10. Eiropas pilsoņu iniciatīvas diena, kas bija veltīta Eiropas Pilsoņu iniciatīvai, ilga divas dienas un pilnībā norisinājās tiešsaistē. EESK priekšsēdētāja Christa Schweng, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Věra Jourová un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Pedro Silva Pereira izvērtēja šā unikālā līdzdalības demokrātijas instrumenta stāvokli.

Ievadot tematu, C. Schweng uzsvēra, ka viena no galvenajām līdzdalības procesa sastāvdaļām ir tā ietekme: “Ja nav iespējams panākt nekādas izmaiņas, cilvēki zaudē ticību, ieinteresētību un ir sarūgtināti.” Viņa piebilda: „Tikai palielinot EPI ietekmi, Eiropas Savienībai izdosies atjaunot saikni ar saviem pilsoņiem.“

Līdz šim, kopš 2012. gada, tikai sešām iniciatīvām ir izdevies sasniegt nepieciešamo parakstu skaita līmeni, un to ietekme ir bijusi samērā ierobežota un novēlota. Tomēr ir arī iemesli optimismam, jo 2021. gadā spēkā stājās divi pirmie EPI iedvesmotie tiesību akti: Dzeramā ūdens direktīva, kuras sākuma punkts bija iniciatīva “Right2Water” un tā sauktā Pārredzamības regula, kura tapusi, pamatojoties uz iniciatīvu “Aizliegt glifosātu”.

Savā videovēstījumā Jourová aicināja pievērst uzmanību izmaiņām un uzlabojumiem, kurus nesusi jaunā EPI regula, kas stājās spēkā 2020. gada janvārī. Turpinājumā viņa skaidroja, ka EPI reālā ietekme sniedzas tālāk par atbalsojumu tiesību aktos: “Pat iniciatīvas, kas nesasniedz procesa formālo galaposmu, arī var atstāt dažāda veida sekas,” viņa norādīja. “Brīdī, kad pilsoņi ierosina EPI, viņi ienes sevi interesējošo jautājumu publiskā telpā. Tādējādi palielinās cilvēku informētība, un tas ietekmē procesus.”

Silva Pereira norādīja, ka Eiropas Parlamentā joprojām norisinās debates par to, kā informēt par EPI un kā uzlabot to, kā šīs iniciatīvas darbojas: “Ir svarīgi, lai, iniciatīvai sasniedzot beidzamo posmu, tā tiktu rūpīgi ņemta vērā un jautājums tiktu apzinīgi risināts.” (na)