Sagatavojusi EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

Pēc EESK grupas “Daudzveidība Eiropā” pieprasījuma veiktajā jaunajā EESK pētījumā “Covid-19 ietekme uz pamattiesībām un pilsonisko telpu” ir aplūkots, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) darbu un kā atsevišķās ES dalībvalstīs īstenotie pasākumi ir ietekmējuši PSO spēju īstenot savas pamattiesības un pamatbrīvības.

Kā norāda pētījuma vadošais autors Filip Pazderski, pētījuma galvenie konstatējumi un ieteikumi ir šādi.

Pirmkārt un galvenokārt, pandēmijai ir bijusi neviendabīga un sarežģīta ietekme uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām. No vienas puses, pilsoniskās sabiedrības organizācijas bieži vien bija pirmās, kas reorganizēja savu darbību, tādējādi ātrāk nekā valsts pārvaldes iestādes vai uzņēmumi reaģējot uz vietējo kopienu vajadzībām. To darbības pāreja uz norisi tiešsaistē paātrināja digitalizāciju. Tas viss ir ļāvis PSO uzrunāt jaunas auditorijas un palielināt savu darbību efektivitāti un tvērumu. Tika atvieglota koalīciju veidošana, pieredzes apmaiņas veicināšana un kopīgu sabiedrības nostāju izstrāde. Tā rezultātā ir palielinājusies PSO sociālā pamanāmība, un tagad ir panākta labāka izpratne par to ikdienas lomu.

No otras puses, pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir smagi skārusi ilgstošā krīze veselības jomā. Visasākā ietekme bija finansiālajām grūtībām. It īpaši, mazākas struktūras, kuras darbojas ārpus lielām pilsētām un apvieno digitālā ziņā atstumtas grupas, bija spiestas apturēt savu darbu. Daudzas no tām joprojām nav atsākušas savu darbību. Aktīvisti ir saskārušies ar garīgās veselības problēmām, nogurumu, ko radīja attālināts darbs, un pieaugošo nenoteiktību par nākotni, ko saasināja ilgtermiņa sociālā izolētība. Neregulāra darbalaika dēļ bieži vien bija grūti saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Pandēmija ir izgaismojusi vai pastiprinājusi jau pastāvošās problēmas. PSO spēju darboties ir apgrūtinājuši ārkārtas tiesību akti, jo šie tiesību akti ir samazinājuši valdību pārredzamību, traucējuši to darba pārraudzību un ierobežojuši pulcēšanās un vārda brīvību. Šie ierobežojumi un liegumi tika ieviesti, aizbildinoties ar cīņu pret pandēmiju. Ir pazeminājušies pilsoniskā dialoga standarti likumdošanas procesā. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas bieži vien nav pat tikušas iesaistītas apspriedēs par tiesību aktiem, kuri attiecas uz krīzes ietekmi. 

Lai reaģētu uz šīm problēmām, mums ir jānodrošina elastīgāks un pieejamāks finansējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jānodrošina to jēgpilna līdzdalība ES fondu uzraudzībā, jāpieņem ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģija, kurā uzsvērta nozares loma, pastāvīgi jāuzrauga uzbrukumi pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un jāreaģē uz tiem, kā arī jānodrošina strukturētāks satvars atklātam, regulāram un pārredzamam ES pilsoniskajam dialogam. Tās nav jaunas idejas, taču pandēmija tām ir piešķīrusi jaunu nozīmi. Turklāt pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma un gūtā atpazīstamība var palīdzēt šīs idejas visbeidzot īstenot praksē.

Galīgais pētījums tika prezentēts martā notikušajās Pilsoniskās sabiedrības dienās. Plašāka informācija ir pieejama šeit.