Stefano Palmieri
EESK Darba ņēmēju grupa

Letta un Draghi ziņojumi lielā mērā pārklājas, lai gan tajos sniegtā analīze un ierosinātās stratēģijas būtiski atšķiras.

Piemēram, kohēzijas politika. Letta ziņojumā tai ir centrālā loma, jo tā nodrošina, ka vienotā tirgus priekšrocības tiek kopīgotas starp visiem Savienības iedzīvotājiem un reģioniem. Tajā arī uzsvērta saikne starp kohēzijas politiku un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas ir būtiski, lai eiropieši varētu dzīvot un strādāt tur, kur viņi izvēlas. Turpretī Draghi ziņojums, šķiet, mazākā mērā uzsver kohēzijas politikas nozīmi un konkurētspējas sociālo un teritoriālo dimensiju. Tajā tiek apspriesta Eiropas konkurētspēja, neņemot vērā teritoriālās atšķirības, un tas nozīmē, ka vienkārši palielinot ES vispārējo konkurētspēju, tiktu atrisināti reģionālie jautājumi. Ziņojumā nav ņemts vērā tas, ka daudzos reģionos zema konkurētspēja un nelabvēlīgi teritoriālie apstākļi ir vienas monētas divas puses.

Abos ziņojumos ir atzīts, ka “ierastā pieeja” Savienībai vairs nav variants. Mūsdienu krīžu steidzamības un sarežģītības dēļ ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas Eiropas politikas veidošanā, iespējams, pat ar izmaiņām Līgumā. Vai mēs patiešām varam apspriest paplašināšanos, neaplūkojot vajadzību pēc dziļākas politiskās integrācijas? Šai pārejai jābūt saistītai arī ar mēroga maiņu. Pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir nepietiekama, balstīta uz nedaudz vairāk nekā 1 % no ES NKI, un to ierobežo novecojusi “taisnīgas atdeves” loģika. Ir vajadzīga jauna pieeja, kuras pamatā ir “Next Generation EU” modelis. Ārkārtas problēmām ir vajadzīgi drosmīgi risinājumi, tostarp “kopīgu drošu aktīvu” emitēšana, kā tas bija pandēmijas laikā.

Gaidāmajā DFS 2028.–2034. gadam tiks pārbaudīti ES patiesie nodomi, nosakot prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem. Šajā sakarā ir pamats sagaidīt atklātas debates par problēmām, ar kurām saskaras ES, ņemot vērā daudzās pašreizējās krīzes, kā arī par tās galvenajiem mērķiem un kopīgajām Eiropas precēm, ko tā vēlas sniegt saviem iedzīvotājiem.

Apsverot regulējuma reformu, kā ieteikts abos ziņojumos, ir svarīgi atcerēties, ka ES ir pasaulē visprogresīvākā “sociālā tirgus ekonomika”. Tās augstie ekonomiskie, sociālie un vidiskie standarti ir būtiski šā modeļa panākumiem, nevis šķēršļi. Tāpēc ES noteikumu salīdzināšana ar ASV vai Ķīnas noteikumiem ir fundamentāli kļūdaina. Visiem centieniem vienkāršot ES noteikumus joprojām ir jāaizsargā darba apstākļi, darba ņēmēju drošība, patērētāju tiesības, sociālā un ekonomiskā kohēzija un ilgtspējīga izaugsme.

Eiropa ir sapratusi, kaut arī novēloti, ka ar lielu tirgu vien vairs nepietiek. Lai virzītos uz priekšu, tai jācenšas panākt lielāku vienotību, tostarp dziļāku politisko integrāciju un patiesi vienotu politiku ekonomikas, rūpniecības, tirdzniecības, ārlietu un aizsardzības jomā. Turpmākie mēneši būs izšķiroši Eiropas nākotnes veidošanā.