Lai uzzinātu, kā Ļubļanas iedzīvotāji izjūt savas pilsētas pārkaršanu un vilšanos pašvaldības bezdarbības dēļ, pilsētas studija Prostorož nāca klajā ar projektu “Hot Spots”, aicinot cilvēkus iezīmēt pilsētas karstākās vietas digitālajā kartē. Projekts guva apbrīnojami lielu atsaucību no iedzīvotāju un mediju puses, ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā būtu jānovērš pilsētu pārkaršana. Zala Velkavrh no Prostorož mums atklāj projekta panākumu noslēpumu, kā arī studijas nākotnes plānus.

EESK info: Kas jūs pamudināja sākt šo projektu vai iniciatīvu?

Zala Velkavrh: 50 % no mūsu iniciatīvas radās vilšanās dēļ un 50 % — zinātkāres rezultātā. Neraugoties uz to, ka pašvaldība ir labi informēta par klimata pārmaiņu un pilsētas siltumsalu ietekmi, ir veikti tikai nedaudzi pasākumi. No otras puses, mums bija interesanti redzēt, vai un kā Ļubļanas iedzīvotāji vasaras laikā saskaras ar pilsētas karstumu.

Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Vai varat minēt kādu piemēru?)

Mēs izveidojām ļoti vienkāršu tīmekļa lietotni un gaidījām mērenu atsaucību. Mums par pārsteigumu, Ļubļanas iedzīvotāji, kā arī mediji izrādīja interesi un pievienojās iniciatīvai. Mazāk nekā trīs nedēļu laikā cilvēki pievienoja 700 karsto punktu (karstās vietas ap pilsētu).

Kā domājat izmantot šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai plānojat arī citus projektus?

Mēs to ieguldīsim atpakaļ Ļubļanas pilsētā. Viena no teritorijām, kur pilsētu siltumsalas ir īpaši problemātiskas, ir universitātes klīniskais centrs, kas ir lielākais medicīnas centrs valstī. Covid dēļ publiskā telpa ap klīnikām ir uzņēmusies jaunu lomu — tā ir kļuvusi par uzgaidāmo telpu, telpu, kurā darbinieki pavada darba pārtraukumus, un laikā, kad Covid inficēšanās gadījumu skaits bija mazāks nekā pašlaik, tā bija arī telpa, kurā pacienti tikās ar saviem radiniekiem. Mēs vēlamies sadarboties ar Ļubļanas pilsētu, klīniku pārstāvjiem, pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem, lai vismaz dažas mikroplatības padarītu vēsākas un labākas.

Kādu padomu jūs dotu citām organizācijām, lai tās varētu sekmīgi īstenot līdzīgus pasākumus un programmas?

Tā vietā, lai runātu par nākotni, mēs centāmies saprast, kā cilvēki izjūt klimata pārmaiņu ietekmi šodien. Mēs lietojām vienkāršu valodu un koncentrējāmies uz gājēju, velosipēdistu un citu publiskās telpas lietotāju ikdienas (dzīvo) pieredzi, un atsaucība bija ļoti laba. Klimata pārmaiņas vairs nav abstrakts drauds.  

Cik optimistiski raugāties uz ES izredzēm sasniegt zaļā kursa mērķus?

Ļoti pesimistiski, ņemot vērā jaunajā gadā vērojamās norises zaļās enerģijas jomā un to, ka neviena ES valsts nav sasniegusi Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus.