EESK info

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) – Eiropas lielākā arodbiedrību organizācija, kas Eiropas līmenī pārstāv 45 miljonus darba ņēmēju, – ir atteikusies apstiprināt Konkurētspējas kompasu – Eiropas Komisijas plānu ES ekonomikas stimulēšanai. ETUC uzskata, ka kompass tā pašreizējā veidolā ir nepieņemams. Mēs ar Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāri Esther Lynch apspriedām darba ņēmēju lielākos iebildumus pret kompasu, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra nākotni apstākļos, kad aizvien skaļāki kļūst aicinājumi krasi samazināt regulējumu un vairāk koncentrēties uz konkurētspēju.

ES arodbiedrības jau ir izteikušas neapmierinātību ar jaunāko Eiropas Komisijas plānu, kā atdzīvināt ES ekonomiku. Kas, jūsuprāt, ir Komisijas izstrādātā Konkurētspējas kompasa lielākā nepilnība? Kuri plānā iekļautie priekšlikumi jums šķiet īpaši satraucoši?

Galvenā problēma saistībā ar Eiropas Komisijas Konkurētspējas kompasu ir tā, ka tajā par prioritāti izvirzīta deregulācija, nevis investīcijas, kas vajadzīgas, lai radītu kvalitatīvas darbvietas, izstrādātu spēcīgu Eiropas rūpniecības politiku un nodrošinātu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Tāpat, lai arī kompasā ir atzīta kvalitatīvu darbvietu nozīmība konkurētspējīgā ekonomikā, tas nevis ierosina nepieciešamos tiesību aktus, lai nostiprinātu tiesības, uzlabotu darba apstākļus un sekmētu koplīguma sarunas, bet gan apdraud šo prioritāti, veicinot deregulāciju, kas var novest pie darba apstākļu pasliktināšanās un darbavietu nestabilitātes.

Viens no visbīstamākajiem priekšlikumiem ir ieviest 28. režīmu uzņēmumiem, kas ļautu uzņēmumiem darboties ārpus valstu darba tiesībām. Tas varētu nopietni apdraudēt darba tiesību aktus visā Eiropā, radot sacensību par iespējami zemāku darba ņēmēju tiesību un aizsardzības līmeni.

Arī pārmērīgas reglamentēšanas (gold plating) jeb valdību iespējas pieņemt tiesību aktus, kas pārsniedz ES direktīvās noteikto standartu obligāto minimumu, aizliegums ir ļoti problemātisks. ES direktīvu pamatā esošā ideja, atšķirībā no ES regulām, ir visām valstīm noteikt standartu obligāto minimumu. Šāda minimuma uzskatīšana par iespēju griestiem ne tikai apdraudētu šo ideju, bet arī būtiski kaitētu strādājošajiem, un tas nozīmētu, ka tiktu iznīcināts ar smagu darbu panāktais progress veselības aprūpes, izglītības, darba aizsardzības un taisnīga atalgojuma jomā, kas ir tikai daži piemēri.

Problēmas rada arī kompasā izteiktais aicinājums veikt pensiju reformas, pamatojoties uz ilgāku darba mūžu, jo tas darba ņēmējiem uzliek nesamērīgu slogu, nepievēršoties vajadzībai pēc ilgtspējīgām un taisnīgām pensiju sistēmām.

Turklāt kompass lielā mērā nosveras uz uzņēmumu labuma pusi un daudz solījumu dod uzņēmumu grupām, taču neuzņemas konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktiem, kas būtu izdevīgi strādājošajiem. Piemēram, nav paredzēti pasākumi, ar kuriem nodrošināt, ka publiskās investīcijas tiek izmantotas kvalitatīvu darbvietu izveidei, nevis vienkārši uzņēmumu peļņas vairošanai.

Kopumā Konkurētspējas kompass nelīdzsvaro uzņēmumu vajadzības ar darba ņēmēju tiesībām un labbūtību, un tas priekšlikumu tā pašreizējā formā padara par nepieņemamu.

Vai uzskatāt, ka tagad varētu būt apdraudēta Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošana?

Uz papīra Komisija savā nesen publicētajā 2025. gada darba programmā ir atkārtoti apņēmusies atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tomēr praksē darba programmā kopš 2019. gada nav iekļauta neviena sociālās likumdošanas iniciatīva.

Toties Komisija nākamajam gadam ir ierosinājusi astoņus “vienkāršošanas” tiesību aktus. Pārmērīgs administratīvais slogs nepatīk nevienam, un arodbiedrības šajā saistībā aktīvi iesaka risinājumus, piemēram, vienkāršot noteikumus par publisko iepirkumu.

Tomēr ir acīmredzams, ka problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, netiks atrisinātas ar vienkāršošanu.

Lielākais apdraudējums sociālo tiesību pīlāra īstenošanai ir masveida atlaišanas vilnis, kas veļas pāri Eiropai. Tas apdraudēs algas un darbvietu drošību, kā arī pensijas, sociālo aizsardzību un daudzus citus pīlāra principus.

Ir jānodrošina investīcijas, lai aizsargātu un radītu kvalitatīvas darbvietas, tostarp SURE 2.0 instruments un spēcīgs ES investīciju mehānisms, kā arī jāpieņem nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, lai garantētu kvalitatīvas darbvietas.

Ja tā nav regulatīvā sloga samazināšana, tad kāds būtu pareizais veids, kā Eiropas Savienībai palielināt savu nozīmīgumu pašreizējā globālajā ekonomikas kontekstā?

Apstākļi, kas noveda pie iepriekšminētās atlaišanas, bija saistīti ar investīciju trūkumu. Tas attiecas gan uz privātiem, gan publiskiem ieguldījumiem.

Korporācijas ir pārvirzījušas investīcijas no darba ņēmēju atalgojuma un tik ļoti nepieciešamās pētniecības un izstrādes uz dividenžu izmaksu, kas ir neproduktīvi, un akciju atpirkšanu, kavējot zaļās un tehnoloģiskās attīstības norises Eiropā.

Dažu pēdējo gadu laikā ASV un Ķīna ir sākušas lielus publisko investīciju viļņus. Tikmēr ES bija aizņemta ar jaunu noteikumu pieņemšanu, liekot dalībvalstīm veikt taupības pasākumus.

Eiropas Savienībai ir steidzami jāmaina kurss. Masveida publiskās investīcijas – kopā ar sociālajām prasībām, kas nodrošinātu, ka šādas investīcijas rada kvalitatīvas darbvietas, – ir priekšnoteikums Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai.

Esther Lynch ir Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāre. Viņai ir plaša pieredze arodbiedrību darbības jomā Īrijā, Eiropā un starptautiskā līmenī, un viņa ir bijusi gan ETUC ģenerālsekretāra vietniece, gan konfederālā sekretāre. Pildot pienākumus, viņa vadīja centienus stiprināt darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, ietekmējot svarīgas direktīvas par pienācīgu minimālo algu, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un trauksmes celšanu. Viņa ir vadījusi arī kampaņas par Eiropas sociālo tiesību pīlāru un taisnīgu atalgojumu. Pateicoties viņas darbam, tika noteiktas 15 juridiski saistošas ekspozīcijas robežvērtības kancerogēniem un noslēgti sociālo partneru nolīgumi par digitalizāciju un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām. Būdama pārliecināta feministe, Esther Lynch iestājas par to, lai netiktu pieļauts pārāk zems novērtējums par darbu, ko lielākoties veic sievietes.

ETUC pārstāv 45 miljonus biedru no 94 arodbiedrību organizācijām 42 Eiropas valstīs un 10 Eiropas Arodbiedrību federācijām.

Kinga Grafa

Eiropas uzņēmumi joprojām saskaras ar pārmērīgu birokrātiju, regulējuma sadrumstalotību un pieaugošām izmaksām. Šis pārmērīgais regulējums kavē to izaugsmi un neļauj tiem tikt līdzi konkurentiem citviet pasaulē. Eiropai ir jāpārrauj šis apburtais loks – uzņēmējiem vajadzīgas reālas pārmaiņas, nevis vēl plašāka to pašu šķēršļu analīze, par kuriem zināms jau gadiem ilgi. “Šis ir svarīgs brīdis, lai pārietu no vārdiem uz darbiem,” raksta Polijas Uzņēmumu konfederācijas Lewiatan pārstāve Kinga Grafa.

Eiropas Komisija nesen nāca klajā ar Konkurētspējas kompasu, proti, ceļvedi nākamajiem pieciem gadiem, kura mērķis ir stiprināt ES ekonomisko pozīciju un atbalstīt Eiropas uzņēmumus. Komisijas ierosinātais rīcības virziens ir pareizs. Uzņēmumi jau sen aicina veikt šādas pārmaiņas un padarīt “konkurētspēju” un “vienoto tirgu” par galvenajām prioritātēm. Taču, ja ES vēlas konkurēt pasaules mērogā, tai jārīkojas jau tagad. Balstoties uz spēcīgu ekonomiku, steidzami jāracionalizē regulējums, jāsamazina enerģijas izmaksas un jānodrošina efektīvs atbalsts investīcijām un inovācijai. Tā kā ģeopolitiskā vide kļuvusi nestabila, mums arī jāpabeidz brīvās tirdzniecības nolīgumi ar nozīmīgiem partneriem, piemēram, nolīgumi, kas attiecas uz piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām.

Pašlaik Eiropas uzņēmumi joprojām saskaras ar pārmērīgu birokrātiju, regulējuma sadrumstalotību un pieaugošām izmaksām. Konkurenti citviet pasaulē aug straujāk, savukārt pārmērīgs regulējums kavē Eiropas uzņēmumu izaugsmi. Eiropas Komisijai jāierosina konkrētas reformas, kas reāli uzlabos ES uzņēmējdarbības vidi. Konkurētspējas kompass aplūko lielākos šķēršļus ES izaugsmei un produktivitātei, piemēram, augstās enerģijas izmaksas, pārmērīgo regulējumu un prasmju un darbaspēka trūkumu. Tas ir pareizais rīcības virziens, bet vissvarīgākais ir to īstenot praksē. Tas nozīmē, ka vajadzīgi tiesību aktu priekšlikumi un rīcības plāni, kas veicina konkurētspēju un neierobežo to.

Vienotais tirgus ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, taču tā potenciāls ir pilnībā jāizmanto. Nav pieņemami, ka vienotā tirgus šķēršļi, kas apzināti pirms 20 gadiem, joprojām pastāv. ES Padomes prezidentvalstij Polijai ir iespēja to mainīt, un pakalpojumu sniegšanas brīvība ir viena no tās galvenajām prioritātēm. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai transporta nozarei, bet arī augošajai to uzņēmumu grupai, kas piedāvā profesionālos pakalpojumus. Diemžēl E. Letta un M. Draghi ziņojumos šim jautājumam nav pievērsta pietiekama uzmanība. E. Letta koncentrējās tikai uz būvniecību un mazumtirdzniecību, savukārt M. Draghi neņēma vērā Komisijas aplēses par papildu pasākumiem, kas varētu atraisīt pakalpojumu tirgus potenciālu. Pozitīvi vērtējams tas, ka S. Niinistö ziņojumā uzsvērta pakalpojumu loma noturības un drošības stiprināšanā. Neviens nav jāpārliecina, cik svarīgi tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Minēto apsvērumu dēļ Komisija ierosina “28. režīmu” – vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz nodokļiem, darba tiesībām un uzņēmējdarbības tiesībām. Šīs iniciatīvas mērķis ir vienkāršot pārrobežu darbības, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, taču pašlaik mums nav pietiekami daudz informācijas par priekšlikumu, lai to varētu novērtēt.

Paziņojums par regulējuma atcelšanu un tiesību aktu racionalizēšanu nepārprotami ir solis pareizajā virzienā. Tomēr tagad pienācis laiks priekšlikumus īstenot praksē, un šie centieni nedrīkst aprobežoties tikai ar ziņošanas sloga mazināšanu. Mēs ceram, ka Komisija veiks rūpīgu ES tiesību aktu revīziju, pēc kuras izskanēs konkrēti priekšlikumi, kā ātri uzlabot ES normatīvo vidi.

Mēs ar nepacietību gaidām Vienotā tirgus forumu, kas notiks Krakovā, un sabiedriskās apspriešanas, kurā piedalījās Lewiatan locekļi, secinājumus. Mērķis būs sagatavot nākamo vienotā tirgus stratēģiju.

Šis ir svarīgs brīdis centienos pāriet no vārdiem uz darbiem un īstenot risinājumus, kas patiešām atraisa Eiropas uzņēmumu attīstības potenciālu. Lai rastu risinājumus, kas atbilst uzņēmumu reālajām vajadzībām, būtiska nozīme būs ES iestāžu un sociālo partneru dialogam. Ja nepieņemsim drosmīgus lēmumus, zaudēsim vērtīgu laiku un atpaliksim no globālajiem konkurentiem.

Kinga Grafa ir Lewiatan Confederation ģenerāldirektora vietniece Eiropas lietās un BUSINESSEUROPE pastāvīgā delegāte. Pēc izglītības būdama politikas zinātniece un žurnāliste, ar ES darbību saistīto pieredzi viņa ieguva, strādājot Eiropas integrācijas komitejas birojā (2008.–2009. gads) un Eiropas Parlamentā (2009.–2014. gads). Viņa ir arī līdzautore grāmatai par Polijas aristokrātiju un autore zinātniskām publikācijām par ASV ārpolitiku, Amerikas eliti un kultūras diplomātiju.

“Ir pienācis laiks spert konkrētu soli tālāk par Draghi ziņojumu, pirms tas pazūd politikas gaiteņos. Mums ir vajadzīgi labi stratēģi un politikas veidotāji, kas spēj raudzīties tālāk par šo ziņojumu un izstrādāt ES rūpniecības politikas stratēģijas,” saka Horvātijas uzņēmējs un zinātnieks Stjepan Orešković.  Kopā ar Atlantijas padomes transatlantiskās domnīcas vecāko direktoru Jörn Fleck publiskajā starptautiskajā konferencē Conclave II Briselē viņš iepazīstināja ar vērienīgo iniciatīvu “Future 500”. “Future 500” kā daļa no plašākas Atlantijas padomes platformas “SEEUS Futures” ir vērsta uz to, lai apzinātu un atbalstītu 500 Eiropas uzņēmumus, kuri orientēti uz būtisku izaugsmi un globālu ietekmi. Tās mērķis ir atbalstīt Eiropas jaunos uzņēmējus, kuri konkurē pasaules mērogā, stiprinot Eiropas klātbūtni starptautiskajā ekonomikas arēnā. Stjepan Orešković mums pastāstīja vairāk par šo projektu.

Vai varat īsumā iepazīstināt ar projekta “Future 500” pamatideju?

Pamatojoties uz atziņām, kas izklāstītas svarīgos ziņojumos par Eiropas nākotni – kurus sagatavojuši Draghi, Letta un Heitor – un kuri tikuši analizēti gan no zinātnieku, gan no uzņēmēju skatupunkta, šī iniciatīva rada vairākus kritiskus jautājumus: kas īstenos šos konkurētspējas plānus un nesen publicēto Konkurētspējas kompasu? Kādi mehānismi tiks izmantoti? Kādas būs izmaksas? Un kādi ieguvumi ir gaidāmi salīdzinājumā ar nesen strauji augošo ASV uzņēmumu izmaksām? Projekts “Future 500” ir SEEUS platformas stūrakmens, kas pārstāv ASV, ES un Dienvidaustrumeiropu, un tā mērķis ir palielināt pamanāmību un sadarbību starp šiem reģioniem. Tā ir stratēģiski izstrādāta, lai risinātu Eiropas neatliekamo vajadzību uzturēt dinamisku vidi, kas vietējos uzņēmumus paceļ pasaules mēroga līderpozīcijās. Iniciatīva ir vērsta uz riska kapitāla nodrošināšanu, stratēģiskiem norādījumiem un starptautisku tīklu veidošanu, mācoties no tādiem ekspertiem kā no Harvardas Universitātes un Beata Jaworcik no ERAB, lai izstrādātu tādu 21. gadsimta rūpniecības politiku, kas ievērojami uzlabo mūsu konkurētspēju.

Vai jums jau ir potenciālas kandidatūras 500 uzņēmumiem, kurus plānojat izvēlēties? Kādas ir pamatprasības, kas jāizpilda uzņēmumam, lai tas tiktu izvēlēts?

Lai gan konkrēti uzņēmumi vēl nav izvēlēti, “Future 500” mērķgrupa būs uzņēmumi ar mērogojamību un straujas izaugsmes potenciālu. Process būs atklāts un nepārtraukts, un prioritāte tajā būs tam, cik daudzsološas ir ekonomiskās perspektīvas, inovācijai un stratēģiskajai nozīmei attiecīgajās nozarēs. Mēs arī centīsimies veidot partnerības ar daudzpusējām attīstības bankām un investoriem, kas jau atbalsta uzņēmumus, lai tie kļūtu par konkurētspējīgu spēku. Galvenā uzmanība tiek pievērsta uzņēmumiem, kas jau ir apliecinājuši stabilu izaugsmi, inovatīvas spējas un mērķi izvērst darbību pasaules mērogā. Tas nodrošina, ka uzņēmumi ir ne tikai tirgus līderi, bet arī tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu celmlauži. Mēs balstīsimies uz pieredzi, kas gūta tādos lielos projektos kā “Scale-Up Europe”, kas apvieno dibinātājus, investorus, vadošos darbiniekus un zinātniekus un kuru uzdevums ir padarīt Eiropu par mājvietu līderiem tehnoloģiju jomā. ES kandidātvalstīm šie potenciāli atlasītie uzņēmumi ir īpaši svarīgi — tie iemiesos jaunās ekonomikas principus un kalpos par paraugu vērienīgiem, starptautiski konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kuri lielākoties nav atkarīgi no valstu nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Cik optimistiski raugāties uz Eiropas globālās konkurētspējas potenciālu?

Pastāv ievērojams optimisms attiecībā uz Eiropas spēju stiprināt savu globālo konkurētspēju, atsakoties no dominējušās sevi žēlojošās attieksmes. Kopš minētās tirgus augšupejas sākuma 2022. gada beigās eurozonas akciju kopējā peļņa pārsniedza S&P 500, ja atskaitām Nvidia. Eiropas sociālās un veselības aprūpes sistēmas ilgāk uztur cilvēku veselību un aktivitāti ar daudz zemākām izmaksām, un tām ir pozitīva ietekme uz mūsu ekonomikas produktivitāti un konkurētspēju pasaules mērogā.

Mēs mēģinām atspoguļot Imanuela Kanta jēdzienu “patiess entuziasms”, ko viņš minēja Francijas revolūcijas kontekstā. Šāda domāšana var problēmas pārvērst motivējošā spēkā, kas noved pie šķietami neuzvaramas apņēmības. Mums vajag mazāk treknu kaķu un klēpja sunīšu — bagātas, pašapmierinātas elites un pārmērīgi paklausīgu un pieticīgu sekotāju — kuri ir bijuši iecienīti pēdējās divās desmitgadēs. Tā vietā mums ir vajadzīgs vairāk “izsalkušu jaunu cilvēku” — motivētu, ambiciozu indivīdu, kuri ir gatavi pieņemt izaicinājumus.

Iniciatīvas “Future 500” mērķis ir proaktīvi risināt hroniskas problēmas, kas iezīmētas konkurētspējas ziņojumos, piemēram, vajadzība pēc drosmīgām inovācijām un uzņēmumu mērogošanas. Eiropas globālais stāvoklis lielā mērā būs atkarīgs no tās spējas integrēt progresīvas tehnoloģijas, attīstīt uzņēmējdarbības talantus un pilnveidot rūpniecības politiku, lai atbalstītu iekļaujošu izaugsmi. Izmantojot labi izglītoto darbaspēku, bagātīgo inovatīvo mantojumu un tradicionālās un jaunās rūpniecības nozares — un risinot tādus jautājumus kā regulējuma sadrumstalotība un tirgus nelīdzsvarotība — iniciatīvas mērķis ir radīt auglīgu vidi uzņēmumu vadītājiem un novatoriem.

Īsumā, iniciatīva “Future 500” iezīmē svarīgu soli Eiropas ekonomiskās ainas testēšanā, pozicionējot kontinentu kā pasaules mēroga konkurentu, atbalstot uzņēmumus ar augstu potenciālu un stiprinot uzņēmējdarbības ekosistēmu. Nav izredžu uzvarēt konkurencē, nezinot, kas ir mūsu konkurenti.

Dr. Stjepan Orešković ir zinātnieks un uzņēmējs. Viņš ir Eiropas Zinātnes un mākslas akadēmijas loceklis un Bosqar Invest dibinātājs. Viņa ģimenes vadībā Bosqar Invest piecu gadu laikā palielināja savu darbaspēku no 300 līdz vairāk nekā 16 000 darbinieku, parādot iespaidīgu augšanas stratēģiju, kas integrē zinātni, tehnoloģijas, ieguldījumus no pensiju un citiem fondiem un uzņēmējdarbības drosmi — vitāli svarīgu pieeju, kas atbalstīta Draghi ziņojumā. Šis stratēģiskais uzsvars, visticamāk, ietekmēja to, ka Atlantijas padome iniciēja viņa izklāstīto projektu “Future 500”.

Eiropas Komisija drīzumā nāks klajā ar tiesību aktu reformu kopumu attiecībā uz uzņēmumu ziņošanas pienākumiem, kas pazīstams kā “Omnibus pakete”.  Paketes mērķis ir vienkāršot un racionalizēt ilgtspējas noteikumus, padarot ziņošanas pienākumus uzņēmumiem vienkāršākus. Kopš tās paziņošanas novembrī tā ir radījusi satricinājumu viļņus visā Eiropas Savienībā, rosinot plašas debates un iebildumus no dažādām grupām. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO), arodbiedrības, uzņēmumi, investori, juristi un zinātnieki ir pauduši bažas par Omnibus paketes potenciālu izraisīt deregulāciju, mudinot Komisiju aizsargāt, nevis vājināt šos instrumentus.  Andriana Loredan no Eiropas Korporatīvā tiesiskuma koalīcijas (ECCJ) skaidro, kas ir uz spēles un kāpēc tādas PSO kā ECCJ iebilst pret Omnibus paketi.

Konkurētspēja tiek izmantota kā iegansts deregulācijai attiecībā uz tik ļoti nepieciešamajiem ilgtspējas noteikumiem

Omnibus pakete ir vērsta uz trim galvenajiem ilgtspējas instrumentiem, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatā, proti, Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD), Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD) un Taksonomijas regulu. Šī pakete ir tiešs rezultāts jaunajai Komisijas virzības maiņai, kas sākās ar Mario Draghi ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni 2024. gada septembrī. Draghi ziņojumā ES tirgu stagnācija daļēji tiek skaidrota ar pārmērīgu regulatīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus ērti neievērojot citus svarīgus faktorus, piemēram, naftas, gāzes un pārtikas inflāciju, ko izraisa starptautisku uzņēmumu spekulācijas. Saskaņā ar Draghi ziņojumu ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un pienācīgas rūpības sistēma ir būtisks regulatīvā sloga avots. Bez pierādījumiem, kas ilgtspējas tiesību aktus saistītu ar šķietamo ES konkurētspējas trūkumu, šī šaurā perspektīva ir kļuvusi par ieganstu iespējamai ilgtspējas tiesību aktu demontāžai kopumā.

Ar šo konkrēto Omnibus paketi Komisija plāno vienkāršot dažus no viskritiskākajiem nesen pieņemtajiem instrumentiem, lai pievērstos lielo uzņēmumu ietekmei uz cilvēkiem un vidi. Tas ietver CSDDD, kas tika pieņemts tikai pagājušajā gadā un vēl nav ieviests.

Jebkuras diskusijas par “Omnibus” saturu pagaidām joprojām ir spekulatīvas. Tomēr viens no būtiskākajiem riskiem, kas saistīti ar Omnibus, ir ilgtspējas instrumentu leģislatīvā atvēršana no jauna, kā rezultātā varētu tikt pārskatīti galvenie noteikumi (piemēram, civiltiesiskās atbildības vai klimatiskās pārkārtošanās plāni CSDDD ietvaros). ECCJ stingri iebilst pret iepriekš saskaņoto ilgtspējas tiesību aktu atvēršanu no jauna. Tas palielinātu regulatīvo nenoteiktību, apdraudētu to, kā uzņēmumi ievēro cilvēktiesības un vides aizsardzības prasības, un sodītu iniciatorus.

Nesamērīga uzņēmumu ietekme nepilnīgā apspriešanās procesā

Paziņojums par “Omnibus” paketi un Komisijas priekšlikuma izstrāde ir notikusi pilnīga pārredzamības trūkuma apstākļos un neņemot vērā ne ES Līgumu tiesību aktus, ne pašas Komisijas procesuālos noteikumus.

Komisija plāno iesniegt savu Omnibus iniciatīvu ļoti īsā termiņā, kas neļauj veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu. Šāda pieeja nav savienojama ar tiesībām piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesos, kas ir demokrātijas princips, kuru aizsargā ES Līgumu tiesības. Tas ir pretrunā arī Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm, kas paredz plašu un pārredzamu apspriešanos ar ieinteresētajām personām Komisijas politikas veidošanas procesā.

Tā vietā Komisija 2025. gada februārī rīkoja šķietamu apspriešanos – t. s. “reālās situācijas pārbaudi”, kurā piedalījās neliela, selektīva ieinteresēto personu grupa – galvenokārt lieli uzņēmumi un uzņēmumu apvienības. Daudzi no šiem uzņēmumiem pašlaik saskaras ar tiesvedību par cilvēktiesību vai vides aizsardzības pārkāpumiem savā darbībā vai vērtības ķēdē. Tādējādi tie ir ieinteresēti uz darba ņēmēju, vietējo kopienu un klimata rēķina vājināt ilgtspējas tiesību aktus. Turklāt lielo uzņēmumu nesamērīgi augstā pārstāvība krasi kontrastē ar pilsoniskās sabiedrības nepietiekamo pārstāvību. PSO, arodbiedrības un mazie uzņēmumi bija pārstāvēti tikai simboliski, savukārt no korporatīvās ļaunprātīgas izmantošanas cietušie un uzņēmumi, kas atbalsta ilgtspējas noteikumus, bija pilnībā izslēgti no apspriešanās.

Omnibus pakete: potenciāls drauds vērienīgām rīcībpolitikām klimata jomā

Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un komisārs Valdis Dombrovskis, kurš pārrauga visu “vienkāršošanas” virzību, šķiet, pielāgojas vislielāko, visspēcīgāko korporāciju darba kārtībai. Konkrētāk, Komisijas galvenie partneri tā sauktās reālās situācijas pārbaudes laikā ietvēra uzņēmumus, kuru uzņēmējdarbība būtiski veicina klimata pārmaiņas un kuri ir ieinteresēti klimata saistību samazināšanā, piemēram, uzņēmumus naftas, gāzes, naftas ķīmijas, autobūves un finanšu nozarēs. Ņemot vērā pašreizējo klimata krīzi un tās negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un vidi, tas rada bažas par to, vai Omnibus pakete būs solis atpakaļ klimata politikas jomā.

Komisijas prioritātei vajadzētu būt īstenošanai, nevis deregulācijai

Ja Komisija patiešām ir norūpējusies par konkurētspēju un regulatīvā sloga samazināšanu, kā arī cilvēktiesībām un klimatisko taisnīgumu, tai būtu jāapsver, kā efektīvi īstenot ilgtspējas instrumentus. To var viegli izdarīt, izstrādājot pamatnostādnes, lai palīdzētu uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, kā noteikts CSDDD, kā arī attīstot finansējumu un spēju veidošanu. Šī pieeja novērstu Draghi ziņojumā pausto kritiku par norādījumu trūkumu, lai atvieglotu ES ilgtspējas tiesību aktu piemērošanu.

Visbeidzot, svarīgu ilgtspējas noteikumu slepena pārrakstīšana aiz slēgtām durvīm ar dažām pasaules lielākajām korporācijām diez vai būtu veids, kā panākt patiesu konkurētspēju. 

Andriana Loredan ir politikas speciāliste Eiropas Korporatīvā tiesiskuma koalīcijā (ECCJ) un kopš priekšlikuma pirmās publicēšanas 2022. gadā bija iesaistīta Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju atbalstīšanā. Iepriekš viņa ir strādājusi uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā no piespiedu darba perspektīvas starptautiskajā organizācijā “Anti-Slavery International”. 

ES ir jāpretojas vilinošajai deregulācijas dziesmai, jo tā tikai radītu nenoteiktību uzņēmumiem, vājinātu uz ilgtspēju balstītu konkurētspēju un mazinātu iedzīvotāju labbūtību un uzticēšanos, norāda Danny Jacobs, Flandrijas vides tīkla Bond Beter Leefmilieu (BBL) ģenerāldirektors. Viņš mums darīja zināmas vides NVO bažas par ES jaunāko priekšlikumu vienkāršot noteikumus, kas, viņuprāt, var atstāt novārtā Eiropas zaļā kursa galvenos mērķus.

Vai varat komentēt Komisijas jaunākās iniciatīvas par deregulāciju, piemēram, Konkurētspējas kompasu vai “Omnibus” paketi?

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ekonomiski virzītu programmu deregulācijai un vienkāršošanai, kas var apdraudēt ar lielām pūlēm gūtos panākumus vides, sociālajā un ekonomikas jomā. Šī spriedze starp Eiropas acquis pielāgošanu un saglabāšanu apgrūtina ES virzību uz skaidru kursu.

Komisijas konkurētspējas kompass, kas tika prezentēts janvāra beigās, atspoguļo uzņēmumu bažas par enerģijas izmaksām un ekonomikas problēmām, taču atstāj novārtā tādas svarīgas prioritātes kā nulles piesārņojums un iedzīvotāju labbūtība, nespējot virzīt Eiropas ekonomiku uz tīru, pārticīgu un apritīgu nākotni. Kompass rada risku Eiropai novirzīties no ceļa. Konkurētspējīgas dekarbonizācijas veicināšana, neiekļaujot sociālos un vidiskos mērķus, apdraud pašu ES iestāžu mērķi – kalpot kopējam labumam un to aizstāvēt.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām bažas raisa kompasā norādītais riskantais 25 % vienkāršošanas mērķis. Lai gan noteikumu racionalizēšana ir vērtējama atzinīgi, vienkāršošana bez rūpīga novērtējuma varētu apdraudēt kritisko veselības, sociālo un vides aizsardzību. Uzņēmējdarbības inovāciju kavē nevis regulējums, bet gan skaidru noteikumu trūkums. Turpmāka deregulācija radītu tikai nenoteiktības gaisotni, kas sodītu pirmos virzītājus – vadošos uzņēmumus – un vienlaikus apdraudētu progresu un ilgtspēju.

Mēs arī baidāmies, ka šis vienkāršošanas impulss notiks uz vides un sociālo mērķu rēķina. Direktīvā par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD), Direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CS3D) un ES taksonomijā ir daudz trūkumu, un tie nav bijuši tik tālejoši, cik tie varētu būt. To turpmāka pavājināšana no jau tā zemā sākumpunkta padarītu šīs direktīvas bezjēdzīgas.

Vēl viens konkrēts piemērs iezīmē to, kas pašlaik notiek.  Flandrija pēdējos gados ir saskārusies ar milzīgu PFAS problēmu: liela daļa mūsu teritorijas ir piesārņota ar šīm ķīmiskajām vielām, un tas skar simtiem tūkstošu iedzīvotāju. Ierobežojums vai aizliegums saskaņā ar tiesību aktiem ķimikāliju jomā (REACH) tiek uzskatīts par visefektīvāko instrumentu, lai kontrolētu riskus, kurus rada tādas vielas kā PFAS, ko izmanto rūpnieciskajos procesos, kā arī produktos (maisījumos un izstrādājumos). Ja Eiropas Komisija atteiktos no stingra REACH regulējuma, tas palielinātu risku attiecībā uz ekspozīciju bīstamām ķīmiskām vielām, kas ir kaitīgas sabiedrības veselībai. Uzņēmumiem būtu mazāk pienākumu meklēt drošas alternatīvas, kas kavē inovāciju ilgtspējīgā ķīmijā. Vides piesārņojums var palielināties, jo mazāk stingri noteikumi rada vairāk bīstamu noplūžu un atkritumu. Patērētāji ir vairāk pakļauti riskam, jo produkti netiek rūpīgi pārbaudīti attiecībā uz toksiskām vielām. Tā rezultātā Eiropas uzņēmumi varētu atpalikt globālajā pārejā uz drošākiem un videi draudzīgākiem produktiem, zaudējot tirgus daļu konkurentiem, kuri izmanto nākotnes prasībām atbilstošas inovācijas.

Cik cerīgi jūs raugāties uz zaļā kursa likteni, ņemot vērā Komisijas nesen paziņoto kursu Eiropas ekonomikas veicināšanai?

Eiropas Komisijas 2025. gada darba programma satur gan solījumu, gan briesmas. Lai gan tās apņemšanās dekarbonizācijas un cenas ziņā pieejamas enerģijas jomā liecina par potenciālu virzību uz tīrāku un noturīgāku Eiropu, pastāv risks, ka Eiropas zaļā kursa galvenie mērķi tiks atstāti novārtā. Pieaug bažas par ierosināto “Omnibus” regulu, kas varētu kalpot kā līdzeklis korporatīvās atbildības deregulācijai, aizbildinoties ar “vienkāršošanu”. Jaunākās tendences liecina, ka vienkāršošanu pārāk bieži izmanto, lai vājinātu būtiskus aizsardzības pasākumus, sākot ar tiesību aktiem ķimikāliju jomā un beidzot ar lauksaimniecību. Spilgts piemērs ir sasteigtā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma 2024. gada martā, kas izslēdza zaļos aizsardzības pasākumus. Tagadējā REACH pārskatīšana, kas jau sen bija jāveic, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi, var tikt pārpakota kā “vienkāršošanas” pasākums nolūkā atvieglot nozares noteikumus.

Tikai pirms dažiem mēnešiem Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apsolīja turpināt virzību uz visiem Eiropas zaļā kursa mērķiem. Tomēr pašreizējā darba programmā atspoguļojas atšķirīgs stāsts, atceļot prioritātes attiecībā uz mērķiem, kuros rīcība ir vissteidzamākā – it īpaši attiecībā uz nulles piesārņojuma mērķi.

Vai uzskatāt, ka ierosinātā deregulācija varētu negatīvi ietekmēt ilgtspēju un līdz šim panākto progresu?

ES ir jāpretojas vilinošajai deregulācijas dziesmai, kas tikai apdraudētu regulatīvo noteiktību un paredzamību uzņēmumiem, vājinātu uz ilgtspēju balstītu ilgtermiņa konkurētspēju un iedragātu iedzīvotāju labbūtību un uzticēšanos.

ES ir jānodrošina, ka birokrātijas samazināšana nenozīmē vides un sabiedrības veselības aizsardzības samazināšanu. Viedai īstenošanai būtu jāstiprina, nevis jāvājina Eiropas zaļais kurss. Svarīgākās vidiskās un sociālās aizsardzības vājināšana, aizbildinoties ar birokrātijas samazināšanu, nav ekonomiski spēcīga stratēģija. Tas ir nepārdomāts solis atpakaļ, kas sabotēs pašus noteikumus, kuri izstrādāti, lai mūsu ekonomika atbilstu nākotnes prasībām. Tas viss pastiprina satraucošo risku, ka ilgtspējas jomā tiks pagriezts atpakaļ desmit gadus ilgais progress.

Tajā pašā laikā pilsoniskā sabiedrība visā ES saskaras ar pieaugošu spiedienu, ko rada ierobežojoši ārvalstu aģentu tiesību akti, protestu apspiešana un finansējuma samazinājumi, kas apdraud pamattiesības. Eiropas demokrātijas vairogam un gaidāmajai ES pilsoniskās sabiedrības stratēģijai ir jāsniedz vairāk nekā tikai simboliska apņemšanās – tiem jānodrošina tiesiskā aizsardzība, ilgtspējīgs finansējums un strukturēts pilsoniskais dialogs ar ES iestādēm. Komisijas darba programmā prioritāte jāpiešķir demokrātijas aizsardzībai, stiprinot pilsonisko sabiedrību. Bez neatkarīgas un ar resursiem labi nodrošinātas pilsoniskās sabiedrības pati Eiropas demokrātija ir apdraudēta.

Danny Jacobs ir Bond Beter Leefmilieu – BBL (135 vides NVO federācijas Flandrijā, Beļģijā ģenerāldirektors) un Beļģijas pārstāvis Eiropas Vides birojā (Eiropas lielākais iedzīvotāju vides organizāciju tīkls, kas pārstāv aptuveni 30 miljonus individuālu biedru un atbalstītāju).