātu patiesību.” (at)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai būs svarīga loma Eiropas Savienības Padomes Spānijas prezidentūras laikā, pateicoties daudzajiem atzinumu pieprasījumiem, ko jaunā Spānijas prezidentūra tai ir nosūtījusi.

Spānija pārņem Eiropas Savienības Padomes prezidentūru Eiropai izšķirošā laikā. Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai palielināt savu noturību.

Daudzās krīzes, ar kurām pēdējos gados saskaras Eiropa, ir izgaismojušas mūsu ievainojamības un parādījušas, ka Eiropas Savienībai ir jāattīsta pašai sava stratēģiskā autonomija. Tāpēc viena no Spānijas prezidentūras galvenajām prioritātēm ir atvērta stratēģiskā autonomija – galvenais elements, kas nodrošinās, ka noturība papildinās ES mērķus izveidot zaļāku, digitālāku un sociālāku Eiropu.

ES pilsoņi 2024. gada jūnijā piedalīsies šī kontinenta lielākajā demokrātijas izpausmē – Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ņemot vērā šo perspektīvu, ārkārtīgi svarīgi ir ieviest garantijas, kas vajadzīgas mūsu demokrātijas aizsardzībai, it īpaši pret ārvalstu iejaukšanos, lai vēlēšanas nekļūtu par augsni dezinformācijai, propagandai un kiberuzbrukumiem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir apņēmusies cieši sadarboties ar Spānijas prezidentūru un dot ES pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespēju paust savu viedokli visā tās prezidentūras laikā. Pēc prezidentvalsts Spānijas pieprasījuma EESK izstrādās vismaz 22 izpētes atzinumus par dažādiem tematiem, tostarp par zaļo un digitālo pārkārtošanos, ES sociālo dimensiju un Eiropas nākotni. Šie detalizētie un vērienīgie atzinumi, kā arī vairāki tematiski pasākumi un konferences, tostarp par enerģētisko nabadzību, retajām slimībām un sociālo ekonomiku, ļaus EESK sniegt ieguldījumu Spānijas prezidentūras debatēs.
Komiteja ir gandarīta par iespēju sadarboties ar prezidentvalsti, lai izveidotu noturīgāku, iekļaujošāku un drošāku Eiropu, kas kalpo iedzīvotājiem un spēj efektīvi risināt nākotnes izaicinājumus.

Brošūra ir pieejama angļu, franču, vācu un spāņu valodā EESK tīmekļa vietnē. (af)