EESK info

2021. gada 1. jūlijā Slovēnija pārņem Eiropas Savienības Padomes prezidentūru laikā, kad Eiropa cenšas atveseļoties, labāk atjaunoties un kļūt stiprāka pēc Covid-19 pandēmijas.

Slovēnijai tā ir otrā prezidentūra kopš tās iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, un tās moto būs “Kopā. Noturība. Eiropa”. Šie trīs vārdi simbolizē prezidentūras galvenās prioritātes. Kā to pati prezidentvalsts Slovēnija saka citiem vārdiem: “Sadarboties, atbalstīt vienam otru un rīkoties solidāri katra Eiropas iedzīvotāja labā, jo tam būs svarīga nozīme ES noturības stiprināšanā”.

Slovēnijas prezidentūras programma koncentrējas uz četrām prioritātēm:

• uzlabot ES noturību pret tādām dažādām krīzēm kā Covid-19 pandēmija un turpināt iepriekšējo prezidentvalstu – Vācijas un Portugāles – darbu, kas orientēts uz kiberdrošības uzlabošanu;
• vadīt ekonomikas un sociālo atveseļošanu pēc pandēmijas, vienlaikus veicinot pāreju uz tehnoloģiju ziņā progresīvākiem un videi draudzīgākiem ekonomikas veidiem;
• atbalstīt konferenci par Eiropas nākotni, kas būs galvenais temats Bledas stratēģiskajā forumā, kurš notiks septembra sākumā un kurā piedalīsies liels skaits dalībnieku no dažādām Eiropas iestādēm;
• nodrošināt un stiprināt eiropeisko dzīvesveidu, tostarp tiesiskuma ievērošanu.

Īstenojot minētās prioritātes, Slovēnija centīsies veidot uzticamu un drošu Eiropu, kas spēj garantēt drošību un stabilitāti savā apkārtnē. Īpaša uzmanība tiks veltīta Rietumbalkāniem un spēcīgam un uzticamam ES paplašināšanās procesam. Slovēnija 2021. gada oktobrī plāno rīkot neoficiālo ES un Rietumbalkānu valstu samitu. EESK Rietumbalkānu pilsoniskās sabiedrības forums, kas tiks organizēts septembra beigās, sniegs ieguldījumu samitā, nākot klajā ar konkrētiem organizētās pilsoniskās sabiedrības ieteikumiem.

EESK nodrošinās, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklis tiek uzklausīts – pēc prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījuma Komiteja izstrādās piecus izpētes atzinumus, kuri būs veltīti dažādiem jautājumiem, sākot no pieaugušo izglītības un beidzot ar taisnīgām pārtikas piegādes ķēdēm. Šie izpētes atzinumi ir veltīti šādiem jautājumiem:

1. pieaugušo izglītība;
2. ilgtspējīga un kvalitatīva darba galvenie komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās;
3. izmantot digitalizācijas sniegtās ekonomiskās un sociālās iespējas un uzlabot ekonomikas, jo īpaši MVU, digitalizāciju, galveno uzmanību pievēršot uz cilvēku orientētam mākslīgajam intelektam un datiem;
4. virzība uz iekļaujošu, drošu un uzticamu digitalizāciju visiem;
5. ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi.

EESK ar cerību raugās uz sadarbību ar Slovēnijas valdību kopīgu iniciatīvu un pasākumu īstenošanā, un atbalstīs Slovēnijas prezidentūru, izmantojot savu plašo Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības tīklu. Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka tā jau ir uzaicināta uz Slovēnijā saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni plānotajām apaļā galda sarunām un uz Bledas stratēģisko forumu.

Plašāku informāciju par Slovēnijas prezidentūru skatīt šeit:

https://slovenian-presidency.consilium.europa.eu/en/ (st)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Christa Schweng, tiešajā ēterā atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, ievadīja Komitejas oficiālos pasākumus, kas saistīti ar konferenci par Eiropas nākotni. Pasākumā “#CoFoE - iedzīvotāju intereses par Eiropas projektu atjaunošana” tika pausti pilsoniskās sabiedrības viedokļi par konferenci un ar to saistītās cerības. Tajā arī tika uzsvērts, cik svarīgi ir iesaistīt cilvēkus ārpus Briseles burbuļa, un ģenerētas idejas, gatavojoties gaidāmajām konsultācijām ar iedzīvotājiem.

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng sacīja, ka Komiteja visās dalībvalstīs īstenos sabiedrības informēšanas iniciatīvas, lai nodrošinātu visu viedokļu līdzsvarotu pārstāvību: “Mēs iesaistīsim darba devējus, darba ņēmējus un visu pilsonisko sabiedrību un paudīsim viņu viedokļus konferencē par Eiropas nākotni.” Viņa arī norādīja uz nesen pieņemto EESK rezolūciju, kurā ierosināts jauns naratīvs par Eiropu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica sacīja: “Politika Eiropas Savienībā ir mainījusies. Ar šo konferenci pirmo reizi tiek nodrošināts, ka iedzīvotāji ir Eiropas Savienības politikas veidošanas centrā. Konferences gaitā iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība kopīgi var piedalīties savas nākotnes Eiropas Savienības veidošanā.”

Eiropas Parlamenta deputāte Eva Maydell uzsvēra, ka “mūsu uzdevums ir izskaidrot iedzīvotājiem konferences par Eiropas nākotni jēgu.”

EESK darbu, kas saistīts ar jaunu naratīvu par Eiropu, vadīja visu trīs Komitejas grupu priekšsēdētāji: Stefano Mallia (Darba devēji), Oliver Röpke (Darba ņēmēji) un Séamus Boland (Daudzveidība Eiropā).

EESK priekšsēdētājas vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan debašu nobeigumā sacīja, ka EESK konsultācijas par konferenci par Eiropas nākotni notiks visur Eiropā un būs iespējami plašas.

Paredzēts, ka konferences secinājumiem jābūt formulētiem līdz 2022. gada pavasarim, un tad ES iestādes izvērtēs Eiropas iedzīvotāju viedokli.

Pasākumu “#CoFoE - iedzīvotāju intereses par Eiropas projektu atjaunošana” varat noskatīties EESK Twitter kontā @EU_EESC vai Facebook. (ks)

EESK jūnija plenārsesijā Frans Timmermans paziņoja par pasākumiem, kuru mērķis ir pasargāt visneaizsargātākos iedzīvotājus no oglekļa cenas iespējamās attiecināšanas uz apkuri un transporta degvielu, un uzklausīja EESK priekšlikumus uzlabot uzņēmumu lēmumu pieņemšanu zaļās pārkārtošanās jomā, izmantojot sociālo dialogu.

Sveicot Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Frans Timmermans, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng teica: “Zaļais kurss ir vērienīga ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un nodrošināt ekonomisku impulsu, taču būtu jāstiprina sociālā, nodarbinātības, veselības un līdztiesības dimensija, lai nodrošinātu, ka neviens cilvēks, kopiena, darba ņēmējs, nozare vai reģions netiek atstāts novārtā.”

Frans Timmermanssacīja, ka zaļās pārkārtošanās sociālā dimensija ir Komisijas galvenās bažas, jo pandēmija ir nesamērīgi palielinājusi sociālās atšķirības. Viņš raksturoja galvenos elementus “Gatavi mērķrādītājam 55 %” paketē, kas tiks uzsākta 14. jūlijā.

Frans Timmermans norādīja, ka “pakete materializēs sociālo taisnīgumu jaunos priekšlikumos”,

• taisnīgi sadalot klimatrīcības slogu starp nozarēm, valdībām un indivīdiem un
• ieviešot sociālo mehānismu, lai palīdzētu mazināt tādu pasākumu kā emisiju tirdzniecības iespējamā attiecināšana uz apkuri un transporta degvielām ietekmi uz visneaizsargātākajiem.

“Mums ir jāaizsargā neaizsargātās mājsaimniecības pret iespējamu cenu pieaugumu apkurei un transporta degvielai, jo īpaši reģionos, kur tīras enerģijas iespējas nav viegli pieejamas,” teica Frans Timmermans. “Tādējādi, ja mēs ieviešam emisijas kvotu tirdzniecību attiecībā uz šiem kurināmajiem, tas nozīmē, ka mums ir arī turpmāk jārīkojas, lai sekmētu sociālo taisnīgumu. Jebkuram priekšlikumam par emisiju tirdzniecību šajās jaunajās nozarēs vienlaikus ir jānāk kopā ar priekšlikumu par sociālo ietekmi.”

Debatēs Frans Timmermans tika iepazīstināts ar EESK ieguldījumu sociālā kursa kā zaļā kursa neatņemamas sastāvdaļas veidošanā. Ziņotāja Norbert Kluge atzinumā “Zaļajam kursam bez sociālā kursa — nē!” izklāstītie priekšlikumi ir vērsti uz darba ņēmēju lielāku līdzdalību uzņēmumu lēmumu pieņemšanā un uz uzņēmumu sociālo atbildību.

“Mēs uzskatām, ka, paužot darba ņēmēju viedokli, mēs varam uzlabot to ekonomisko lēmumu kvalitāti, kurus uzņēmumi pieņem pārejā uz zaļo modeli,” sacīja Norbert Kluge.

“Darba ņēmēju informēšana, apspriešanās un līdzdalība valdes līmenī veicina ilgtermiņa pieeju un uzlabo lēmumu pieņemšanas kvalitāti ekonomikas reformu kontekstā,” teica Norbert Kluge.

Tomēr EESK uzsver, ka sociālais kurss kā zaļā kursa būtiska sastāvdaļa ir saistīts ne tikai ar darbu. Tas ir saistīts ar ienākumiem, sociālo nodrošinājumu un fiskālo atbalstu visiem, kam tas vajadzīgs, tostarp tiem, kuriem vispār nav piekļuves darbam. (dm)

ES galvenajām prioritātēm tuvākajā nākotnē jābūt Eiropas ekonomikas atjaunošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārkārtošanu un Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu labklājību. Tāds ir vadmotīvs Rezolūcijai par EESK ieguldījumu Eiropas Komisijas 2022. gada darba programmā, kas pieņemta EESK jūnija plenārsesijā.

EESK savā rezolūcijā norāda, ka diviem atslēgvārdiem pēc pandēmijas vajadzētu būt atveseļošanai un atjaunošanai. Ir jāizvērš gan investīcijas, gan reformas, lai pārvarētu ekonomikas un sociālo krīzi un stiprinātu Eiropas noturību pret turpmākiem satricinājumiem, balstoties uz iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo taisnīgumu.

Galvenajiem pīlāriem vajadzētu būt šādiem:

• pilnībā atraisīt vienotā tirgus potenciālu;
• sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus;
• izveidot aprites ekonomiku un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;
• nodrošināt labu pārvaldību un demokrātisko pārskatatbildību.

Saistībā ar rezolūcijas pieņemšanu EESK priekšsēdētāja Christa Schweng sacīja: “Es ticu, ka EESK ieteikumi, kurus esam savlaicīgi snieguši, būs vērtīgs ieguldījums gaidāmajā Komisijas darba programmā. Komiteja joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Komisijas sešus galvenos mērķus un pildīt savu lomu, veicinot dialogu pilsoniskajā sabiedrībā un ar Eiropas iestādēm, lai šos mērķus pārvērstu realitātē.”

Christa Schweng piebilda, ka visu iedzīvotāju līdzdalība ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpniecību nodrošinās patiesi demokrātisku pamatu atlabšanai un Eiropas nākotnes veidošanai no jauna: “Paļaujos uz to, ka Komisija, nosakot nākamā gada prioritātes, ņems vērā Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumus.”

Eiropas vēža uzveikšanas plāns ir tapis īstajā laikā, jo prognozes liecina, ka vēzis kļūs par galveno nāves cēloni Eiropas Savienībā. EESK atzinīgi vērtē šo plānu, kas ir viens no vēža apkarošanas stūrakmeņiem. Tomēr, kamēr saglabāsies reģionālā un sociālā nevienlīdzība, pilnveides iespējas vēl būs plašas.

EESK stingri atbalsta Komisijas jauno 4 miljardu EUR vērto plānu vēža apkarošanas pasākumu finansēšanai. Šis ir pirmais stratēģiskais dokuments, kas kopš 1990. gada vērsts uz šīs slimības apkarošanu.

“Eiropas Savienībai ir vajadzīgs jauns Māršala plāns onkoloģijas jomā, un šis ir pirmais solis pareizajā virzienā. Mēs nedrīkstam izniekot šo iespēju,” norādīja Małgorzata Anna Bogusz, ziņotāja EESK atzinumam Eiropas Vēža uzveikšanas plāns.

“Šis plāns ir piemēros dotā mērķa sasniegšanai, jo aptver daudzus būtiskus vēža apkarošanas aspektus,” teica Milena Angelova, šā atzinuma līdzziņotāja.

Saslimstība ar vēzi un mirstība ir atkarīga no vēža tipa, pacienta atrašanās vietas un viņa sociālā stāvokļa. Uzmanība ir jāvelta reģionālās infrastruktūras atšķirībām un sociālās līdzsvarotības trūkumam nodarbinātības un dzimumu ziņā.

EESK mudina dalībvalstis rīkoties savlaicīgi un uzsver, ka nepieciešama efektīva arodekspozīcijas izraisīta vēža profilakse. EESK aicina veikt vairāk pētījumu par kancerogēnu, mutagēnu un endokrīno disruptoru iedarbību uz nodarbinātajiem un arodekspozīcijas izraisīta vēža cēloņiem, bet īpaši sieviešu vidū.

Atzinumā izcelta būtiskā sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma informētības palielināšanā un veselīga dzīvesveida kampaņu īstenošanā. (at)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir apņēmusies arī turpmāk kopā ar Eiropas Komisiju un citām ES iestādēm atbalstīt un īstenot ES pamatvērtības, it īpaši tiesiskumu, pamattiesības un demokrātiju.

10. jūnija plenārsesijas debatēs par Eiropas vērtībām, kurās piedalījās Eiropas tieslietu komisārs Didier Reynders, EESK aicināja ES līmenī demokrātiskā veidā vairāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotājus, lai paplašinātu viņu līdzdalību arī ārpus vēlēšanām un izvērstu jēgpilnu pilsonisko dialogu. EESK locekļi arī īpaši uzsvēra, ka sociālās un ekonomiskās tiesības ir jāatzīst par Eiropas Savienības pamattiesībām.

Plenārsesijā EESK izklāstīja un pieņēma atzinumu “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (EDRP) un atzinumu “Jauna stratēģija Pamattiesību hartas īstenošanai”, kuros tā atbalsta Komisijas nesenās iniciatīvas, kuru mērķis ir sargāt demookrātiskās vērtības un pilsoņu tiesibas Eiropas Savienībā.

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng sacīja: “ES vērtības tiek pakļautas izaicinājumiem visur; tās nevar uzskatīt par pašsaprotamām, pat ne valstīs ar senām demokrātiskām tradīcijām. Pilsoniskā sabiedrība no ES reakcijas sagaida daudz un vēlas arī pati aktīvi piedalīties valstu un Eiropas diskusijās par šo vērtību aizstāvību.”

Komisārs Reynders norādīja: “Daudzām problēmām būs vajadzīga visu sabiedrību aptveroša pieeja un starptautiska sadarbība, kurā saskaņoti piedalās valdības, pilsoniskā sabiedrība, pētnieki un faktu pārbaudītāji, privātais sektors, mediji un iedzīvotāji. Es priecājos par auglīgo sadarbību ar Komiteju šajā virzienā.”

Atzinumā par Hartas īstenošanas stratēģiju EESK aicina veikt pasākumus pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzībai un atbalstam, kuros būtu jāparedz trauksmes mehānisms iebiedēšanas gadījumu apzināšanai un ziņošanai par tiem. Tā aicina Hartā nostiprināto tiesību veicināšanā un īstenošanā vairāk iesaistīt sociālos partnerus.

Atzinumā par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu EESK iesaka Komisijai plānā pievienot īpašu pīlāru, kas būtu veltīts pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistei un ar darbu saistītās demokrātijas atbalstam. Komiteja pauž arī nožēlu, ka plānā nav ņemta vērā sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sarunu nozīmīgā funkcija nevienlīdzības mazināšanā un Eiropas iedzīvotāju mudināšanā tiekties uz demokrātiskiem ideāliem. (ll)

10. Eiropas pilsoņu iniciatīvas diena, kas bija veltīta Eiropas Pilsoņu iniciatīvai, ilga divas dienas un pilnībā norisinājās tiešsaistē. EESK priekšsēdētāja Christa Schweng, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Věra Jourová un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Pedro Silva Pereira izvērtēja šā unikālā līdzdalības demokrātijas instrumenta stāvokli.

Ievadot tematu, C. Schweng uzsvēra, ka viena no galvenajām līdzdalības procesa sastāvdaļām ir tā ietekme: “Ja nav iespējams panākt nekādas izmaiņas, cilvēki zaudē ticību, ieinteresētību un ir sarūgtināti.” Viņa piebilda: „Tikai palielinot EPI ietekmi, Eiropas Savienībai izdosies atjaunot saikni ar saviem pilsoņiem.“

Līdz šim, kopš 2012. gada, tikai sešām iniciatīvām ir izdevies sasniegt nepieciešamo parakstu skaita līmeni, un to ietekme ir bijusi samērā ierobežota un novēlota. Tomēr ir arī iemesli optimismam, jo 2021. gadā spēkā stājās divi pirmie EPI iedvesmotie tiesību akti: Dzeramā ūdens direktīva, kuras sākuma punkts bija iniciatīva “Right2Water” un tā sauktā Pārredzamības regula, kura tapusi, pamatojoties uz iniciatīvu “Aizliegt glifosātu”.

Savā videovēstījumā Jourová aicināja pievērst uzmanību izmaiņām un uzlabojumiem, kurus nesusi jaunā EPI regula, kas stājās spēkā 2020. gada janvārī. Turpinājumā viņa skaidroja, ka EPI reālā ietekme sniedzas tālāk par atbalsojumu tiesību aktos: “Pat iniciatīvas, kas nesasniedz procesa formālo galaposmu, arī var atstāt dažāda veida sekas,” viņa norādīja. “Brīdī, kad pilsoņi ierosina EPI, viņi ienes sevi interesējošo jautājumu publiskā telpā. Tādējādi palielinās cilvēku informētība, un tas ietekmē procesus.”

Silva Pereira norādīja, ka Eiropas Parlamentā joprojām norisinās debates par to, kā informēt par EPI un kā uzlabot to, kā šīs iniciatīvas darbojas: “Ir svarīgi, lai, iniciatīvai sasniedzot beidzamo posmu, tā tiktu rūpīgi ņemta vērā un jautājums tiktu apzinīgi risināts.” (na)

Tā kā valdību ikgadējie izdevumi veido aptuveni 14 % (jeb 2 triljonus EUR) no ES kopējā IKP, tās ir Eiropas lielākās patērētājas. To izdevumi galvenokārt izriet no publiskā iepirkuma konkursiem, lai no uzņēmumiem iegādātos vajadzīgos būvdarbus, pakalpojumus un piegādes.

Pēdējos gados Eiropas Savienībā ir paveikts ievērojams darbs, lai mudinātu publiskās iestādes izmantot ilgtspējīgākus patēriņa modeļus, ņemot vērā ne tikai īstermiņa vajadzības, bet arī katra iepirkuma ilgtermiņa ietekmi.

Kopš 2017. gada Eiropas Komisija ir izdevusi norādījumus zaļā publiskā iepirkuma kritēriju veidā, pakāpeniski ieviešot aprites ekonomikas elementus, lai piegādes ķēdēs noslēgtu enerģijas un materiālu aprites loku, vienlaikus līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un atkritumu rašanos.

Tomēr šiem pasākumiem ir bijusi ierobežota ietekme, jo to ievērošana ir brīvprātīga. EESK uzskata, ka ir pienācis laiks ieviest obligātus minimālos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus un dot spēcīgu impulsu aprites ekonomikai, izmantojot iepirkuma direktīvas un konkrētām nozarēm paredzētus tiesību aktus.

Apritīgs publiskais iepirkums ļaus pārvaldes iestādēm pirkšanas brīdī pārsniegt zemākās cenas kritēriju.

“Iepirkums bieži ir pretrunīgs jautājums, jo projektu atlases kritēriji pārāk bieži ir ļoti vienpusēji, un tajos nav ņemta vērā ietekme uz dzīves ciklu vai to, kas ar projektu tiek sasniegts,” norāda Wyckmans kgs. “Ideja, ka zemākajai cenai vajadzētu būt vienīgajam piešķiršanas kritērijam, būtu jāatmet par labu “izmaksu lietderībai”, kas ietver inovāciju, produktu un pakalpojumu kvalitāti, ilgtspēju, zaļināšanu un sociālo ietekmi.”

Eiropas Komisija jau ir izstrādājusi vairākus aprites cikla izmaksu (LCC) modeļus, kas iepirkuma veicējiem ir brīvi pieejami, lai pārbaudītu produktu un pakalpojumu atbilstību. Šie rīki ļauj publiskajām iestādēm ņemt vērā produkta, darba vai pakalpojuma aprites cikla izmaksas, sākot no iegādes, ekspluatācijas un uzturēšanas līdz aprites cikla beigām. EESK uzskata, ka tagad tie būtu jāmodernizē, lai iekļautu oglekļa izmaksas.

EESK arī uzskata, ka ir būtiski nodrošināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespēju iesniegt piedāvājumus aprites publiskajiem iepirkumiem un saņemt vajadzīgo palīdzību. Tiem ir milzīgs potenciāls, bet pastāv risks, ka procedūras sarežģītības dēļ tie var tikt atstumti no dalības. Tikai tad, ja tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, tie var piedalīties vietējos un uz cilvēku orientētos konkursos. (dm)

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par saistošiem pasākumiem darba samaksas pārredzamības nodrošināšanai, taču uzskata, ka ierosinātā direktīva būtu jāstiprina vairākās jomās un jāveic vēl citi pasākumi, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību pamatcēloņus.

9. jūnijā pieņemtajā atzinumā EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par saistošiem pasākumiem darba samaksas pārredzamības nodrošināšanai, kas palīdzēs darba ņēmējiem panākt, ka tiek respektētas viņu tiesības uz vienādu darba samaksu, ja viņi uzskata, ka ir cietuši no diskriminācijas darba samaksas jomā.

EESK tomēr uzskata, ka ierosinātā direktīva būtu jāstiprina vairākās jomās, tostarp darba vērtības noteikšanas kritēriji, dažu pārredzamības pasākumu darbības joma un sociālo partneru un darba koplīguma slēgšanas sarunu loma.

Vienāda darba samaksa un vienādi vērtīgs darbs

Komisijas priekšlikums paredz, ka princips “vienāda darba samaksa par vienādu darbu” attiecas uz “darba ņēmēju kategorijām”, kuras nosaka darba devējs. EESK uzskata, ka ir būtiski radīt mehānismus, kas nodrošina, ka darba ņēmēju kategorijas tiek noteiktas dzimumneitrālā veidā, iesaistot arodbiedrības un darba ņēmēju pārstāvjus, un saskaņā ar valstu tiesību normām un praksi.

Strukturālās problēmas, kas ir vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību pamatā, būtu jārisina arī, nodrošinot atbilstošus un pieejamus bērnu aprūpes pakalpojumus, īstenojot izpratnes uzlabošanas iniciatīvas, nodrošinot sieviešu labāku pārstāvību ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos un likvidējot ar nodokļiem saistītus šķēršļus sieviešu nodarbinātībai. Pilns tīmeklī publicētais teksts ir pieejams šeit. (na)

Eiropas Savienībai ir jāizvirza vērienīgi ekonomiskie mērķi euro stiprināšanai. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā to, cik straujas pārmaiņas notiek pasaules ekonomikā un kāds ir ES pašreizējais stāvoklis tādās jomās kā inovācija, konkurētspēja un investīcijām labvēlīgas normatīvās vides veidošana.

2021. gada jūnija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas paziņojumu “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību”. Tā kā pārveide pēc pandēmijas rada ievērojamas izmaiņas globālajā ekonomiskās varas līdzsvarā, Eiropas Savienībai būtu ātri jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ekonomikas noturību. EESK it īpaši piekrīt Komisijas vērtējumam attiecībā uz vajadzību stiprināt euro starptautisko lomu, jo tas ir nozīmīgs instruments, ar kuru uzlabot Eiropas pozīciju pasaulē.

Ziņotājs, kas izstrādāja EESK atzinumu, bija Tomasz Wróblewski (I grupa, Darba devēji). Viņš uzskata, ka Komisijai vairāk uzmanības jāpievērš euro starptautiskās lomas vājināšanās iemesliem. “Euro globālā nozīme mazinās, bet ne tik strauji kā dolāra nozīme,” viņš sacīja. “Tas nemaina faktu, ka euro stāvokli ietekmē dažādi aspekti. Pirmkārt, integrēta un vienota finanšu pakalpojumu tirgus trūkums. Ja nepabeigsim banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi, būs grūti konkurēt ar dolāru.”

EESK arī iesaka vairāk uzmanības veltīt strauji augošajai Ķīnas ekonomikai un aicina sagatavot rīcības plānu, kurā šis fakts ņemts vērā. Ķīnas renminbi nozīme starptautiskajā tirdzniecībā un tīrvērtē pieaug. Ķīna arī intensīvi izstrādā savu digitālo valūtu, bet pārējā pasaule iepaliek. Eiropas Savienībai ir ātri jāreaģē, un EESK atbalsta priekšlikumu izveidot digitālu euro. “Šajā jomā,” norāda T. Wróblewski “Eiropai var būt pievilcīgāki risinājumi, jo esam apņēmušies aizsargāt personas datus un lietotāju privātumu.” (na)

Lielākajā daļā ES valstu organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste ne tuvu nav apmierinoša, brīdināja EESK grupas “Eiropas pusgads” gadskārtējā konferencē, kas notika neklātienē 31. maijā.

Konferencē “Noturīgas Eiropas veidošana – pilsoniskā sabiedrība un nacionālie atveseļošanas un noturības plāni” uzstājās galvenie referenti no ES iestādēm, valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm, domnīcām un ES pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Konference pievērsās trim tematiem: organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NANP), taisnīga pāreja uz zaļu, digitālu un ilgtspējīgu Eiropas ekonomiku un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana.

Komitejas priekšsēdētāja Christa Schweng atklāja debates, uzsverot izaicinājumu pārveidot šo krīzi par jaunu iespēju kopumu. Īpašs uzdevums ir sekmīgi atraisīt Atveseļošanas un noturības mehānisma potenciālu: “Lielākā daļa dalībvalstu nav pietiekami iesaistījušās konsultācijās ar organizētu pilsonisko sabiedrību vai to dara pārāk vēlu,” norādīja Christa Schweng. “Pašreizējo situāciju raksturo virkne nacionālo atveseļošanas un noturības plānu, kas būtiski atšķiras kvalitātes un metodoloģijas ziņā, un mēs patiesi šaubāmies, vai šie plāni faktiski atbilst vietējām vajadzībām.”

Itālijas Nacionālās ekonomikas un sociālo lietu padomes (CNEL) priekšsēdētājs Tiziano Treu norādīja, ka konferences par Eiropas nākotni uzdevums ir iezīmēt jaunu Eiropas pārvaldības veidu, kas jāvienkāršo un jāpadara efektīvāks, un tajā jāiekļauj pienācīgi noteikumi, lai nodrošinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.

Grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētāja vietnieks Luca Jahier sacīja: “Izšķiroša nozīme būs spēcīgākam “Pilsoņu pīlāram”, kas aptver organizētu pilsonisko sabiedrību un reģionālās un vietējās pašvaldības sadarbībā ar valstu parlamentiem, nodrošinot reformu procesu un ieguldījumu pienācīgu uzraudzību un leģitīmo ieinteresēto personu nepieciešamo līdzdalību.” (na)

Lai sniegtu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 2021. gada samitā par pārtikas sistēmām, EESK 28. maijā rīkoja tiešsaistē uzklausīšanu, kuras mērķis bija izpētīt saistībā ar Eiropas pārtikas sistēmām pastāvošos trūkumus un nevienlīdzību un apzināt, kā palielināt piegādes ķēžu līdzsvarotību un taisnīgumu. Augsta līmeņa referenti no ANO, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta dalījās viedokļos par izmaiņām, kas nepieciešamas, lai pārejā uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām stiprinātu taisnīgumu, godīgumu un tiesībās balstītu pieeju.

Covid-19 pandēmija ir bijusi modinātājzvans pārmaiņām. Lauksaimnieki un pārtikas sistēmā nodarbinātie atradās Covid-19 krīzes pirmajās rindās un nodrošināja nepārtrauktu pārtikas piegādi visiem Eiropas iedzīvotājiem. “Šī krīze ir apliecinājusi, ka pārtikas sagādāšana “no lauka līdz galdam” nav pašsaprotama,” teica EESK tematiskās izpētes grupas “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas” priekšsēdētājs Andreas Thurner.

Gadu gaitā EESK ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus un konkrētas idejas, ko varētu apkopot kā piecus ieteikumus iesniegšanai ANO samitā par pārtikas sistēmām:

I. Sekmēt visaptverošus un integrētus pārtikas politikas pasākumus.

II. Veicināt veselīgāku un ilgtspējīgāku uzturu.

III. Nodrošināt taisnīgas cenas un aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi.

IV. Uzlabot īsu pārtikas piegādes ķēžu un agroekoloģijas iespējas.

V. Nodrošināt sistemātisku pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un līdzdalību.

EESK atbalsta ekoloģiski tīrāku transportu, taču uzsver, ka enerģētikas pārkārtošanai ir jābūt taisnīgai un tajā jāparedz dzīvotspējīgas un reālistiskas alternatīvas, ņemot vērā visu Eiropas reģionu, to skaitā lauku apvidu, īpašās ekonomiskās un sociālās teritoriālās iezīmes un vajadzības.

Šī ir galvenā doma Pierre Jean Coulon un Lidija Pavić-Rogošić sagatavotajā atzinumā, kas tika pieņemts EESK jūnija plenārsesijā. Baltās grāmatas par transportu novērtējumā (2011), kuras mērķis ir, nemazinot transporta sistēmas efektivitāti un neietekmējot mobilitāti, novērst atkarību no naftas, EESK ieņem stingru nostāju.

Transporta veidu ierobežošana nav risinājums: mērķim ir jābūt komodalitātei, nevis pārejai uz citiem transporta veidiem. Īstenojot ekoloģisko pāreju, ir arī jārūpējas, lai tā notiktu sociāli taisnīgā veidā un nemazinātu Eiropas transporta konkurētspēju, un lai tiktu pilnībā īstenota Eiropas vienotā transporta telpa kā vienotā tirgus daļa. Vilcināšanās šajā ziņā nav vēlama.

“Mobilitātes mazināšana nav alternatīva. Mēs atbalstām visus pasākumus, kas vērsti uz transporta energoefektivitātes uzlabošanu un emisiju mazināšanu”, norādīja Coulon. “Eiropu šobrīd skar grūtības, bet tās nedrīkst kļūt par iemeslu kursa maiņai dažādu Eiropas iniciatīvu sociālo un vides plānu ziņā.”

EESK mudina arī uzturēt atklātu, pastāvīgu un pārredzamu viedokļu apmaiņu par minēto balto grāmatu. “Komiteja norāda, ka ir svarīgi uzturēt pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu atbalstu, šajā nolūkā izmantojot līdzdalības dialogu”, piebilda Pavić-Rogošić. “Stratēģisko mērķu izpratne un plaša to akceptācija noteikti palīdzēs sasniegt rezultātus.” (mp)

17. jūnijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK) un tās Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisijā (CCMI) norisinājās dzīvas debates, kurās tika izskatīti organizētās pilsoniskās sabiedrības viedokļi pēc Eiropas Komisijas paziņojuma “Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana” publicēšanas. Šajās debatēs, kas bija pirmais EESK specializēto nodaļu kopīgais pasākums šim tematam veltīto pasākumu virknē, tika uzdots jautājums, vai atjauninātajā stratēģijā ir pietiekami daudz tādu elementu, kas dos iespēju palielināt ES rūpniecības noturību un stratēģisko autonomiju. 

2021. gada 5. maijā Komisija, rūpēdamās par rūpniecības plānu atbilstību jaunajiem apstākļiem, kas izveidojušies pēc Covid-19 pandēmijas krīzes, un par to, lai šie plāni varētu veicināt pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku, digitālāku un noturīgāku, globālā mērogā konkurētspējīgu ekonomiku, atjaunināja ES industriālo stratēģiju.

CCMI priekšsēdētājs Pietro Francesco De Lotto, kurš vadīja bija debates, norādīja: ''Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi daudzus procesus, kas bija jau sākušies. Sabiedrībai un rūpniecībai šo pēdējo 16 mēnešu laikā galvu reibinošā ātrumā ir nācies pielāgoties digitalizācijas procesiem, un mēs esam piedzīvojuši revolucionāras pārmaiņas piegādes ķēdēs, medicīnas aprīkojuma un arī vakcinācijas jomā. ''

Debašu otrais vadītājs, Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas (INT) priekšsēdētājs Alain Coheur, aprakstīdams otrā debašu paneļa kontekstu, izteicās šādi: “Krīze ir pienesusi jaunus elementus, kas 2020. gada martā publicētajā pirmajā paziņojumā par rūpniecības stratēģiju nebija minēti. Mums šajā krīzē ir jāsaskata iespējas Eiropas teritorijai piešķirt industriālo autonomiju.

Komisijas priekšsēdētājas Ursula Von der Leyen padomdevējs digitālajos jautājumos Antony Whelan, iepazīstinādams ar Komisijas instrumentiem, kas paredzēti, lai noteiktu Eiropas Savienības atkarības pakāpi, norādīja: “Pašos pamatos aizsāktā un augšupvērstā procesa gaitā mēs konstatējām, ka tiešām satraucoša Eiropas Savienības atkarība visā kopumā pastāv tikai nedaudzās jomās.”

EESK ir iecerējusi rīkot vairākas debates par industriālo stratēģiju. Norisināsies septiņi tīmekļsemināri, un 17. jūnija pasākums ir pirmais no tiem. 2022. gada martā ir ieplānotas augsta līmeņa noslēdzošās debates. (ks)

EESK Transatlantisko attiecību koordinācijas komiteja tikās tikai dažas dienas pirms ES un ASV augsta līmeņa samita, lai apspriestu daudzus pilsoniskajai sabiedrībai svarīgus jautājumus, pirmkārt un galvenokārt klimata pārmaiņu un tirdzniecības jautājumus.

“Rosinoši signāli visās frontēs nāk no abām Atlantijas okeāna pusēm,” teica EESK Transatlantisko attiecību koordinācijas komitejas priekšsēdētājs Christian Moos.

Prezidenta īpašā sūtņa klimata jautājumos John Kerry vecākais padomdevējs David Livingston apstiprināja, ka pašreizējā administrācija tagad ir pilnībā apņēmusies sasniegt un pārsniegt Parīzes nolīguma mērķus. Viņš teica: “Tas nebūs pieņemami, ja nozīmīgākās valstis 2021. gadā ievērojami neatjauninās savus nacionāli noteiktos devumus, kas ir Parīzes nolīguma pamatā”.

“Aktīva ASV pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, kā arī ES un citas valstis palīdzēja ASV uzturēt apņemšanos, neskatoties uz to, ka iepriekšējai administrācijai šādas apņemšanās nebija,” atzīmēja Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāta (CLIMA ĢD) pārstāve Elina Bardram.

Atlantijas padomes pārstāve Emilie Bel uzsvēra, ka eiropieši ir gatavi veidot pozitīvu tirdzniecības sistēmu, kura ir vienlīdzīgi līdzsvarota.

ASV Tirdzniecības kameras pārstāve Marjorie Chorlins apstiprināja, ka, neskatoties uz transatlantisko politisko turbulenci un Covid-19 pandēmijas izraisīto recesiju, ASV un Eiropa viena otrai arī turpmāk būs nozīmīgākie tirgi. Nesen publicētajā ziņojumā “Transatlantic Economy 2021” secināts, ka abi partneri veido ievērojamu daļu no globālā patēriņa un globālā IKP. 

EESK Starptautiskās tirdzniecības koordinācijas komitejas priekšsēdētāja Tanja Buzek uzsvēra pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmi pārredzamas tirdzniecības politikas veidošanā un nepieciešamību apvienoties spēcīgās koalīcijās, lai reformētu PTO. (at)

2021. gada otrajā pusgadā Slovēnija otro reizi būs ES Padomes prezidentvalsts. Un jau otro reizi tas notiek Eiropai kritiskā brīdī.

ES 2008. gadā saskārās ar finanšu krīzi, un pašlaik tā turpina cīnīties ar Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskajām sekām. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka ES sagatavotība un noturība pret krīzēm, jo īpaši veselības krīzēm, ir viena no galvenajām Slovēnijas prezidentūras prioritātēm līdztekus citiem stratēģiskiem izaicinājumiem, piemēram, kiberdrošībai. Slovēnijas prezidentūras laikā būs arī jāīsteno liela daļa ar konferenci par Eiropas nākotni saistīto uzdevumu.

EESK ir gandarīta par iespēju cieši sadarboties ar Slovēnijas prezidentūru, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu prioritātes ir līdzīgas: atveseļošana, godīga klimatiskā un digitālā pārkārtošanās un tiesiskuma aizsardzība ir arī EESK darba centrā.

Šī brošūra ir pieejama EN, FR, DE un SL valodā EESK tīmekļa vietnē Drukātos eksemplārus var pasūtīt, rakstot uz e-pastu: vipcese@eesc.europa.eu.

Materiālu sagatavojusi EESK Darba devēju grupa

Pēc tam, kad EESK savā jūnija plenārsesijā nesen pieņēma atzinumu par Digitālo tirgu aktu un atzinumu par Digitālo pakalpojumu aktu, Darba devēju grupa 14. jūnijā rīkoja tīmekļsemināru par tematu “ES digitālās un jaunās ekonomikas izaicinājumi”.

Digitalizācija pārveido sabiedrību un ekonomiku. Digitālie pakalpojumi aizvien vairāk integrējas Eiropas ekonomikā un veido Eiropas digitālo nākotni, un šo tendenci vēl vairāk ir paātrinājusi Covid-19 krīze. Eiropas Komisija ir īpaši aktīvi uzsākusi dažādas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Eiropas digitālo suverenitāti, nodrošinot drošu, taisnīgu, atvērtu un atbildīgu tiešsaistes vidi iedzīvotājiem un atraisot digitālā vienotā tirgus potenciālu.

Tomēr progress digitalizācijas jomā Eiropas Savienībā joprojām ir nevienmērīgs. Daudzas lauku un attālās kopienas aktīvi meklē jaunas iespējas digitālo pakalpojumu jomā, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, bet saskaras ar grūtībām nepietiekamas infrastruktūras un prasmju trūkuma dēļ.

Tīmekļsemināru organizēja EESK Darba devēju grupas Portugāles delegācija Portugāles prezidentūras ietvaros, un šis jautājums bija viena no galvenajām semināra prioritātēm. Semināra mērķis bija sniegt ieguldījumu debatēs par to, kā Digitālo tirgu aktu un Digitālo pakalpojumu aktu pielāgot reālajai situācijai un tādējādi sniegt ieguldījumu leģislatīvajā procesā.

Runātāji un dalībnieki atzina nepieciešamību novērst digitālo plaisu starp pilsētām un lauku apvidiem, gan pilsētās, gan lauku apvidos izvēršot optiskās šķiedras sakaru līnijas un 5G, un aicināja izstrādāt digitālo aktu lauku apvidiem.

Pievēršoties digitālās infrastruktūras jautājumiem, ES darba devēji aicināja nodrošināt prasmes. Digitālā pāreja var kļūt par realitāti tikai tad, ja visiem eiropiešiem būs digitālās pamatprasmes un ja digitālajā jomā būs pietiekami kvalificēts darbaspēks. Darba devēji uzsvēra, ka ES un dalībvalstīm ir pilnībā jāizmanto Atveseļošanas un noturības mehānisma nacionālie plāni un visi esošie finansēšanas instrumenti (programma "Digitālā Eiropa”, InvestEU, struktūrfondi un Kohēzijas fonds), lai izveidotu patiesi DIGITĀLU Savienību.

Referenti arī atkārtoti uzsvēra, ka Eiropas uzņēmumi varēs izvērst darbību Eiropas Savienībā tikai tad, ja izdosies izvairīties no digitālā vienotā tirgus papildu sadrumstalotības. Saskaņoti tiesību akti palīdzēs Eiropas uzņēmumiem, jo tiem vairs nebūs jāpielāgojas 27 dažādām tiesību sistēmām, un šie akti nodrošinās juridisko noteiktību, paredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū, kurā konkurences apstākļi ir taisnīgi ikvienam, it īpaši MVU, kas darbojas lielākajā daļā digitālo platformu.

Līdztekus nepieciešamībai veidot pilnvērtīgu digitālo vienoto tirgu ES darba devēji stingri atbalstīja nozīmīgo mērķi atjaunot Eiropas digitālo suverenitāti, vienlaikus saglabājot atvērtību brīvai tirdzniecībai un atbalstu daudzpusējai sistēmai. Šajā saistībā viņi atzinīgi novērtēja Digitālo pakalpojumu aktu un Digitālo tirgu aktu kā daļu no Eiropas pasākumiem, kuru mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tiešsaistes pakalpojumiem, saskaņā ar Eiropas vērtībām un standartiem.

Tomēr darb devēji uzsvēra, ka, ja ES vēlas kļūt par ģeopolitisku dalībnieku ar reālu digitālo ietekmi, tai ir jāizmanto gan sava regulatīvā ietekme, gan jāpastiprina rūpnieciskās un tehnoloģiskās spējas, lai veicinātu Eiropas digitalizācijas modeli un veidotu globālo vidi.

Lai vairāk uzzinātu par semināru un tajā izstrādātajiem ieteikumiem, skatīt informāciju šeit. (dv)

EESK Darba ņēmēju grupa

Eiropā sievietes pelna vidēji par 14 % mazāk nekā vīrieši. Dažās valstīs situācija pamazām uzlabojas, savukārt citās – pasliktinās. Paredzams, ka Eiropas Savienībā šī atšķirība izlīdzināsies aptuveni 22. gadsimta sākumā, taču tādās valstīs kā Francija tas varētu prasīt vēl 1000 gadus.

Algu atšķirības iemesli ir dažādi: nozaru segregācija (sievietes ir daudz vairāk pārstāvētas zemu atalgotās nozarēs), darba un privātās dzīves nelīdzsvarotība (sievietes pavada vairāk laika, veicot neapmaksātu darbu mājās), “stikla griesti” (mazāk nekā 10 % augsta līmeņa vadošu darbinieku ir sievietes) un vienkārši diskriminācija, neraugoties uz likumu.

Lai palīdzētu risināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību problēmu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, kurā paredzēti izpildes mehānismi, ar kuriem nostiprina principu, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu. Priekšlikuma pamatā ir saistošu darba samaksas pārredzamības noteikumu pamatprincips, un tiek arī uzlabota tiesu iestāžu pieejamība.

Lai arī darba samaksas pārredzamība nebūt nav vienīgais rīks, ar ko apkarot diskrimināciju darba samaksas ziņā, spēja atpazīt dzimumselektīvas struktūras noteikti palīdzēs risināt darba samaksas atšķirību jautājumu.

EESK ir ierosinājusi pilnveidot Komisijas sākotnējo priekšlikumu un izstrādājusi atzinumu, kurā aicināts stiprināt direktīvu, nodrošinot, ka visi darba ņēmēji, ne tikai lielo uzņēmumu darbinieki, gūst labumu no šīm priekšrocībām. Šo pasākumu sekmes būs atkarīgas no pilnvērtīgas sociālo partneru iesaistīšanās.

Nodrošināt taisnīgāku darba samaksu un izbeigt diskrimināciju darba samaksas ziņā ir svarīgākie mērķi visu Eiropas darba ņēmēju pamattiesību aizsardzībā.

Sagatavojusi Elena-Alexandra CALISTRU, grupas “Daudzveidība Eiropā” locekle

Tikai dažās citās vietās pasaulē ir spēkā Eiropas stabilā tradīcija saglabāt kā vērtību mediju brīvību un neatkarību. Tomēr digitālo platformu parādīšanās, neliberālas tendences liegt piekļuvi informācijai, pieaugošais apdraudējums pētnieciskajiem žurnālistiem un Covid-19 izraisītā krīze rada atšķirīgu, bet vienlaicīgu spiedienu uz ekosistēmu, kas ļauj patiešām brīviem medijiem pastāvēt un pildīt savu demokrātisko lomu.

EESK nesen pieņēma atzinumu par Komisijas paziņojumu “Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam”. Mēs īpaši atbalstām atziņu, ka “bez spēcīgas politiskas un finansiālā atbalsta reakcijas šīs pamattendences apvienojumā ar Covid-19 krīzi varētu mazināt Eiropas mediju nozares noturību un demokrātisko nozīmi”.