Šajā politikas jomā EESK sniedza ieteikumus par jauniem pašu resursiem, kas nonāktu ES budžetā. Nesen pieņemtā atzinumā Komiteja mudina Komisiju turpināt pūliņus izstrādāt ienākumu nodokļu sistēmu (BEFIT) un ierosina apsvērt iespēju ieviest ES mēroga nodokli digitālajiem darījumiem un papildu nodevu uzņēmumiem, kas importē produktus no trešo valstu ražotājiem, kuri nenodrošina darba ņēmēju pienācīgu aizsardzību.

Ņemot vērā spiedienu uz dalībvalstu budžetiem pēc pandēmijas, pašreizējo starptautisko spriedzi un procentu likmju paaugstināšanu, vajadzīgs jauns skatījums uz ES budžetam vajadzīgiem ieņēmumu avotiem. “Mēs atbalstām jaudīgu ES budžetu, kas nodrošina Eiropas Savienībai vajadzīgos finanšu līdzekļus tās politisko mērķu sasniegšanai, un pāreju uz reālākiem pašu resursiem, kuri palīdzēs novērst Eiropas integrācijai kaitīgo koncentrēšanos uz neto bilancēm,” plenārsesijā, kad tika pieņemts atzinums, atzīmēja ziņotājs Philip von Brockdorff. Ar Komisijas priekšlikumu par koriģētu pašu resursu kopumu, kura pamatā ir uzņēmumu ienākumu nodokļi un kurš tika publiskots 2023. gada 20. jūnijā, tika papildināti trīs citi 2021. gadā iesniegti priekšlikumi par jauniem ieņēmumu avotiem. Tos Padome gan vēl nav apstiprinājusi.

Lai varētu ierosināt uz uzņēmumu ienākumu nodokļiem balstītus pašu resursus, EESK mudina Komisiju iespējami drīz izstrādāt tādu instrumentu kā “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma” (BEFIT). Komiteja arī uzskata, ka būtu lietderīgi apsvērt iespēju BEFIT attiecināt uz finanšu pakalpojumiem vai izstrādāt globālu finanšu darījumu nodokli, kā to ierosinājis Eiropas Parlaments. Turklāt EESK lūdz Komisiju apsvērt iespēju piemērot papildu nodevu tiem ES uzņēmumiem, kas importē produktus no trešo valstu ražotājiem, kuri nenodrošina pienācīgu darba ņēmēju aizsardzību. (tk)