Rūpīga datu vākšana un piemērota dalībvalstu politika ir nepieciešama, lai nodrošinātu ES rasisma apkarošanas rīcības plāna efektivitāti un atmaskotu rasismu un etnisko diskrimināciju, kuru izplatība Covid-19 pandēmijas laikā ir augusi.

Tā kā viena ceturtā daļa Eiropas iedzīvotāju vismaz viena iemesla dēļ savā dzīvē ir jutušies diskriminēti, bet nodarbinātības jomā visspēcīgākā ir rasu un etniskā diskriminācija, steidzami ir jāmaina un jāstiprina rasisma apkarošanas tiesību akti Eiropas Savienībā – tāds bija 18. martā notikušās virtuālās uzklausīšanas sanāksmes secinājums.

Uzklausīšanā par tematu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” runāja ES iestāžu, kā arī Eiropas cilvēktiesību un rasisma apkarošanas platformu pārstāvji. Nosauktie skaitļi iezīmēja skumju reālo situāciju.

Par šo tematu sagatavotā atzinuma ziņotājs Cristian Pîrvulescu ir uzsvēris, ka ES rasisma apkarošanas rīcības plāns ir tapis īstajā laikā – tieši tad, kad pandēmijas dēļ ir padziļinājusies nevienlīdzība un diskriminācija.

Eiropas Komisijas pārstāvis Thibault Balthazar norādīja uz dalībvalstu būtisko lomu un mudināja tās pieņemt valstu rīcības plānus, kuros būtu iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un līdztiesības aizstāvības iestādes. Aleksandra Wesoły stāstīja par tādiem instrumentiem kā ES Radikalizācijas izpratnes tīkls un citas platformas, kas palīdz apkarot radikalizāciju un ekstrēmistiskas nostājas paušanu. Maria Daniella Marouda norādīja, ka pētījums “Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību” ir parādījis progresu diskriminācijas apkarošanas tiesību aktu jomā.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pārstāve Joanna Goodey uzsvēra, ka tikmēr, kamēr nav likumdošanas, trūkst datu, un ka sistemātiska un regulāra datu vākšana ir nepieciešama, lai rīcības plāns varētu nest augļus.

Reģionu komitejas ziņotāja Yoomi Renström, kura sagatavojusi atzinumu par ES rasisma apkarošanas rīcības plānu, uzsvēra, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāatzīst par stratēģiskām partnerēm valstu rīcības plānu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā.

Rumānijas Diskriminācijas apkarošanas padomes priekšsēdētājs Csaba Asztalos uzsvēra, ka svarīgas ir viegli pieejamas datu bāzes un skaidras komunikācijas stratēģijas, savukārt Marie Mescam organizācijas “SOS Racisme” pārstāve uzsvēra, ka steidzami ir jāveido tāds dialogs ar Eiropas Savienību, kurā pilsoniskā sabiedrība, līdztiesības aizstāvības iestādes un rasisma apkarošanas organizācijas varētu apmainīties ar pieredzi un dalīties ar savām zināšanām.

Organizācijas “Eiropas tīkls cīņai pret rasismu” vecākā aizstāvības speciāliste Juliana Wahlgren pauda cerību, ka tādu cilvēku piesaiste, kuru izcelsme būtu saistīta ar rasu vai etniskajām minoritātēm un kuriem būtu arī pilsoniskās sabiedrības organizācijās iegūtas ekspertzināšanas, varētu palīdzēt efektīvi īstenot rīcības plānu. (mt)