Aptuveni puse no gandrīz 500 miljoniem ES iedzīvotāju ir sievietes. Un saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2014. gada pētījumu aptuveni trešdaļa sieviešu Eiropas Savienībā kādā dzīves posmā ir saskārušās ar vardarbību tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes.

Šeit runa ir par vardarbības pret sievietēm epidēmiju: vardarbība viņu attiecībās, ģimenē, darbā, uz ielas utt. Mēs runājam par terorisma veidu pret sievietēm, kas katru gadu prasa tūkstošiem upuru, nogalinot, ievainojot, slikti izturoties pret sievietēm, viņas pazemojot, izvarojot, uzbrūkot, aizvainojot, aizskarot, apdraudot u. c.

Tāpēc vardarbība pret sievietēm ir cilvēktiesību jautājums, proti, cilvēktiesību pārkāpums tikai tādēļ, ka cietusī ir sieviete: tiesības uz fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesības uz drošību, tiesības uz nediskrimināciju, tiesības uz privātumu utt.

Tāpēc dalībvalstu iestāžu un ES iestāžu pienākums ir aizsargāt sieviešu cilvēktiesības: direktīvas priekšlikums, ar ko Komisija nāca klajā 8. martā — Starptautiskajā sieviešu dienā — ir būtisks un steidzami nepieciešams pirmais solis.

EESK atzinīgi vērtē regulatīvo jauninājumu, proti, direktīvā par vardarbības pret sievietēm apkarošanu izmantoto starpnozaru pieeju. Šādu direktīvu plaši pieprasa sabiedrība.

Turklāt, ņemot vērā pret sievietēm vērstas vardarbības daudzveidību un izplatību, ir jāpanāk, lai šādas vardarbības apkarošanas politika nebūtu neitrāla, bet gan izstrādāta, balstoties uz skaidru un nepārprotamu dzimumu līdztiesības perspektīvu, un veidota tā, lai veicinātu izpratni par tās nepieciešamību un efektivitāti.

Ir vajadzīgas debates par vardarbību pret sievietēm Eiropas Savienībā, lai izstrādātu mehānismus, ar ko definēt sodāmu rīcību, piemēram, vardarbību, un noteikt sodus un vainu pastiprinošus apstākļus. Tomēr ir arī jāievieš procedūras cietušo aizsardzībai un drošai piekļuvei tiesvedībai, kā arī jānodrošina cietušajām atbalsta un integrācijas mehānismi.

EESK ierosina, ka sociālajā dialogā un koplīguma sarunās būtu jāparedz konkrēti pasākumi, kas nodrošinātu darbvietu saglabāšanu vardarbībā pret sievietēm cietušajām personām un nenodarbinātu cietušo integrēšanu darba tirgū.

Tajā pat laikā mēs visi zinām, ka sociālās problēmas nevar atrisināt tikai tiesas ceļā, ka sodam nevajadzētu būt vienīgajam līdzeklim un tādēļ būtu jāievieš daudzdisciplīnu izglītības un izpratnes veicināšanas politika: mums būtu jāizmanto izglītība un kultūra, lai novērstu pārkāpēju parādīšanos, nodrošinot izglītību vienlīdzības apstākļos un respektējot daudzveidību.

Ņemot vērā izglītības nozīmi dzimumu lomu un stereotipu veidošanā, visos izglītības posmos būtu jāparedz tās preventīvā funkcija, izmantojot, piemēram, visaptverošu izglītošanu seksualitātes jautājumos, un institucionālajā sadarbībā būtu nepārprotami jāiekļauj pedagogu aprindu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju (tostarp feministu apvienību), sociālo partneru un attiecīgo kopienu līdzdalība.

Visbeidzot, EESK pauž dziļas bažas par to, ka galēji labējo spēku darbībā ir izvirzīts mērķis apkarot priekšlikumus par vīriešu un sieviešu līdztiesību. Komiteja ir īpaši nobažījusies par to, ka tiek sistemātiski noliegta strukturāla vardarbība pret sievietēm, ar ko viņas saskaras tikai tāpēc, ka ir sievietes. Šāds noliegums ne tikai apgrūtina vienlīdzīgu līdzāspastāvēšanu, bet arī apdraud LES 2. pantā nostiprinātās vērtības un principus.