European Economic
and Social Committee
Cīnīties pret vēzi, novēršot ES stratēģiskās atkarības
Iesniegusi Alena Mastantuono
Katru gadu vairāk nekā 10 miljoni pacientu Eiropā gūst labumu no kodolmedicīnas, kas palīdz diganozticēt un ārstēt tādas slimības kā vēzis, kā arī sirds un asinsvadu un neirovaskulārās slimības.
Radioloģiskās tehnoloģijas un kodoltehnoloģijas, kurās izmanto radioizotopus, ir būtiskas cīņā pret vēzi visos vēža apkarošanas posmos – savlaicīgā atklāšanā, diagnosticēšanā, ārstēšanā un paliatīvajā aprūpē.
To pacientu skaits, kuriem palīdz kodolmedicīna, pieaug, galvenokārt pateicoties zinātniskiem atklājumiem. ES pētnieki un uzņēmumi ir izstrādājuši dažas jaunākās inovatīvas vēža ārstēšanas terapijas, kurās izmanto radioligandus, piemēram, zāles, kas vērstas pret endokrīnās sistēmas un prostatas vēzi un izsētām metastāzēm. Piemēram, lutēcijs-177 ir ļoti daudzsološs radioizotops, ar ko ārstēt prostatas vēzi, kas katru gadu Eiropā izraisa 90 000 nāves gadījumu. Salīdzinājumā ar tradicionālo ārstēšanu mūsdienīgā radionuklīdu terapija nodrošina labu vēža šūnu mērķterapiju un bieži vien ir mazāk kaitīga organismam. Desmitiem tūkstošu vēža slimnieku ir vajadzīgas radionuklīdu mērķterapijas, kas nereti ir vienīgais pieejamais ārstēšanas veids.
Tomēr, pirms sasniegt pacientu, kodolmedicīnas piegādes ķēde ir ļoti sarežģīta. Tā ietver izejvielu piegādi un uzglabāšanu, izejvielu apstarošanu, apstrādi, loģistiku un izmantošanu. Kad radioizotopi ir radīti, tie ir jāapstrādā, jāpiegādā un jāizmanto salīdzinoši īsā laikā, daži no tiem pat tajā pašā dienā, bet citi – dažu dienu laikā atkarībā no to pussabrukšanas perioda. Tie ir ļoti ātrbojīgi.
Pārsteidzoši, ka šīs iezīmes nav atspoguļotas pārrobežu transporta un muitas procedūrās. Piemēram, pārrobežu pārvadājumu jomā ir vairāki šķēršļi, kas rada situācijas, kurās prioritāras var būt garneles, nevis radioizotopi, kas ir ceļā, lai glābtu pacienta dzīvību.
Tāpēc EESK atzinumā par medicīnisko radioizotopu piegādi aicina dalībvalstis vairāk sadarboties, lai novērstu regulatīvos šķēršļus. Atzinumā aplūkoti visi radioizotopu piegādes ķēdes posmi Eiropā un identificēti šķēršļi pārrobežu piegādēs un atkarības no trešām valstīm. Tajā arī piedāvāti risinājumi saistībā ar trūkstošo infrastruktūru Eiropā un nepieciešamību pēc koordinētas pētniecības un izstrādes.
Atzinumā izklāstītajos ieteikumos EESK pievienojas ES valstu vadītāju aprīļa samitā pieņemtajiem secinājumiem, kuros uzsvērts, ka ir jāsamazina Eiropas stratēģiskā atkarība tādās jutīgās nozarēs kā veselība un kritiskās tehnoloģijas. Tāpat kā Enrico Letta ziņojumā valstu vadītāji arī uzsver, ka galvenokārt jākoncentrējas uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, kā arī preču, tostarp tādu pirmās nepieciešamības preču kā zāles, pārrobežu apriti.
Eiropai ir jāievieš ražošanas stimuli, lai nodrošinātu radioizotopu piegādes labāku stratēģisko autonomiju. Būdama vadošā pozīcijā medicīnisko radioizotopu piegādes jomā, Eiropa tomēr ir kritiski atkarīga no ASV un Krievijas attiecībā uz metāliska augsti mazbagātināta urāna (HALEU) piegādi un dažu bagātinātu izotopu piegādi radioizotopu ražošanas mērķiem.
ES joprojām ir lielā mērā atkarīga no Krievijas saistībā ar stabilu izotopu mērķmateriālu piegādi konkrētu radioizotopu ražošanai (piemēram, lutēcija-177 ražošanai nepieciešamais iterbijs-176) modernām vai izstrādes posmā esošām molekulārajām radioterapijām.
Piegādes ķēdei tas ir īsts izaicinājums attiecībā uz šo konkrēto radioizotopu, jo paredzams, ka turpmākajos gados pieprasījums pasaulē pēc tā trīskāršosies.
Piegādes ķēde ir atkarīga arī no ražošanas modeļiem, kuros izmanto reaktorus vai paātrinātājus, kā arī no apstrādes un piegādes slimnīcām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi aprūpei, dalībvalstīm un it īpaši pētniecības centriem un slimnīcām vajadzētu sadarboties ciešāk. Piekļuve staru terapijai dalībvalstīs nav vienāda, sevišķi izstrādes un izmēģinājuma posmos. Ir jānodrošina ātrāka piekļuve zālēm pētniecības posmā vai līdzjūtības zāļu lietošana, kā arī jāuzlabo tādu mazo slimnīcu piekļuve, kurām var trūkt zināšanu un infrastruktūras. Dažiem pacientiem šāda piekļuve var būt vitāli svarīga.
Eiropas finansējums kodolmedicīnas pētniecībai, izstrādei un inovācijai, īpaši pamatprogrammās “Apvārsnis” un Euratom, ir būtisks, lai reaģētu uz pacientu vajadzībām. Nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros Eiropai šajā jomā jāīsteno stratēģiski kopīgu interešu projekti. Vērtīgi projekti ir Eiropas Komisijas izstrādātā SAMIRA stratēģija un Eiropas Radioizotopu ielejas iniciatīva (ERVI) saistībā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu. Eiropas Komisijai būtu jāturpina darbs un redzamāk jāiekļauj kodolmedicīna Eiropas Vēža uzveikšanas plānā un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vēža apkarošanas misijā.
Dalībvalstīm būtu jāfinansē arī sabiedrības veselības politika, koncentrējoties uz medicīniski radioloģiskajām tehnoloģijām un kodoltehnoloģijām. Tas būs labs signāls nozarei un pavērs iespēju Eiropas pētniecības un inovācijas, kā arī rūpnieciskās infrastruktūras attīstībai un izaugsmei. Tas arī piesaistīs nozarei vairāk cilvēku.
Visbeidzot, mēs spēsim labāk nodrošināt radioizotopu piegādi Eiropā un apmierināt pacientu augošo pieprasījumu tikai tad, ja pieņemsim drosmīgus politiskos lēmumus.