European Economic
and Social Committee
Starptautiskā sieviešu diena: kādēļ tā joprojām vajadzīga?
Maria Nikolopoulou, EESK Darba ņēmēju grupa
Vai mūsdienās vēl ir jēga atzīmēt 8. martu jeb Starptautisko sieviešu dienu? Ir pagājuši vairāk nekā 110 gadi, kopš Klāra Cetkina ierosināja ieviest Darba sieviešu dienu, un vairāk nekā 40 gadi, kopš ANO pasludināja Sieviešu tiesību un Starptautiskā miera dienu. Aizvadītajā gadsimtā sabiedrība ir attīstījusies.
Sievietes var balsot, viņām ir pase, viņas var studēt, kļūt par premjerministrēm, lidot uz Mēnesi, lemt, vai/kad stāties laulībā un vai/kad viņām būs bērni; likuma priekšā sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi. Tātad, kur ir jēga? Jēga ir tā, ka virspusēji viss gan šķiet kārtībā, tomēr joprojām pastāv neredzami sociāli, kultūras un juridiski šķēršļi, kas sievietēm neļauj dzīvot pilnvērtīgi.
Diemžēl daži cilvēki nesaskata sieviešu potenciālu un liedz viņām piekļuvi dažām darba vietām vai vadošiem amatiem. Tādēļ mēs vēlamies sadarboties, īstenojot ANO ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi “Dzimumu līdztiesība”.
Ir nomācoši, ka sievietēm vēl joprojām jāuzņemas lielākā daļa rūpju par ģimeni un darbu mājsaimniecībā, pat ja viņas strādā tikpat daudz, cik viņu dzīvesbiedri. Tāpēc mēs cīnījāmies par Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu.
Tas ir absurds, ka par vienu un to pašu darbu sievietes saņem mazāk nekā vīrieši. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam ieceri par ES darba samaksas pārredzamības direktīvu.
Ir neētiski, ka sievietes, tostarp daudzas migrantes bez dokumentiem, joprojām saņem nožēlojami zemas algas un dažkārt strādā nehumānos apstākļos, neraugoties uz atzīto faktu, ka Covid-19 pandēmijas laikā viņas veica daudzus svarīgākos pienākumus, piemēram, tīrīšanu un gados vecu cilvēku aprūpi. Tāpēc mums ir vajadzīga ES direktīva par pienācīgu minimālo algu un valstīm ir jāratificē SDO Konvencija Nr. 189 par mājsaimniecībās nodarbinātajām personām.
Ir nepieņemami, ka dažām sievietēm tiek prasīta intīma “samaksa” par paaugstinājumu darbā, vai viņas tiek aizskartas tikai tāpēc vien, ka dažiem vajag “nolaist tvaiku”. Tāpēc valstīm ir steidzami jāratificē SDO Konvencija Nr. 190 pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos darba vietā.
Tas ir skandalozi, ka sievietes ik dienu tiek nogalinātas un izvarotas un ka ir cilvēki, kas to attaisno, teikdami “viņa pati uzprasījās” vai “ko gan viņa izdarīja, lai izprovocētu”. Tāpēc mums ir jāiestājas par to, lai zēni un meitenes jau no mazotnes tiktu audzināti līdztiesības un cieņas garā, par elastīgām tiesu sistēmām un par sociālām sistēmām, kas atbalsta no vardarbības ģimenē cietušas sievietes.
Feminismu atbalstošām sievietēm un vīriešiem joprojām ir svarīgi ieņemt nostāju, aizstāvēt un virzīt pārmaiņas politikā un kultūrā, lai panāktu reālas vienlīdzīgas iespējas ikvienam. Līdz brīdim, kad varēsim atzīmēt “Starptautisko dzimumu līdztiesības dienu”, turpināsim svinēt Starptautisko sieviešu dienu.