Kremļa draudi atslēgt gāzi aptver Eiropu. Polija un Bulgārija, Somija, Dānija un Nīderlande ir pievienojušās to valstu sarakstam, kuras Krievijas valdība uzskata par pārkāpējiem un kurām gāzes piegāde tiek pārtraukta.

Eiropas Komisija 18. maijā nāca klajā ar savu REPowerEU plānu 300 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir līdz 2027. gadam atteikties no Krievijas enerģijas importa. ES valstu valdības meklē risinājumus, kā ātri aizstāt energoapgādi no Krievijas. Tās paātrina atjaunīgo energoresursu ieviešanu un pamatīgi apsver savas finanšu iespējas, lai izveidotu infrastruktūru, kas vajadzīga sašķidrinātas dabasgāzes importēšanai un uzglabājamās gāzes uzpildīšanai. Tās arī meklē jomas, kurās var ietaupīt enerģiju un aizstāt gāzi. Vienlaikus jāapzinās, ka laiks iet, un neviens nezina, kurš būs nākamais Krievu ruletes mērķis. Nav šaubu, ka situācija ir ārkārtīgi nopietna, un ir vajadzīga vēl nepieredzēta rīcība.

Papildu ieguldījumi infrastruktūrā un atjaunīgo energoresursu izvēršana šķiet sarežģīta, it īpaši laikā, kad ekonomika atgūstas no Covid-19. Katrs iztērētais euro ir jāģenerē ekonomikā, kurā pašlaik ir augsta inflācija, un, kad to aizņemas, tam ir sava cena un tas palielina parādsaistību risku. Tajā pašā laikā tirgus noteikumi nozīmē, ka, lai gan pieprasījums ir lielāks, pieaug arī cenas. Turklāt papildu drošuma un drošības izmaksas, ko rada karš, draud vēl vairāk paaugstināt enerģijas cenas. Vēl viena problēma, ar ko saskaramies, ir piegādes ķēžu pārrāvumi, kas kavē atjaunīgo energoresursu ieviešanu.

Lai paātrinātu tīru tehnoloģiju ieviešanu, REPowerEU plāns pamatoti koncentrējas uz atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanu, un jauni vēja un saules enerģijas projekti tiek atzīti par “sevišķi svarīgu sabiedrības interešu jautājumu”. Tajā arī aicināts saskaņā ar EESK atzinumu “REPowerEU paziņojums” valstu līmenī noteikt īpaši piemērotas teritorijas apgabalos ar zemu vides risku. Tajā pašā laikā plānā ierosināts palielināt 2030. gadā sasniedzamo ES atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju līdz 45 %, kas pārsniedz pagājušajā gadā izvirzīto 40 % mērķrādītāju, un palielināt energoefektivitātes mērķrādītāju no 9 %, kas izvirzīts 2021. gada jūlijā, līdz 13 %. Tajā arī ierosināts noteikt, ka saules enerģijas paneļi ir obligāti attiecīgi līdz 2025. gadam sabiedriskajām ēkām un līdz 2029. gadam jaunajām dzīvojamām ēkām. Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, ir skaidrs, ka šo mērķu sasniegšana tehniski vienkārši nav iespējama. Ir labi, ka ir izvirzīti vērienīgi mērķi, taču mums jādomā, cik reālistiski un uzticami tie ir.

Komisija plānā arī norāda, ka valstu atteikšanās no Krievijas enerģijas izraisīs Eiropā augstākas un svārstīgākas enerģijas cenas. Šajā situācijā ir vajadzīgi tādi mērķtiecīgi pagaidu pasākumi dalībvalstīs, kas pēc iespējas mazāk kropļos ES tirgu, vai ES līmeņa pasākumi, kas neapdraudēs dekarbonizācijas centienus vai energoapgādi. Kopumā tirgus intervences pasākumi var būt pretrunā ilgtermiņa mērķiem, jo tie radīs nenoteiktību attiecībā uz ieguldījumiem un atturēs no dekarbonizācijas enerģētikas nozarē.

Eiropas elektroenerģijas tirgus ir pierādījis, ka tas var labi darboties un izvairīties no no elektroenerģijas padeves ierobežošanas vai pat atslēgšanas atsevišķās jomās. Izšķiroša nozīme būs dalībvalstu solidaritātei ES elektroenerģijas tirgū ne tikai pirms nākamās ziemas, bet arī pirms nākamā riteņa pagriešanas Krievu ruletes spēlē.

EESK locekle Alena Mastantuono