EESK info

EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai šogad būs veltīta šādiem diviem tematiem: labāka nākotne jauniešiem un palīdzība Ukrainas karā cietušajiem. 

EESK šobrīd pieņem pieteikumus 2022. gada pilsoniskās sabiedrības balvai, kas tiks piešķirta inovatīviem un radošiem projektiem un iniciatīvām divās kategorijās: iespēju radīšana jauniešiem un palīdzības sniegšana kara plosītās Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Balvu fonds ir 60 000 EUR, kas tiks sadalīts ne vairāk kā sešiem uzvarētājiem: trijiem katrā kategorijā. 

1. kategorijas temats ir “Iespēju nodrošināšana jauniešiem”. EESK uzvarētājus izraudzīsies no tiem projektiem, kuru mērķis ir Eiropā veidot labāku nākotni jauniešiem un to darīt kopā ar viņiem. Tiem ir jābūt projektiem, kas pievēršas Eiropas jauniešu konkrētajām vajadzībām, palīdz radīt viņiem iespējas un piedalīties ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. 

2. kategorijas temats ir “Eiropas pilsoniskā sabiedrība – Ukrainai”. Ar šo balvu EESK godinās tos, kuri aktīvi darbojas vietējos apstākļos, sniedz humāno palīdzību ukraiņiem ikdienā un atbalsta bēgļus gan viņu ierašanās laikā, gan palīdzot viņiem integrēties Eiropas sabiedrībā.

Balvai var pieteikties jebkura pilsoniskās sabiedrības organizācija, privātpersona vai privātuzņēmums, kas īsteno bezpeļņas iniciatīvas. Visām iniciatīvām un projektiem jābūt īstenotiem Eiropas Savienībā, izņemot 2. kategorijas projektus, kurus var īstenot arī Ukrainā. 

Pieteikšanās termiņš: 2022. gada 31. jūlijs plkst. 10.00 (pēc Briseles laika)

Apbalvošanas ceremonija: 2022. gada 14. un 15. decembrī Briselē

Pilns prasību apraksts un tiešsaistes pieteikuma veidlapa atrodama mūsu tīmekļa vietnē.

EESK balvas pilsoniskajai sabiedrībai mērķis ir vairot informētību par pilsoniskās sabiedrības izcili vērtīgo devumu Eiropas identitātes un pilsoniskuma veidošanā, kā arī kopējo Eiropas integrāciju stiprinošo vērtību popularizēšanā. (ll)

Tikai nedēļu pirms ES Padomes samita EESK pieņēma rezolūciju, kurā tā stingri atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai bez nosacījumiem un pauž Eiropas pilsoniskās sabiedrības apņemšanos cieši sadarboties ar Ukrainas sabiedrību, lai paātrinātu valsts atjaunošanu.

EESK jūnija plenārsesijā pieņēma otro rezolūciju par Ukrainu. Rezolūcijā “No palīdzības līdz atjaunošanai - Eiropas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi” uzsvērts, ka Ukrainai būtu jāpiešķir iespējas pievienoties ES, tiklīdz tā būs izpildījusi dalības prasības. Rezolūcijā ir skaidri norādīts, ka, izvirzot Ukrainas kandidatūru, nevajadzētu kaitēt pašreiz notiekošajam Rietumbalkānu valstu pievienošanās procesam.

Attiecībā uz valsts atjaunošanu rezolūcijā uzsvērts, ka nekavējoties ir vajadzīga Eiropas un starptautiska finanšu palīdzība, lai novērstu pilnīgu Ukrainas ekonomikas sabrukumu. 

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng teica: “Mūsu rezolūcija sniedz skaidru vēstījumu Komisijai un Padomei par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Ukraina ir pelnījusi, lai tai būtu skaidras izredzes virzīties uz Eiropu.”

Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Mēs sadarbosimies ar Ukrainu, lai tā veiktu pakāpeniskus pasākumus un izpildītu standartus, kas noteikti Eiropas līgumos par pievienošanos Eiropas Savienībai.”

Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia sacīja: “Mēs aicinām ES iestādes nodrošināt īpašu ārkārtas finansējumu MVU, ar kuru vispirms būtu jācenšas saglabāt MVU un pēc tam palīdzēt tiem attīstīties.”

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland sacīja: “Pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem jābūt Ukrainai paredzētās ES un valsts humānās palīdzības plānošanas, īstenošanas un uzraudzības centrā — gan kara laikā, gan valsts atjaunošanā”.

“Promote Ukraine” priekšsēdētāja Marta Barandiy teica: “Mums ir vajadzīga jūsu palīdzība, lai atjaunotu valsti”, savukārt Mariya Korolchuk, uzstājoties NVO CORE un “Funky Citizens” vārdā, ļoti emocionālā runā teica, ka Ukrainas tauta ir apņēmības pilna uzvarēt un atjaunot Ukrainu.

Ukrainas misijas ES vadītājs Vsevolod Chentsov uzstājoties pateicās ES dalībvalstīm par solidaritāti, uzsverot, ka ES kandidātvalsts statuss “mums ir eksistenciāls moments”. (at)

Jaunā atzinumā EESK pauž uzskatu, ka ir jāstiprina visa pusvadītāju vērtības ķēde, tostarp ražošanas noslēguma posmi, kuros Covid-19 pandēmija arī ir atklājusi bīstamas nepilnības.

Jūnija plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu kopumu par Eiropas Mikroshēmu akta iniciatīvu. EESK ir atzinīgi novērtējusi Komisijas priekšlikumus kā visumā ļoti labu iniciatīvu Covid-19 laikā piedzīvoto problēmu novēršanai, tomēr Komiteja uzsver, ka dažās jomās Komisijai būtu jāiet tālāk. 

Pirmkārt, EESK ir pārliecināta, ka ir jāņem vērā visa pusvadītāju nozare, jo tikai tā Eiropas rūpniecībā būtu iespējams panākt stratēģisku noturību: “Komisijas princips “no laboratorijas līdz ražotnei” nav pietiekami plašs, jo vērtības ķēde nebeidzas ar ražošanu,” uzsver Heiko Willems, ziņotājs EESK atzinumam par Eiropas Mikroshēmu aktu.

EESK norāda, ka ražošanas pēdējie posmi – iepakošana, testēšana un montēšana nav pilnībā aptverti. “Eiropas ražojumi reizēm tiek sūtīti uz Dienvidaustrumāziju iepakošanai un tad sūtīti atpakaļ uz Eiropu. Pēc pēdējos gados piedzīvotajām bīstamajām situācijām ir jāsaprot, ka tas nav pareizais ceļš uz stratēģisko autonomiju,” norāda Dirk Bergrath, ziņotājs EESK atzinumam “Eiropas pusvadītāju ekosistēma” (Mikroshēmu akts).

Tomēr ir svarīgi, lai Eiropa arī paliktu atvērta, jo mikroshēmu nozare ir viena no pasaules globalizētākajām vērtības ķēdēm. Slēgtas vērtības ķēdes veidošana varētu izrādīties ekonomiski bezjēdzīga. EESK skatījumā pareizais risinājums ir veiksmīgs līdzsvars starp Eiropas spēju palielināšanu un partnerību stiprināšanu ar līdzīgi domājošām valstīm. 

Lai mazinātu pusvadītāju deficītu, Eiropas Savienībai ir jāatrisina vairāki jautājumi: piekļuve izejvielām, pētniecības un izstrādes iekārtas, intelektuālais īpašums un tehnoloģiskā zinātība, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tam nepieciešamas lielas investīcijas un publiskā sektora atbalsts. Komisija plāno nākamajos gados ieguldīt 43 miljardus EUR. Tomēr liela daļa šī budžeta jau ir iezīmēta citām programmām, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropā” un tiks tikai pārdalīta. 

“Kur šai nozarei atrodami jauni līdzekļi?” jautā Stoyan Tchoukanov, ziņotājs EESK atzinumam “Mikroshēmu kopuzņēmums”. “Salīdzināsim to ar ASV, kas laikā no 2021. gada līdz 2026. gadam ieguldīs 52 miljardus USD, un Ķīnu, kura vēlas līdz 2025. gadam piesaistīt 150 miljardus USD. Pat mazā valsts Koreja līdz 2030. gadam plāno ieguldīt 450 miljardus USD.” 

Eiropas Savienībai būs jāatrod papildu publiskie līdzekļi, un EESK aicina Komisiju precizēt savus ieguldījumu plānus. Būs nepieciešams stiprināt arī privātos ieguldījumus, lai tie sasniegtu 43 miljardus USD. 

Komisija dod atļauju valsts atbalstu 100 % apmērā sniegt to inovatīvo objektu finansējuma iztrūkuma segšanai, kuri Eiropā vēl neeksistē. Tā mērķis ir atbalstīt tos tehnoloģiju segmentus, kuri ģeopolitisku problēmu vai stratēģiskās nozīmes dēļ ir īpaši nestabili. 

“Mēs visi esam vienisprātis, ka tad, ja Eiropā pastāvēs spēcīga atkarība un trūks spēju tur, kur ir vajadzīgs spēks, projekti būs jāfinansē arī no publiskajiem līdzekļiem,” norāda visi trīs ziņotāji, “bet valsts atbalsts 100 % apmērā iedarbina trauksmes zvanu, jo tas nozīmē, ka šis projekts nav īsti ilgtspējīgs.” Šādu iekārtu ekonomiskā dzīvotspēja ir jāgarantē vismaz vidējā termiņā, neradot subsīdiju sāncensību, neradot jaudas pārpalikumu un nekropļojot tirgu.
 

Valsts finansētā migrantu instrumentalizācija, kuras mērķis ir destabilizēt ES, un nepieredzētais bēgļu pieplūdums, ko izraisījis karš Ukrainā, liek pārskatīt Eiropas migrācijas politiku. EESK uzskata: lai vienoti reaģētu uz bēgļu krīzēm, ir vajadzīga solidaritāte un sloga sadale starp dalībvalstīm. Vienlaikus EESK uzsver, ka ir jāgarantē migrantu drošība un cilvēktiesības. 

Jūnija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Migrantu instrumentalizācija” EESK locekļi uzsver, ka ES reakcijai uz migrantu instrumentalizāciju jābalstās vienotā, kopīgā un saskaņotā migrācijas politikā. 

Topošajam, ilgi gaidītajam konkrētajam šīs jomas regulējumam būtu jānodrošina solidāra atbildības sadale starp dalībvalstīm. 

It īpaši tagad, ņemot vērā karu Ukrainā un milzīgās bēgļu plūsmas, ir kļuvis skaidrs, ka migrācija ietekmē visas dalībvalstis. Šajā saistībā jaunais Migrācijas un patvēruma pakts būtu jāpārskata, veicot nepieciešamās sistēmiskās pārmaiņas, lai varētu izstrādāt racionālu, uz tiesībām balstītu ES patvēruma un migrācijas politiku. 

EESK atzinuma ziņotājs Stefano Palmieri teica: “Tagad ir jāturpina nostiprināt priekšstatu par Eiropu kā vietu, kurā var saņemt humāno palīdzību un kurā tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.”

Attiecībā uz hibrīddraudiem, ar kuriem trešās valstis pārbauda ES vienotību, EESK atzinuma līdzziņotājs Pietro Vittorio Barbieri norādīja, ka cilvēki ir nevis draudi, bet gan šādas taktikas upuri. 

EESK uzsvēra, ka iesaistītie migranti ir ļoti neaizsargāti un viņiem ir vajadzīga aizsardzība, uzsverot, ka humānajai palīdzībai ir jāatbilst ES tiesību aktos noteiktajiem standartiem un iedibinātajai praksei attiecībā uz neaizsargātu personu atbalstu. EESK iesaka taisnīgi, pilnībā un nekavējoties atzīt instrumentalizēto migrantu tiesības tā, lai nerastos “pelēkā zona” vai administratīvās nenoteiktības gadījumi. (at)

Pēdējā gada laikā īstenotie pilsoniskās sabiedrības organizāciju kopīgie centieni ir atmaksājušies, un konferencei par Eiropas nākotni ir izdevies sniegt jēgpilnus rezultātus eiropiešiem svarīgos jautājumos. Ar šo vēstījumu EESK priekšsēdētāja Christa Schweng EESK plenārsesijā 2022. gada 15. jūnijā apsveicinoties uzrunāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieci demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica.

“Pamatojoties uz iedzīvotāju ieteikumiem un pēc visu ieinteresēto personu devuma apkopojuma tika pieņemti četrdesmit deviņi priekšlikumi ar daudziem uz nākotni vērsti mērķiem, piemēram, panākt, lai EESK būtu lielāka ietekme kā līdzdalības demokrātijas aktivitāšu sekmētājai un garantētājai,” sacīja C. Schweng.

Viņa norādīja, ka tagad jāveic divkāršs uzdevums: jāatrod labākais iespējamais veids, kā atbalstīt strukturētu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kā turpināt darbu pēc konferences, nodrošinot visaptverošu, vienkāršu un pārredzamu atgriezenisko saiti tiešsaistes infopaneļa un sabiedriskās kontroles veidā.

D. Šuica norādīja: “Komiteja ir būtiska demokrātiskās ekosistēmas daļa, tā stiprina uzticēšanos un mazina plaisu starp iedzīvotājiem un ES iestādēm. Tagad ir ļoti svarīgi, lai mēs eiropiešiem nodrošinātu atgriezenisko saiti ar šo unikālo demokrātisko pasākumu. Komisija vienmēr atbalstīs tos, kuri ar reformām vēlas uzlabot Eiropas Savienības darbību. Tomēr līgumu izmaiņas nedrīkst būt pašmērķis; ļoti daudz ko var un vajag paveikt saskaņā ar pašreizējiem līgumiem.”

Piesakot darba turpinājuma konferenci, kas notiks 2022. gada rudenī, D. Šuica uzsvēra, ka “šis pasākums visam procesam uzliks leģitimitātes zīmogu, jo demokrātija ir vērtīgs dārgums, kuru mēs nekad nedrīkstam uztvert kā pašsaprotamu, un par to atgādina traģiskie notikumi Ukrainā. Mums ir jākoncentrējas uz tālāku demokrātijas attīstību, un šobrīd mēs savu demokrātiju sagatavojam nākotnei”. (mp)

EESK jūnija plenārsesijas debatēs tika uzsvērts, ka ar Deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem un Datu aktu ES sper vēl divus soļus ceļā uz digitālas telpas izveidi, kuras centrā ir cilvēki.

15. jūnija plenārsesijā EESK rīkoja debates par digitālajām tiesībām un principiem, kurās piedalījās Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un Globālās pārvaldības, regulējuma, inovācijas un digitālās ekonomikas nodaļas vadītājs, profesors Andrea Renda. Debates bija saistītas ar EESK atzinuma par Eiropas deklarācijas par digitālajām tiesībām un principiem projektu un atzinuma par Datu aktu pieņemšanu.

sProfesors A. Renda pauda atbalstu gan deklarācijai, gan aktam kā diviem ES regulējuma sistēmai pievienotiem mozaīkas gabaliņiem, kas ir alternatīva gan ASV sistēmai, kurā dominē milzīgu korporāciju rokās esoša privāta pārvaldība, gan valsts kontrolētajai sistēmai Ķīnā, kurā lielo tehnoloģiju uzņēmumu savāktie dati kļuvuši par valdības rīku cilvēku masveida uzraudzībai.

“Mūsu priekšstats par drošību un drošumu nozīmē, ka ir vajadzīgi ne tikai atbildīgāki indivīdi un privātuzņēmumi, bet arī uzmanīgākas un vairāk pilnvarotas valdības, kurām būtu rīki, ar ko noteikt, kas ir drošs un kas nākotnē var kļūt nedrošs,” viņš sacīja. “Un mēs runājam par ilgtspēju – ne tikai ekoloģisko, bet aizvien vairāk arī par ekonomisko un sociālo ilgtspēju, jo modelis, kādā esam dzīvojuši līdz šim, nav ekonomiski un sociāli ilgtspējīgs.”

“Ir ļoti svarīgi, lai ES pievērstos digitālajām tiesībām un principiem nolūkā mazināt joprojām pastāvošo digitālo plaisu, it īpaši saistībā ar vecāka gadagājuma cilvēku un lauku iedzīvotāju piekļuvi publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem tiešsaistē,” teica ziņotājs Philip von Brockdorff, kurš izstrādājis EESK atzinumu par deklarācijas projektu. 

Viņš uzsvēra, ka ar deklarāciju jāatbalsta ilgtspējīga attīstība ne tikai saistībā ar vidi, bet arī ar sociālo ilgtspēju, līdz minimumam samazinot digitālo tehnoloģiju kaitīgo ietekmi un maksimāli palielinot to labvēlīgo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību.

Iepazīstinot ar EESK atzinumu par Datu aktu, ziņotājs Marinel Dănuț Muresan uzsvēra, ka noteikti jāpievēršas pilsoniskās sabiedrības pamatotajām bažām: “ES iedzīvotāju drošība ir ļoti svarīga. Jānodrošina, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu pieejamība. Mums ir jāveido datu centri, kas atbilst kiberdrošības noteikumiem, un jānodrošina nepārtraukta profesionālā apmācību visiem, kas apstrādā datus, un visu ieinteresēto personu, it īpaši MVU, taisnīga piekļuve.” (dm)

Ikgadējās konferences laikā jūnijā grupa “Eiropas pusgads” atkārtoti aicināja iesaistīt pilsonisko sabiedrību un ierosināja pastāvīgu kopīgo investīciju finansēšanas mehānismu, kura uzdevums būs uzlabot gatavību krīzes situācijām un atbildes spēju.

Konference tika rīkota saistībā ar jaunāko Komitejas rezolūciju, un tās mērķis bija apspriest Eiropas pusgada reformu “Tā kā Eiropas Savienību ir skārušas jaunas problēmas, Eiropas pusgads ir jāpielāgo, jāstiprina un tajā ir jādod vieta Eiropas organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai,” skaidroja grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētāja vietnieks Gonçalo Lobo Xavier.

Atklādama konferenci, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng atkārtoti apliecināja, ka “no pilsoniskās sabiedrības lielā mērā ir atkarīga nākotnes Eiropa”, savukārt kohēzijas un reformu komisāre Elisa Ferreira norādīja: “Domājot par nākotnē iespējamām krīzēm, mums ir jāmeklē nevis viens galvenais instruments, bet gan daudzi instrumenti un pilnvērtīgs instrumentu krājums. Ir svarīgi palielināt daudzveidību.”

Turpmāk Eiropas Savienībai būs nepieciešamas lielas investīcijas. Diskusijas dalībnieki sprieda, vai šiem atveseļošanas plāniem vajadzētu kļūt strukturāliem un pastāvīgiem, lai būtu iespējams veikt kopīgas investīcijas svarīgākajās jomās. “Enerģētikas jomā Eiropai ir nepieciešama neatkarība”, norādīja ad hoc grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētājs Javier Doz Orrit, savukārt Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājs Stefano Palmieri uzsvēra nepieciešamību “nodrošināt sistēmas strukturālas pārmaiņas”.

Noslēgdams konferenci, grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētāja vietnieks Luca Jahier apstiprināja Atveseļošanas un noturības mehānisma un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu nozīmi. “Ar šiem instrumentiem pēdējos divos gados mēs esam izdarījuši vairāk nekā iepriekšējos 20 gados,” viņš teica. “Tagad mums ir jānodrošina organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaiste, lielāki ieguldījumi un jāpaātrina pārkārtošanās.” (tk)

Pasākumā, kurā tika atzīmēti 20 gadi, kopš EESK sniedz ieteikumus rūpniecības pārmaiņu jomā, galvenās ES rūpniecības nozares iestājās par vairāk uz datiem balstītu un uz nākotni vērstu reakciju uz Covid-19, Krievijas agresijas, klimata krīzes un rūpniecības un sociālās pārkārtošanas radītajiem traucējumiem.

8. jūnijā EESK atzīmēja Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) 20. gadadienu. Kalnrūpniecības, enerģētikas, aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozaru pārstāvji uzsvēra, ka radikāli mainīgā pasaulē ES politikai ir precīzi jāatspoguļo gan rūpnieciskās vajadzības, gan sociālais konteksts. 

Atklājot pasākumu, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra apņemšanos “sadarboties ar organizētu pilsonisko sabiedrību, ES iestādēm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai rastu kopīgus risinājumus problēmām, ar kurām saskaras mūsu rūpniecības nozares”.

Iekšējā tirgus komisārs Thierry Breton atzīmēja, ka “EESK joprojām ir īpaši svarīga loma rūpniecības politikas jautājumos”. Viņš pavēstīja pasākuma dalībniekiem, ka klimata pārmaiņu, pandēmijas un kara radītās problēmas pie ES robežām nozīmē to, ka Eiropai ir steidzami jāspēj pārņemt kontrole pār savu rūpniecisko nākotni.

CCMI priekšsēdētājs Pietro Francesco De Lotto uzsvēra komisijas lomu jaunu jautājumu izvirzīšanā, jaunu analīzes jomu prognozēšanā un jaunu zināšanu attīstībā diskusijās, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visu ieinteresēto personu viedokļi. “Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija ir modelis pārdomām par sociālā dialoga nākotni Eiropas iestādēs,” viņš teica.

CCMI priekšsēdētāja vietniece Monika Sitárová norādīja: “Mūsu ziņojumi sniedz pierādījumu bāzi mūsu atzinumiem un ieteikumiem. Mēs izmantojam savu sociālā dialoga pieredzi, lai risinātu jautājumus saistībā ar rūpniecības pārmaiņām un to sociālo ietekmi, prognozētu pārmaiņas un palīdzētu rast sociāli pieņemamus risinājumus.” (ks)

2022. gada 2. jūnijā EESK Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienas pasākumā uzstājās referenti un aktīvisti, kas uzsvēra, ka ietekmīgākās Eiropas pilsoņu iniciatīvas ir arī populārākās.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas 10. gadadienu EESK atzīmēja, atskatīdamās uz sasniegto, piedzīvotajām problēmām un domādama par nākotni. Referenti un aktīvisti iezīmēja neviendabīgu ainavu: līdzās ievērojamiem panākumiem ir piedzīvotas arī neveiksmes un konstatēti trūkumi. Galvenie no tiem ir ietekme, piekļūstamība un atpazīstamība.

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng, atklādama pasākumu, norādīja: “Mēs atzīmējam šī starptautiskā līdzdalības instrumenta 10. gadadienu. 10 gadi ir ilgs laiks: mēs esam ieguvuši zināmu pieredzi. Tomēr šis laiks nav bijis pietiekoši ilgs, jo mums joprojām ir ko mācīties, pilnveidot un uz ko tiekties, līdz mēs varēsim būt droši, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir ieguvusi pelnīto vietu ES institucionālajā procesā.”

EESK priekšsēdētāja paziņoja, ka EESK ir nolēmusi atskatīties uz sev svarīgajām veiksmīgajām iniciatīvām pirms Eiropas Komisijas atbildes uz tām. Pirmā no šīm iniciatīvām ir “Glābiet bites!”. Komiteja īpašu uzmanību veltīs jauniešiem un sekos līdzi tam, kā dalībvalstis izmanto iespēju pazemināt iniciatīvu parakstīšanas vecumu līdz 16 gadiem. Šī iniciatīva jau ir īstenota vienā no dalībvalstīm, bet vēl citās trijās parastais vecums, no kura pilsoņi var sākt balsot, ir 16 vai 17 gadi.

Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica uzrunāja pasākuma dalībniekus: “Eiropas pilsoņu iniciatīva ir piemērs, kas liecina par iestāžu spēju pielāgoties, mainīties un uzlabot lietas, kas ir svarīgas pilsoņiem. Mums arī turpmāk uzmanības centrā pastāvīgi ir jāpatur demokrātiskas inovācijas ekosistēmas veidošana un pilsoņu iesaistīšana un dalība demokrātijas procesos.”

EP deputāts Helmut Scholz ierosināja, ka tad, ja pēc konferences par Eiropas nākotni veikto līguma izmaiņu rezultātā Eiropas Parlaments iegūtu likumdošanas iniciatīvas tiesības, tas varētu apņemties panākt, lai veiksmīgās pilsoņu iniciatīvas tiktu realizētas. 

Viens no semināriem bija vērsts uz pēdējām veiksmīgajām iniciatīvām. To iniciatori ir vienojušies, ka tajos gadījumos, kad kampaņām nav pietiekamu resursu, kas tiek lēsti aptuveni 300 000 EUR apmērā, NVO atbalsts ir ļoti svarīgs, lai būtu iespējams savākt nepieciešamo vienu miljonu parakstu. Viņi uzsvēra, ka cilvēki tiem uzticas un tieši tāpēc viņi labprātāk paraksta iniciatīvas un sniedz dalībvalstu prasīto personisko informāciju. 

Vēlāk seminārā tika apskatīta Eiropas pilsoņu iniciatīvu popularitāte jauniešu vidū, kuru skaits iniciatoru vidū ir samērā liels, lai gan viņu iniciatīvas parasti nav veiksmīgāko vidū. Dalībnieki sprieda, kā iestādes varētu pamudināt jauniešus vairāk izmantot tādus instrumentus kā Eiropas pilsoņu iniciatīva. Jaunie aktīvisti uzsvēra, ka politiskā izglītība agrīnā vecumā ir nepieciešama visā Eiropas Savienībā, jo tikai tā būs iespējams panākt, lai šādi instrumenti būtu pieejami ne tikai šauram ļoti izglītotu cilvēku lokam, bet arī pārējiem pilsoņiem. Plašāka informācija par pasākumu. (dm/rl)