EESK info

23. martā, piedaloties Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniecei Věra Jourová, EESK apsprieda to, kā stiprināt demokrātiju un demokrātiskās vērtības visā Eiropas Savienībā. Par šo tematu Komiteja arī pieņēma rezolūciju ar praktiskiem priekšlikumiem. Politikas veidotāji, eksperti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas piekrita tam, ka demokrātijas nodrošināšanā Eiropā izšķiroša ir pilsoniskā izglītība, labāks finansējums sociālajiem partneriem un koncentrēšanās uz vietējo dimensiju.

“Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā būs politiskās gribas pārbaudījums, un jaunatnes organizācijām būs svarīga loma pirmreizējo un jauno vēlētāju mobilizēšanā,” sacīja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng, “taču mūsu darbībai ir jāsniedzas tālāk par vēlēšanām. Mums ir labāk jāatbalsta mūsu jaunatne, jāatjauno saikne ar viņiem demokrātiskajā procesā un jādod viņiem pilnvērtīga iespēja īstenot aktīvu pilsoniskumu.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Věra Jourová atzina pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirošo lomu demokrātijas aizsardzībā un veicināšanā, kurā valstis bieži vien ir bijušas nesekmīgas. “Cilvēku aktīva līdzdalība ir ne tikai vēlama, bet ļoti nepieciešama,” viņa sacīja. “Demokrātija ir nonākusi stresa testa apstākļos, un mums ir jādara daudz vairāk, lai demokrātiju aizsargātu un atgūtu mūsu iedzīvotāju uzticēšanos.”

Dalībnieki uzsvēra, ka ir jāuzlabo pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp jaunatnes organizāciju, sociālās ekonomikas un brīvprātīgā sektora, piekļuve finansējumam un to iesaiste lēmumos par to, kur šie resursi būtu jāizmanto. Viņi arī piekrita tam, ka transversālās kompetences ir patiesais līdzdalības un deliberatīvās demokrātijas pamats.

Pēc notikušajām debatēm EESK pieņēma rezolūciju “Vienoti demokrātijai: darba devēju, darba ņēmēju un pilsoniskās sabiedrības organizācijas strādā ilgtspējīgas demokrātiskas nākotnes labā”, kuras pamatā ir šāgada Pilsoniskās sabiedrības dienu ieteikumi. Rezolūcija ir vērsta uz demokrātijas stiprināšanu, palielinot sabiedrības līdzdalību, un līdzdalības demokrātijas struktūru nostiprināšanu. Tajā arī ir aicināts efektīvi īstenot Līguma par Eiropas Savienību 11. pantu par pilsoņu līdzdalību, tostarp Eiropas stratēģiju pilsoniskajai sabiedrībai un Eiropas apvienību statūtus. (tk)

Domājot par zaļāku, drošāku un cenu ziņā pieejamāku Eiropas nākotni, mums ir neatlaidīgi jāpalielina ieguldījumi atjaunojamos energoresursos – šādu pārliecību EESK plenārsesijā 22. martā pauda EESK priekšsēdētāja Christa Schweng un enerģētikas komisāre Kadri Simson.

Atzīmēdama, ka kosmiskus augstumus sasniegušo enerģijas cenu, inflācijas un vājās ekonomiskās izaugsmes dēļ šis gads iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir bijis ļoti sarežģīts, C. Schweng norādīja: “Pārkārtošanās uz tīras enerģijas izmantošanu Eiropā, atjaunīgās enerģijas ieviešanas paātrināšana, pieejamas enerģijas cenas, kā arī rūpes par enerģijas piegādes drošību un dažādošanu arī turpmāk būs galveno EESK prioritāšu vidū.”

C. Simson ieskicēja turpmāko ES enerģētikas politiku: “Ja risinājums man būtu jāapraksta divos vārdos, tad es teiktu, ka tā ir atjaunīgā enerģija”. Komisijas galvenā prioritāte enerģētikas politikas jomā ir neatlaidīgi strādāt un sasniegt enerģētikas mērķus.”

Beidzot ir pienācis brīdis, kad Eiropas Savienība vairs nav atkarīga no Krievijas enerģijas. Pateicoties dažādotai gāzes piegādei, pieprasījuma samazināšanai, efektivitātes palielināšanai un lielākam uzsvaram uz atjaunīgo enerģiju, Eiropas Savienībai vairs nav jāiet Krievijas pavadā.

Pašlaik 39 % elektroenerģijas Eiropas Savienībā tiek iegūts no atjaunojamiem energoresursiem. 2022. gadā ir sasniegts rekords: Eiropas Savienībā vairāk elektroenerģijas deva vējš un saule, nevis gāze. Vēja enerģijas jauda ir palielinājusies par 15 GW, un saules enerģijas – par 41 GW. (mp)

EESK 22. martā debatēs ar Itālijas nodarbinātības lietu ministri atbalstīja Komisijas iniciatīvu stiprināt valstu līdztiesības veicināšanas iestāžu lomu un neatkarību, lai izskaustu diskriminējošu praksi ES darba tirgū.

Abas puses norādīja, ka atbalsta mērķus, kas ir pamatā Komisijas ierosinātajai direktīvai par līdztiesības veicināšanas iestāžu standartiem, kuriem būtu jāpaaugstina šo iestāžu darbības efektivitāte. Priekšlikums tika sagatavots tāpēc, ka ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kam būtu jānodrošina vienlīdzība, neizdodas panākt, ka pienācīgi tiek ievērotas ES tiesību normas attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi un diskrimināciju.

Pēc debatēm plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Līdztiesības iestāžu lomas un neatkarības stiprināšana” EESK uzsvēra un Itālijas valdības ministre debatēs piekrita, ka svarīgi ir rast pareizu līdzsvaru starp subsidiaritātes principu un centieniem noteikt saistošus standartus, kuru mērķis ir stiprināt valstu iestādes un paaugstināt to darbības efektivitāti.

“Dažādu sabiedrības grupu iesaiste darba tirgū ir jānodrošina ne tikai taisnīguma apsvērumu dēļ. Šādai iesaistei ir liela ekonomiska un sociāla nozīme. Tomēr joprojām nav kliedētas Komitejas bažas par to, ka aizsardzība pret diskrimināciju un nevienlīdzību nav vienāda visā Savienībā, un Komiteja atbalsta efektīvus šo parādību uzraudzības mehānismus, tostarp valstu vienlīdzības veicināšanas iestāžu stiprināšanu,” sacīja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng.

Ministre M. Calderone norādīja, ka Itālijas valdība piekrīt Komisijas mērķim, taču uzsvēra, ka svarīgi ir panākt saskanību ar valstu jau izveidotajām sistēmām un struktūrām, piemēram, tādām kā Itālijas vienlīdzības veicināšanas padomes, kas sargā vienlīdzību gan valsts, gan reģionu līmenī.

“Iekļautībai, par kuru šodien runājam, arī turpmāk jābūt Eiropas sociālās programmas centrā, un tai jāvelta tikpat liela uzmanība kā notiekošajām debatēm par ES ekonomikas un finanšu pārvaldības reformām. Mēs zinām, cik grūti joprojām ir nodrošināt efektīvas vienlīdzīgas iespējas darba tirgū. Dažas sabiedrības grupas joprojām saskaras ar milzīgiem šķēršļiem, kas kavē piekļuvi darba tirgiem un sociālajai aizsardzībai,” sacīja M. Calderone.

Ministre uzsvēra, ka ES līmenī dzimumu nelīdztiesība nodarbinātības rādītāju jomā joprojām pārsniedz 10 %. Eiropas Savienībā nav nevienas valsts, kurā būtu izskausta šī dzimumu nelīdztiesība, kas kaitē sievietēm. Arī jaunajiem absolventiem ir grūti atrast darbu. Ar diskrimināciju joprojām saskaras personas ar invaliditāti, likumīgie migranti un bēgļi, kas meklē vai mēģina saglabāt darbu. (ll)

Uzstājoties EESK marta plenārsesijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) priekšsēdētāja uzsvēra, ka, īstenojot Programmu 2030. gadam, nozīmīga loma pienākas pilsoniskajai sabiedrībai.

ANO ECOSOC priekšsēdētāja, vēstniece Lachezara Stoeva, norādīja, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā neaizstājams partneris ir pilsoniskā sabiedrība.

“Mums ir vajadzīga ļoti liela apņēmība, jo globālās problēmas prasa stingru, globālu risinājumu”, teica EESK priekšsēdētāja Christa Schweng. “Septembra IAM samitā pie sarunu galda jāatrodas arī pilsoniskajai sabiedrībai, kuras iesaistei jābūt strukturētākai un konkrētākai,” piebilda priekšsēdētāja.

Savukārt ANO vēstniece Lachezara Stoeva norādīja: “Bez pilsoniskās sabiedrības mēs nevaram darīt neko. Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai bieži ir bijusi vadošā loma uz nākotni vērstā domāšanā. EESK, ņemot vērā tās daudzpusīgo raksturu, spēj dot ieguldījumu un padarīt publisko politiku līdzsvarotāku, taisnīgāku un reaģētspējīgāku”.

EESK ir aktīvi piedalījusies pirmajā brīvprātīgajā Eiropas Savienības kā valstu kopuma pārskatā, ar kuru varēs iepazīties jūlijā, Augsta līmeņa politiskajā forumā. Cita starpā Komiteja ir izstrādājusi pilsoniskās sabiedrības ieguldījuma “paraugu”, ko var izmantot kā paraugpraksi arī citos pasaules reģionos. (mt)

EESK ir atbalstījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par adekvātu minimālā ienākuma atbalstu, apsveicot to kā nepieciešamu daļu no centieniem apkarot nabadzību un sasniegt ES mērķi — līdz desmitgades beigām nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu samazināt vismaz par 15 miljoniem.

Marta plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK īpaši atzinīgi novērtēja reālistisku un ne pārāk ierobežojošu kritēriju īstenošanu attiecībā uz minimālā ienākuma pieejamību visiem tādā līmenī, kas garantē cilvēka cienīgu dzīvi, nevienu neatstājot novārtā.

Lai panāktu, ka minimālā ienākuma shēmas nodrošina pietiekamus resursus, ir nepieciešams arī nodrošināt to atbilstību inflācijai, kas 2023. gadā pieaugs vēl par 6,5 % (ņemot vērā neseno pārtikas un enerģijas cenu kāpuma izraisīto dzīves dārdzību). Šajā nolūkā EESK ierosina dalībvalstīm ik gadu novērtēt minimālā ienākuma līmeni atkarībā no inflācijas līmeņa.

Tas būtu jāuzrauga pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un labklājības organizācijām.

“Efektīvas minimālā ienākuma shēmas var palīdzēt nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, saglabāt aktivitāti un iekļautību sabiedrībā, kā arī palīdzēt cilvēkus integrēt kvalitatīvā nodarbinātībā,” teica atzinuma ziņotājs Jason Deguara, piebilstot, ka arī pašnodarbinātajiem vajadzētu būt pilnā mērā tiesīgiem uz minimālo ienākumu un citiem pabalstiem.

Ziņotājs Paul Soete sacīja: “Mērķis ir līdz 2030. gadam nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu samazināt vismaz par 15 miljoniem. No pirmā acu uzmetiena šis mērķis nešķiet ļoti vērienīgs, taču dalībvalstīm sniegtie norādījumi un pamats stabilai metodikai noteikti to padara par svarīgu soli uz priekšu.”

Minimālā ienākuma līmenis un sastāvs labklājības valstīs kopumā ievērojami atšķiras, un tā tas ir arī Eiropas Savienībā. Minimālā ienākuma atbalsta saņēmēju stāvoklis dažādu dalībvalstu darba tirgū ir atšķirīgs.

Neviena no ES valstīm pašlaik nenodrošina pienācīgu ienākuma atbalstu bezdarbnieku ģimenēm, lai izvairītos no nabadzības riska. Atbilstības nosacījumu, piemēram, minimālā vecuma, uzturēšanās statusa, bezpajumtniecības vai ģimenes sastāva problēmu dēļ aptuveni 20 % bezdarbnieku nav tiesīgi saņemt atbalstu vispār.
Pastāv arī minimālā ienākuma atbalsta neizmantošanas problēma 30–50 % apmērā, lielā mērā administratīvā sloga dēļ. (ll)

Pievēršoties Eiropas Komisijas ziņojumam par tendencēm un problēmām, kas aplūkojamas martā, EESK uzsvēra, ka būtu varējusi palīdzēt daudz vairāk, ja būtu bijusi jau no paša sākuma iesaistīta prognozēšanas procesā.

Marta plenārsesijā pieņemtajā EESK atzinumā par 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu (SFR) uzsvērts, ka EESK var stiprināt ES analīzes un prognozēšanas spējas. Darbodamās kā pilsoniskās sabiedrības acis un ausis, Komiteja var vislabāk apzināt jaunās tendences. To apliecinot, EESK arī brīvprātīgi iesaistījās ar agrīnu ieguldījumu nākamajā 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā.

Ziņotājs Angelo Pagliara izklāstīja dažus atzinuma pamatā esošos apsvērumus: “Daudziem Komisijas ziņojumā minētajiem jautājumiem EESK jau ir pievērsusies iepriekšējos gados izstrādātajos atzinumos, un mums ir ļoti labas zināšanas un pieredze. Tāpēc nāciet pie mums, iesaistiet mūs vairāk, jo mēs varam jums reāli palīdzēt.”

2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ir aplūkots, kā vislabāk saskaņot ES mērķus klimata jomā un tās potenciāli pretrunīgos digitālos mērķus, un ir noteiktas desmit galvenās jomas, kurās ir vajadzīga rīcība, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un konsekvenci. Šajā sakarā EESK aicina izstrādāt stratēģiskās prognozēšanas programmu, kas būtu vērsta uz jaunu attīstības modeli, kurā apvienota ekonomiskā, vidiskā un sociālā ilgtspēja un kurā galvenā uzmanība pievērsta cilvēkiem.

Viens no galvenajiem trūkumiem, uz ko EESK norādīja saistībā ar 2022. gada ziņojumu, ir skaidra priekšstata trūkums par riskiem un scenārijiem gadījumā, ja ES nespētu sasniegt savus mērķus attiecībā uz izejvielu, retzemju metālu un ūdens resursu pieejamību.

Raugoties nākotnē attiecībā uz 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kuru Komisija plāno publicēt 2023. gada otrajā ceturksnī un kurā galvenā uzmanība būs pievērsta sociāli un ekonomiski ilgtspējīgai Eiropai, EESK īpaši ir izcēlusi šādas jomas:

• ES agropārtikas sektora piegādes sistēmas un noturība;
• veicināt spēcīgu, saliedētu un inovatīvu ES rūpniecības sistēmu, kas spēj radīt kvalitatīvas darbvietas;
• nepieciešamība panākt stratēģisku enerģētisko autonomiju un atbalstīt uzņēmumus un darba ņēmējus, turpinot to, kas jau paveikts pandēmijas krīzes laikā. (dm)

Marta plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kurā tā mudina Eiropas iestādes pievērsties sadrumstalotajai ārpolitikas sankciju īstenošanai dalībvalstīs. EESK pauž bažas par šo sadrumstalotību un aicina nekavējoties rīkoties, lai sankcijām pakļautajos režīmos piedāvātu humāno palīdzību un aizsargātu žurnālistus.

Eiropas Savienības Padome visu dalībvalstu vārdā nosaka ārpolitikas sankcijas. Tomēr to īstenošana un izpilde pašlaik ir decentralizēta. Tā rezultātā dalībvalstīs izveidojusies daudzveidīga dažādu definīciju, darbības jomu, sodu un izmeklēšanas spēju mozaīka. Šī sadrumstalotība mazina ES sankciju efektivitāti un rada Savienības šķelšanās risku, jo dažas valstis pret sankciju pārkāpumiem ir pielaidīgākas nekā citas. Lai pievērstos šīm problēmām, Eiropas Komisija ir ierosinājusi direktīvu, ar ko standartizēt kriminālpārkāpumus un sodus par ES sankciju pārkāpumiem.

Atzinumā “Sankciju pārkāpumi / ES kriminālatbildības noteikšana“ EESK mudina ES iestādes paplašināt ar humāniem apsvērumiem saistītu izņēmumu klāstu, lai novērstu netīšu negatīvu ietekmi uz humāno palīdzību un atbalstu. “Mēs vēlamies saglabāt humānās palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, kuri dzīvo sankciju režīmā,” skaidroja EESK loceklis, atzinuma ziņotājs José Antonio Moreno Díaz. “Mēs lūdzam noteikt pastāvīgu izņēmumu humānās palīdzības sniegšanai, lai nodrošinātu, ka humānas palīdzības sniedzēji var darboties, neriskējot ar kriminālatbildību.”

Komiteja uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka privātajam sektoram un pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek sniegta pienācīga informācija un proaktīvs atbalsts, lai tie varētu pielāgoties jaunajiem tiesību aktiem un ievērot sankciju režīma prasības. Dalībvalstu rīcībā jābūt pietiekamām administratīvajām spējām, finansējumam un apmācītiem darbiniekiem, lai sankciju pārkāpumus atklātu, par tiem sāktu kriminālvajāšanu un sodītu. (gb)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) marta plenārsesijā pieņēma atzinumu par ES stratēģiju attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem, aicinot nodrošināt to pieejamību, cenas pieņemamību un ilgtspēju.

Globālā mēslošanas līdzekļu krīze ir sasniegusi kritisku līmeni Eiropā, kur rekordlielu cenu un piedāvājuma trūkuma dēļ lauksaimnieki saskaras ar līdz šim nepieredzētām problēmām. Šo krīzi ir saasinājis nesen sāktais karš Ukrainā, radot nopietnus draudus Eiropas lauksaimniecībai un pasaules nodrošinātībai ar pārtiku.

Marta plenārsesijā EESK atzinīgi novērtēja Komisijas paziņojumu par mēslošanas līdzekļu pieejamības un to cenas pieņemamības nodrošināšanu, uzsverot, ka ir vajadzīgi iekšēji ārkārtas pasākumi, lai ierobežotu krīzes radīto ietekmi.

“Lauksaimnieki saskaras ar augstām mēslošanas līdzekļu cenām, kas ietekmē patērētājus. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas paziņojumu par to, kā nodrošināt to pieejamību un cenu pieņemamību. Tomēr, lai ierobežotu krīzes ietekmi, ir vajadzīgi arī ārkārtas un ilgtermiņa pasākumi,” sacīja EESK atzinuma ziņotājs Arnold Puech d'Alissac.

EESK ir ierosinājusi dažādus korektīvus pasākumus, lai uzlabotu ES mēslošanas līdzekļu tirgus darbību, tostarp tiešu palīdzību visvairāk skartajiem slāpekļa ražotājiem un lauksaimniekiem, izmantojot valsts atbalstu.
Tomēr Komiteja arī uzsver, ka mēslošanas līdzekļu piedāvājuma un cenu jautājumi ir jārisina, atvieglojot importu un iekšējo konkurenci. To var panākt, izmantojot ES importa tarifu atcelšanu visiem mēslošanas līdzekļiem, kā arī mēslošanas līdzekļu loģistikas veicināšanu un regulatīvo elastību.

Papildus īstermiņa pasākumiem EESK ir aicinājusi izstrādāt vidēja termiņa risinājumus, lai ierobežotu ES atkarību no importētiem minerālajiem mēslošanas līdzekļiem un samazinātu kultūraugu mēslošanas ietekmi uz vidi.
EESK ir arī atzinīgi novērtējusi jauna mēslošanas līdzekļu tirgus novērošanas centra izveidi, kas paredzēta 2023. gadā, ar mērķi palielināt pārredzamību Eiropas mēslošanas līdzekļu tirgū, regulāri publicējot iekšējā tirgus reprezentatīvās cenas un statistiku par mēslošanas līdzekļu ražošanu un izmantošanu.

Starptautiskā mērogā raugoties, EESK mudina Eiropas Savienību paātrināt pasākumus, kas vērsti pret globālo nenodrošinātību ar pārtiku, veicinot mēslošanas līdzekļu piedāvājuma pārredzamību, pieejamību un efektīvu izmantošanu. Globālā mēslošanas līdzekļu tirdzniecība būtu jāveicina, saglabājot tirgus atvērtību, izvairoties noteikt eksporta ierobežojumus un aizliegumus, palielinot mēslošanas līdzekļu ražošanu Eiropā un paplašinot loģistikas maršrutus. (ks)

Pārāk daudzie šķēršļi joprojām mazina digitālo energosistēmu potenciālu. Viedākus risinājumus ir grūti īstenot praksē, it īpaši smagnējo administratīvo procedūru, efektīvu stimulu trūkuma un pārvades un sadales tīkla nepietiekamā elastīguma dēļ, ko rada nepietiekami ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā.

Šādi ir galvenie secinājumi, kas izklāstīti EESK atzinumā “Energosistēmas digitalizācija – ES rīcības plāns”.

Atzinumu izstrādājuši ziņotājs Thomas Kattnig un līdzziņotājs Zsolt Kükedi, un tas tika pieņemts marta plenārsesijā.

Kopumā EESK atbalsta paziņojumā minētos mērķus un atzinīgi vērtē lielāko daļu Eiropas Komisijas rīcības plānā ierosināto pasākumu. Tomēr EESK uzskata, ka Komisija to neintegrē vispārējā enerģētikas politikā un īsteno izolētu pieeju. Energosistēmas digitalizācijai ir jārada uz sadarbību vērsti risinājumi, kuros lietotājiem ir stimuls piedalīties digitalizētajā energosistēmā.

Saistībā ar nākotnes energoinfrastruktūras plānošanu visi patērētāji ir aktīvi jāiesaista viedo energosistēmu izstrādē. “Īpaši svarīgi ir stiprināt aktīvo patērētāju lomu digitalizācijā, kā arī mudināt viņus izmantot pēc iespējas vairāk viedu risinājumu un dot viņiem šādas tiesības,” sacīja Zsolt Kükedi.

Turklāt pastāv risks, ka jauni datos balstīti pakalpojumi un inovatīvi tehnoloģiju risinājumi netiks ieviesti pietiekami ātri, jo trūks kvalificētu darbinieku un apmācītu speciālistu, kuri palīdzētu tos ieviest. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāpieņem mērķtiecīgi darba tirgus un izglītības politikas pasākumi. “Mums ir vajadzīga saskaņota pieeja un cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem. Būtiska nozīme ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei,” norādīja Thomas Kattnig. (mp)

23. martā EESK pieņēma divus atzinumus, kuros analizēts Komisijas nesen veiktais darbs sadrumstalotās un nepietiekami attīstītās kapitāla tirgu savienības pilnveides jomā. Tajos apskatīts jaunais tiesību akts par iekļaušanu biržas sarakstā un Eiropas tirgus infrastruktūras regulas pārskatīšana.

Jaunā tiesību akta par iekļaušanu biržas sarakstā mērķis ir samazināt administratīvo slogu, kas pirms nonākšanas šajā sarakstā jāiznes dažāda lieluma uzņēmumiem, it īpaši MVU, un panākt, lai pēc iekļaušanas Eiropas publisko tirgu sarakstā tie varētu vieglāk piekļūt finansējumam.

EESK šo iniciatīvu vērtē atzinīgi, jo Eiropas uzņēmumiem pamatkapitāla finansējuma palielināšana un mazāka atkarība no banku aizdevumiem ir priekšnoteikums, lai atbrīvotos no pandēmijas sekām un veidotu noturīgu ekonomikas sistēmu. Komitejas skatījumā, kapitāla tirgos ienākot lielākam skaitam ģimenes uzņēmumu, tiks atraisīts vēl neizmantotais potenciāls piesaistīt izaugsmei vajadzīgo kapitālu.

EESK ziņotājs Kęstutis Kupšys skaidro: “Vairāku balsstiesību režīms palīdzēs ģimenēm saglabāt kontroli, un tāpēc tām būs lielāka interese par iekļūšanu biržas sarakstā. Ir svarīgi arī racionalizēt prospekta saturu, kas ievērojami samazinātu emitentu izmaksas un slogu. Tomēr, ja emisijas dokumentu publicēšanā tiktu izmantota tikai angļu valoda, palēninātos valsts privāto ieguldījumu bāzes attīstība.”

Komisija ir ierosinājusi arī jaunu Eiropas tirgus infrastruktūras regulu ar mērķi uzlabot tīrvērtes spējas Eiropas Savienībā. Šīs regulas saistībā EESK būtu vēlējusies skaidrāku nostāju pret riska darījumu samazināšanu ar Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem (CCP) un konkrētākus noteikumus un stimulus, lai pēc Brexit stimulētu pāreju uz ES bāzētiem centrālajiem darījumu partneriem.

EESK ziņotāja Florian Marin komentārs ir šāds: “Nav skaidra plāna, kas ietvertu konkrētus pasākumus tāda stabilizēta tīrvērtes tirgus veidošanai, kurā valdītu konkurence. Ir žēl, ka ir pagājuši pieci gadi, bet nav veikts pašreizējā satvara novērtējums. Mēs domājam, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde varētu sagatavot ziņojumu par iemesliem, kuru dēļ gadu pēc regulas stāšanās spēkā vēl tiek izmantoti ārpus ES bāzēti centrālie darījumu partneri.” (tk)

EESK galvenajā jaunatnes pasākumā izvirzītais priekšlikums, kas saņēma visvairāk balsu, ir lietotne EYou, kas Eiropas Savienību padarītu jauniešiem pieejamāku.

105 audzēkņi no 35 vidējās izglītības iestādēm visās ES dalībvalstīs un septiņās kandidātvalstīs, kuri 23. un 24. martā ieradās Briselē uz pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS!), nāca klajā ar šādiem pieciem ieteikumiem:

1.    vienkāršāka Eiropas Savienība: lietotne EYou, ar kuras palīdzību jaunieši varētu tiešā veidā diskutēt ar politiķiem un pilsonisko sabiedrību, atlasot sev interesējošos jautājumus un sekojot līdzi jaunākajiem vietējiem notikumiem;
2.    platforma E-Youth informēšanai par Eiropas Savienību, kurā politika jaunākajām paaudzēm tiktu skaidrota vienkārši, piedāvājot tām forumu, kur izteikties un tikt uzklausītām;
3.    platforma EYout(h)rust palielinās politikas pārredzamību vietējā, valstu un Eiropas Savienības līmenī;
4.    projekts Youth Democratic Opinion (YDO) uzlabos pilsoniskās izglītības kvalitāti un ieinteresētību par Eiropu. Tā ietvaros tiks izveidota ES vēstnieku programma, kas ļaus apkopot jauniešu viedokļus un sniegt ierosinājumus politikas veidotājiem;
5.    vairāk Eiropas Savienības finansētu, jauniešu vadītu un jauniešiem paredzētu iniciatīvu.

“Sakiet, ko jūs gaidāt un cerat sagaidīt saistībā ar Eiropas nākotni,” EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzrunāja pasākuma dalībniekus. “Lai pārvarētu jaunus izaicinājumus, Eiropas Savienībai ir jāieklausās jauniešos un jāuzklausa jaunas idejas.”
 
EESK priekšsēdētājas vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan skolēniem apliecināja, ka EESK viņu ieteikumus iesniegs Eiropas Parlamenta Eiropas Jaunatnes dienu (EYE) pasākumā, kas notiks 2023. gada jūnijā Strasbūrā. Priekšsēdētājas vietnieks C. Lohan uzskata: “Kad sistēma sāk plaisāt vai ir apdraudēta, mums visiem jāspēj izbrīvēt daļu no sava laika un jākļūst aktīviem. Jūs to šodien esat izdarījuši – paldies jums!”

Diskusijās atklājās, ka, pēc jauniešu domām, pašlaik viņu viedoklim Eiropas Savienībā nav vietas. EESK locekle Neža Repanšek mudināja viņus savu neapmierinātību uzskatīt par labu sākumpunktu pārmaiņām: “Tieši neapmierinātība bija mans sākumpunkts aktīvai darbībai. Kad jaunieši saliedējas, viņi var būt ļoti liels spēks.”

YEYS 14. pasākums pievērsās jaunatnes dialogiem par demokrātiju, un tajā pirmo reizi piedalījās skolēni no Ukrainas un Moldovas. (gb/tk)