EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā; EESK pauž gandarījumu par šo iniciatīvu kā ļoti nepieciešamu soli ceļā uz skaidriem un precīzi definētiem kritērijiem, kā klasificēt darba attiecības un kā kontrolēt algoritmu izmantošanu platformu darbinieku noalgošanā un nodarbināšanā.

EESK norāda, ka platformu darba reglamentēšanā tiešām bija pamats izmantot saistošu juridisku instrumentu — direktīvu —, jo darba nosacījumi un tiesiskais regulējums katrā dalībvalstī ārkārtīgi atšķiras, kas nereti noved gan pie sliktas izturēšanās pret platformu darbiniekiem, gan pie ES darba aizsardzības standartu pazemināšanās. Atzinumu pieņēma marta plenārsesijā ar 149 balsīm par, 80 balsīm pret un 17 atturoties.

Atzinuma ziņotāja Cinzia del Rio norāda: Viscaur Eiropas Savienībā mēs redzam nepārprotamus piemērus platformu darbinieku diskriminācijai un nevienlīdzīgai attieksmei pret viņiem. Situācija dalībvalstīs ir ārkārtīgi dažāda. Tie ir regulatīvie džungļi, un tie ir jāatšķetina. Ierosinātās direktīvas mērķis ir nodrošināt elastīgu tiesisko regulējumu, kuru varēs pielāgot katrai valstij un kurā tiks ņemtas vērā cilvēku darba nosacījumu atšķirības.

Pats svarīgākais jautājums ir darba tiesisko attiecību juridiskā klasifikācija un skaidra to nošķiršana no patiesas pašnodarbinātības. Tālab ir precīzi jāidentificē juridiski atbildīgais darba devējs, lai garantētu, ka pareizi tiek nomaksāti nodokļi un sociālās iemaksas, un lai būtu iespējams slēgt darba koplīgumus. Tomēr, pēc EESK domām, Komisijas priekšlikums ir pārāk vispārināts un nekonkrēts gan šajā ziņā, gan vairākos citos aspektos, piemēram, jautājumā par darba ņēmēju un arodbiedrību pārstāvju tiesībām uz informāciju un apspriešanos.

Šī juridiskā nenoteiktība var dažkārt veicināt nedeklarētu darba veidu rašanos un izplatīšanos, kā arī nožēlojamu ekspluatācijas un konkurences situāciju starp pašiem darba ņēmējiem, kuri, iespējams, ir pakļauti nelikumīgai apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas praksei, — norāda EESK. 

EESK Darba devēju grupa iesniedza pretatzinumu, kas ieguva vairāk nekā 30 % nodoto balsu un tika publicēts pieņemtā atzinuma pielikumā. Darba devēju grupa iebilda pret to, ka platformu darba reglamentēšanai tiek izmantota direktīva, baidoties, ka šāds saistošs tiesību akts ir pārāk universāls risinājums. Tas var kļūt par šķērsli inovācijai un ieguldījumiem digitālo platformu izveidē un attīstībā Eiropas Savienībā.

Grupa nepiekrīt arī juridiskas ES definīcijas ieviešanai par to, kurš platformās ir darba ņēmējs un kurš — pašnodarbinātais, jo tādējādi nebūs iespējams ne saglabāt dažādās valstīs izmantotos dažādos modeļus, ne arī neatpalikt no dinamiskajām norisēm darba tirgū. (ll)