Vispirms vēlos paust skumjas par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja David Sassoli negaidīto aiziešanu mūžībā. 2020. gada maijā viņš atzina, ka pandēmijā esam sapratuši, ka mums Eiropas Savienībā ir “liels resurss”, proti, tās pilsoniskā sabiedrība. Mums viņa ļoti pietrūks.

Jau divi gadi pagājuši, kopš pirmo reizi izdzirdējām par Covid-19. Esmu pārliecināts, ka pēc tiem pirmajiem ziņojumiem par vīrusu, kas varētu izraisīt globālu pandēmiju, mēs noteikti nedomājām, ka 2022. gadā vēl joprojām būsim par to norūpējušies.

Jaunā gada sākumā atkal cenšamies rast enerģiju optimistiskam un cerīgam skatienam rākotnē.

ES Padomes prezidentvalsts Francijas devīze “Atjaunotne, spēks, piederība” ir patiešām atbilstoša. Izklāstot trīs galvenos prezidentvalsts darbības virzienus, prezidents Emmanuel Macron dalījās pārdomās par suverēnāku Eiropu, Eiropas izaugsmes modeli un humānu Eiropu.

Kaut arī mēs, iespējams, beidzot gribētu aizmirst par pandēmiju, visas mums priekšā stāvošās problēmas tomēr ir nozīmīgas un būs jārisina atkarībā no Covid-19 turpmākās virzības.

Tā kā saspīlējums visā pasaulē pieaug, šie jautājumi nonāk uzmanības centrā un Eiropas aizsardzība atkal kļūs par prioritāti.

Sadarbībai un centienu saskaņošanai būs būtiska loma, par ko liecina arī jūnijā paredzētā Rietumbalkānu konference.

Nākammēnes Francija kopā ar priekšsēdētājiem Charles Michel un Ursula von der Leyen organizēs samitu, kurā pulcēsies Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības vadītāji. Šā samita mērķis ir panākt jaunu ekonomisku un finansiālu vienošanos ar Āfriku. Prezidentvalsts Francija turklāt vēlas sākt rīcības programmu tādās jomās kā izglītība, veselība un klimata aizsardzība, kurās problēmas ir tikpat lielas kā tās, ar ko saskaras Āfrika.

Šis gads jau izsludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, un jauniešu līderība klimata jautājumu risināšanā parādījusi, cik liela nozīme ir aktīvai kolektīvai sabiedrības grupai. Pateicoties jaunatnes kustībai, zaļā programma tagad ir politisko prioritāšu saraksta augšgalā. Šogad ar vairākiem tiesību aktu priekšlikumiem tiks precīzi norādīts, kā līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti. Tas būs grūts un ar būtisku pārkārtošanos saistīts uzdevums, taču tas ir arī vienīgais risinājums, kas atlicis pēc gadiem ilgas nerīkošanās klimata aizsardzības un emisiju ierobežošanas jomā. Steidzami jārīkojas un ar pārkārtošanos ir jāsamierinās, taču tā arī ir jāpārvalda, lai nodrošinātu taisnīgu ietekmi un to, ka tiek nodrošināts atbilstošs atbalsts visneaizsargātākajām sabiedrības grupām. Globālas pandēmijas laikā, kad visvairāk apdraudēta ir dažu neaizsargātu grupu dzīvība, šāds domāšanas veids pakāpeniski kļūst par visas sabiedrības domāšanas veidu. 

Šogad turklāt sagaidīsim konferences par Eiropas nākotni secinājumus. EESK aktīvi iesaistījās, organizēja pasākumus un konsultācijas un centās nodrošināt, ka tiek uzklausīti visas Eiropas iedzīvotāju un kopienu viedokļi. Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība rod veidu, kā uzrunāt cilvēkus personiskā līmenī un kā ņemt vērā viņu viedokļus. Vēl nav zināms, vai konferencei par Eiropas nākotni tas izdosies, bet EESK kā iedzīvotāju viedokļu paudēja arī turpmāk nodrošinās, ka debatēs par mūsu nākotnes kopīgu veidošanu tiek uzklausīti visi viedokļi.

Cillian Lohan, EESK priekšsēdētājas vietnieks