EESK ir atbalstījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par adekvātu minimālā ienākuma atbalstu, apsveicot to kā nepieciešamu daļu no centieniem apkarot nabadzību un sasniegt ES mērķi — līdz desmitgades beigām nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu samazināt vismaz par 15 miljoniem.

Marta plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK īpaši atzinīgi novērtēja reālistisku un ne pārāk ierobežojošu kritēriju īstenošanu attiecībā uz minimālā ienākuma pieejamību visiem tādā līmenī, kas garantē cilvēka cienīgu dzīvi, nevienu neatstājot novārtā.

Lai panāktu, ka minimālā ienākuma shēmas nodrošina pietiekamus resursus, ir nepieciešams arī nodrošināt to atbilstību inflācijai, kas 2023. gadā pieaugs vēl par 6,5 % (ņemot vērā neseno pārtikas un enerģijas cenu kāpuma izraisīto dzīves dārdzību). Šajā nolūkā EESK ierosina dalībvalstīm ik gadu novērtēt minimālā ienākuma līmeni atkarībā no inflācijas līmeņa.

Tas būtu jāuzrauga pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un labklājības organizācijām.

“Efektīvas minimālā ienākuma shēmas var palīdzēt nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, saglabāt aktivitāti un iekļautību sabiedrībā, kā arī palīdzēt cilvēkus integrēt kvalitatīvā nodarbinātībā,” teica atzinuma ziņotājs Jason Deguara, piebilstot, ka arī pašnodarbinātajiem vajadzētu būt pilnā mērā tiesīgiem uz minimālo ienākumu un citiem pabalstiem.

Ziņotājs Paul Soete sacīja: “Mērķis ir līdz 2030. gadam nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu samazināt vismaz par 15 miljoniem. No pirmā acu uzmetiena šis mērķis nešķiet ļoti vērienīgs, taču dalībvalstīm sniegtie norādījumi un pamats stabilai metodikai noteikti to padara par svarīgu soli uz priekšu.”

Minimālā ienākuma līmenis un sastāvs labklājības valstīs kopumā ievērojami atšķiras, un tā tas ir arī Eiropas Savienībā. Minimālā ienākuma atbalsta saņēmēju stāvoklis dažādu dalībvalstu darba tirgū ir atšķirīgs.

Neviena no ES valstīm pašlaik nenodrošina pienācīgu ienākuma atbalstu bezdarbnieku ģimenēm, lai izvairītos no nabadzības riska. Atbilstības nosacījumu, piemēram, minimālā vecuma, uzturēšanās statusa, bezpajumtniecības vai ģimenes sastāva problēmu dēļ aptuveni 20 % bezdarbnieku nav tiesīgi saņemt atbalstu vispār.
Pastāv arī minimālā ienākuma atbalsta neizmantošanas problēma 30–50 % apmērā, lielā mērā administratīvā sloga dēļ. (ll)