Sagatavojusi Kristýna Bulvasová

Nestabilos apstākļos pasaulē, kurā tiek apšaubīti izsenis pastāvējuši uzskati, un līdz šim kopīgās vērtības mūs vairs nevieno, bet šķeļ, jauniešiem jau tagad ir jāsaņem iespēja jēgpilni iesaistīties visu to samilzušo problēmu risināšanā, kuru apmērs turpina augt mūsu acu priekšā. Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” diskusijas skaidri parādīja, ka nav tāda viena temata, ko varētu saukt par jauniešu tematu, un ka jaunieši ir pamatoti nobažījušies par daudzām un dažādām problēmām, sākot no korupcijas apkarošanas un līdztiesības veicināšanas un beidzot ar cīņu pret klimata pārmaiņām – tā raksta čehu studente un “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” dalībniece Kristýna Bulvasová.

Tādas frāzes kā “jūsu paaudzi skar problēmas, kādu agrāk nav bijis” vai “jums ir jāuzņemas vadība un jāpalīdz atrisināt pašreizējās problēmas” es, būdama jauna Z paaudzes pārstāve, esmu dzirdējusi neskaitāmas reizes.  Situācija ir sarežģīta un mūs skar lielas problēmas: nebijusi demokrātijas erozija, mūsu sabiedrības polarizēšanās jautājumos, kas agrāk bija mūsu kopīgās vērtības, ilgi pastāvējušu uzskatu un sistēmu saļodzīšanās, kā arī pieaugoša nestabilitāte.

Lielas cerības tiek liktas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz vāji finansētajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uz to izšķirošo lomu jaunatnes vērtību veidošanā, kā arī uz izglītības sistēmām. Formālai izglītībai būtu jāspēj jauniešus apgādāt ar prasmēm un rīkiem, kas viņiem vajadzīgi, lai kļūtu par problēmu risinātājiem un par šodienas un nākotnes līderiem. Diemžēl es baidos, ka daudzas izglītības sistēmas nav pietiekami elastīgas un nav gatavas 21. gadsimta izaicinājumiem: skolas nespēj piedāvāt izglītību par klimata pārmaiņām vai par vispārējiem garīgās vai reproduktīvās veselības jautājumiem. Tām trūkst arī jaunāko tehnoloģiju, un tās nespēj pilnvērtīgi iekļaut neaizsargātās grupas.

Pat jautājums par to, kuri cilvēki ir neaizsargāti, ir politizēts vai, pat vēl sliktāk, – kļuvis par ieroci un vēl vairāk sarežģījis situāciju tiem, kam šāds apgrūtinājums ir vajadzīgs vismazāk un par kuriem nevajadzētu aizmirst.

Mūsu sabiedrībā vairs nav vienprātības par to, ko nozīmē neaizsargātība vai kā to atpazīt – šādu secinājumu man nācās izdarīt, netālu no Čehijas un Slovākijas robežas vadot semināru skolā, kur es runāju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un par citiem ar dzimumu saistītiem nevienlīdzības veidiem. Skolēni un skolotāji reaģēja ļoti asi un pilnībā noraidīja domu, ka mūsu sabiedrībā pastāv jebkāda veida nevienlīdzība. Tāpēc esmu pārliecināta, ka neatkarīgi no vecuma grupas vajag vairāk diskusiju un ir jāpastiprina spēja risināt pastāvošās neaizsargātības un nevienlīdzības jautājumu.

Vienlīdzīga jauniešu, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu sieviešu un meiteņu, personu ar invaliditāti, migrantu izcelsmes jauniešu, piekļuve izglītībai un iespējām joprojām ir tāls sapnis. Ja mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt jauniešiem spēcīgu pamatu, lai viņi varētu īstenot savu potenciālu un piepildīt sapņus, ir jāsāk rīkoties. Piedāvāt risinājumu nav viegli, taču, ja tiktu stiprinātas ES dalībvalstu saiknes ar pilsonisko sabiedrību, it īpaši saiknes neformālās izglītības jomā, varētu izdoties mazināt plaisas pēc tam, kad būs noteiktas vistrauslākās jomas. Pēc tam vajadzētu pilnveidot skolotāju un visu jaunatnes darbinieku prasmes kopienu veidošanas jomā, jo tās varētu nodrošināt pamatu mērķtiecīgiem un sistemātiskiem risinājumiem.

Pilsoniskā sabiedrība ir uzņēmusies veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību, tomēr jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanā un demokrātiskā pārvaldībā joprojām ir vāja. Starp jauniešu vēlmēm un to sasniegšanai pieejamajām vietām un iespējām pastāv ļoti skaidra plaisa. Ar vēlēšanām vien nav iespējams sasniegt vēlamos rezultātus, jo cīņa pret politisko kultūru un dezinformāciju dažās valstīs joprojām ir grūta un sarežģīta. Tomēr nebalsošana nenozīmē to, ka cilvēkiem nebūtu viedokļa vai risināmu jautājumu. Aktīva pilsoniskuma veicināšanas nolūkā jauniešiem ir vajadzīga ne tikai pozitīva demokrātiskas darbības pieredze, bet arī reāli rezultāti, jo jauniešu iesaiste nevar būt tikai tukši vārdi, formalitāte vai selektīva norise. Es joprojām ceru, ka ES dalībvalstis spēs radīt šīs jauniešiem vajadzīgās vietas un varbūt pat turpmāk vairs nelikt jauniešiem gaidīt, kad viņiem tiks dota iespēja jēgpilni iesaistīties un līdzradīt. Bet tas nedrīkst notikt pēc trīs, pieciem vai desmit gadiem. Lai novērstu tālāku sabiedrības šķelšanos, pārmaiņām ir jānotiek tūlīt.

Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” man bija izdevība piedalīties konkrēti ar klimata pārmaiņām saistīta ieteikuma izstrādē, jo es personiski uzskatu, ka planētas trīskāršā krīze ir viena no lielākajām cilvēces problēmām. Viens no pieciem pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” ieteikumiem līdztekus korupcijas apkarošanai ar pārredzamības un jauniešu līdzdalības starpniecību, kā arī līdztekus aktīvam pilsoniskumam, līdztiesībai un idejai, ka “jaunatne ir pelnījusi tikt uzklausīta”, bija saskaņotas ES klimata pārmaiņu stratēģijas izstrāde. Tā kā šis temats tika iekļauts vispārēji atbalstīto ieteikumu sarakstā, ir skaidrs, ka jaunieši, kas piedalījās pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, to uzskata par būtisku uzdevumu. Tomēr tas atspoguļo jau zināmā mērā privileģētu jauniešu grupas perspektīvu, kuru nevar uzskatīt par reprezentatīvu visām ES dalībvalstīm. Varētu pat rasties priekšstats, ka šis ieteikums pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” dalībniekiem ir vissvarīgākais, tomēr galīgajā balsojumā tas ierindojās pēdējā vietā. Tāpēc tas varētu kalpot par atgādinājumu, ka nav tāda viena temata, ko varētu dēvēt par jauniešu tematu. Jaunieši pamatoti raizējas par visiem pašreiz aktuālajiem jautājumiem, un tāpēc jaunatnes programma vienmēr ir plaša un intersekcionāla.

Daži jaunieši atzīst vides aizsardzības un ilgtspējas nozīmi, toties citi nevar atļauties to uzskatīt par prioritāti, jo viņiem ir grūti apmierināt savas pamatvajadzības. Es minēju trīskāršo planētas krīzi kā vienu no cilvēces lielākajām problēmām, taču, ja mēs domājam par nepieciešamību vienlaikus risināt visus svarīgos jautājumus un meklēt efektīvus risinājumus, aina atšķiras. Pašreizējais ģeopolitiskais konteksts un ES cīņa par globālo konkurētspēju sadala uzmanību un palēnina pārkārtošanās procesus. Taču beigās nākas konstatēt, ka planētas B, kur atrisināt šīs problēmas, mums nav un arī nebūs nākamajām paaudzēm un ka mēs vairs nevaram atļauties dzīvot pāri planētas līdzekļiem.

Lai arī situācija ir nopietna, jauniešiem visā daudzveidībā joprojām vajadzētu būt iespējai izbaudīt jaunību ar visām tās privilēģijām, problēmām un skaistajām pusēm. Tomēr viens no jaunākajiem ANO ziņojumiem liecina, ka pēdējos desmit gados ir acīmredzami samazinājusies gados jaunu pieaugušo apmierinātība ar dzīvi un laimes sajūta. Lai gan situācija ir smaga, esmu dziļi pārliecināta, ka mēs atrisināsim samilzušās problēmas un uzlabosim dzīves kvalitāti visiem, ja vien mums izdosies iedvesmot jauniešus, rādot, ka viņu darbs patiešām nes augļus.

Kristýna Bulvasová ir Eiropas Ilgtspējīgas attīstības tīkla Jaunatnes tīkla locekle. Viņa ir bijusi jaunatnes delegāte Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un Čehijas ANO jauniešu delegātu programmas dalībniece. Kā bijusī Čehijas un Vācijas Jaunatnes foruma runaspersona viņa joprojām aktīvi iesaistās Čehijas un Vācijas sadarbības stiprināšanā. Kristýna, būdama aktīva jauniete, interesējas par tādu izglītību un ilgtspēju, kas vērsta uz nākotni, un pašlaik vada Čehijas NVO “MOB – Mladí občané” un vienlaikus gatavojas beigt studijas Kārļa Universitātē Prāgā un Rēgensburgas Universitātē. Līdztekus aktīvai dalībai pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” Kristýna uzstājās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļas sesijā “Prognozēšana taisnīgas pārkārtošanās un zaļās un zilās izaugsmes nolūkā”.