Konkurētspējas pārbaude būtu jāattiecina uz jebkuru ES politikas jomu un likumdošanas procesu – tā norādīts jaunajā EESK atzinumā, kurā uzmanība pievērsta arī ES “konkurētspējas programmai”.
Decembra plenārsesijā pieņemtajā EESK ziņojumā norādīts, ka ES rīcībpolitikas un noteikumu ietekme uz ES uzņēmumu konkurētspēju ir jāizvērtē daudz vispusīgāk un sistemātiskāk, nekā tas darīts līdz šim.
Konkurētspējas pārbaudei būtu jāaptver tiesību akti, nodokļu pasākumi, stratēģijas, programmas, starptautiskie nolīgumi un pat Eiropas pusgads. Veicot šādu pārbaudi, būtu jāaplūko ietekme uz uzņēmumiem, nodarbinātību, darba apstākļiem un atbilstības nodrošināšanas izmaksām. Pārbaudes laikā būtu jāapsver, kā īstermiņā un ilgtermiņā var tikt ietekmētas dažādas nozares, dažāda lieluma uzņēmumi un dažādi uzņēmējdarbības modeļi.
Eiropas devums pasaules iekšzemes kopproduktā kādu laiku ir samazinājies un līdz 2050. gadam varētu sarukt, sasniedzot mazāk nekā 10 %. Īstermiņa perspektīva nav rožaina, jo vēl aizvien jūtama Covid-19 pandēmijas ietekme, karš Ukrainā, inflācijas pieaugums, enerģijas cenu paaugstināšanās un atkarība no svarīgiem ārvalstu importa produktiem. Ja tam pievieno arī zaļo un digitālo pārkārtošanos, var gūt diezgan labu priekšstatu par milzīgajām problēmām, ar kurām saskaras ES uzņēmumi.
Kā mēs nodrošinām, ka konkurētspējai un uzņēmumiem tiek piešķirta nozīmīgāka loma ES lēmumu pieņemšanā? EESK atzinumā ierosināta trīsvirzienu pieeja.
Pirmkārt, tehniskais aspekts: EESK ierosina Eiropas Komisijas veikto ietekmes novērtējumu uzlabot, nosakot, ka obligāti un daudz plašāk jāveic konkurētspējas pārbaude.
“Eiropas Komisijai jau ir jāveic ietekmes novērtējumi, ņemot vērā konkrētas iniciatīvas ietekmi uz konkurētspēju,” sacīja ziņotājs Christian Ardhe, kas izstrādājis EESK atzinumu. “Tomēr mēs uzskatām, ka ir jāveic arī uzlabojumi, it īpaši saistībā ar īstenošanu un izpildi.”
Otrkārt, politiskais aspekts: kad top jaunas iniciatīvas, pienācīgi jāapsver konkurētspējas nozīme un jāizvērtē, kā šādas iniciatīvas veicina un atbalsta konkurētspēju.
Treškārt, Komiteja aicina sagatavot arī īpašu konkurētspējas programmu, kuras ilgtermiņa mērķis būtu paaugstināt ES konkurētspēju.
“Ar šo atzinumu mēs patiešām vēlamies atgriezties pie veidiem, kā tiek uzraudzīta konkurētspēja, un ņemt vērā ar šo jomu saistītos sarežģījumus,” sacīja atzinuma līdzziņotājs Giuseppe Guerini. “Šodien konkurētspēja ietekmē ne vairs atsevišķus uzņēmējdarbības veidus vai uzņēmumus, bet gan veselas ekosistēmas. Tāpēc, kad mēs to aplūkojam, mums ir jāizmanto kompleksāka pieeja.”
Atzinums izstrādāts pēc ES Padomes prezidentvalsts Čehijas pieprasījuma. (dm)