Reizi piecos gados Eiropas iedzīvotāji dodas uz vēlēšanām, lai izraudzītos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP), kas ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības iestāde. 2024. gadā sāksies desmitais sasaukums ar 720 jaunievēlētiem deputātiem. Piecus gadus viņiem būs izšķiroša loma centienos veidot Eiropu, tās iestādes un politiku, tās vietu polarizētajā globālajā pasaulē un apņemšanos respektēt kopīgas vērtības.

Visas vēlēšanas ir svarīgas. Uz tām balstās demokrātija. Taču mēs arī zinām, ka demokrātija ir daudz kas vairāk nekā tikai vēlēšanas. Mēs redzam demokrātiski ievēlētas valdības, kas rīkojas demokrātiski, bet vienlaikus grauj tiesiskumu. Vēlēšanas, pat ja tās ir godīgas un brīvas, vēl negarantē demokrātiju un nav vienīgais to noteicošais faktors. Tāpēc vēlētājiem būtu aktīvi jāpiedalās vēlēšanās.

Pēdējos piecos gados Eiropas Savienība saskārusies ar vairākām gandrīz eksistenciālām problēmām. Mums nācās tikt galā ar Brexit un tā sekām. Tam sekoja Covid pandēmija, Krievijas brutālais un necilvēcīgais iebrukums Ukrainā un šo norišu radītās ekonomiskās problēmas, tostarp enerģētikas krīze un augstā inflācija. Mēs pārvarējām visus šos negaidītos satricinājumus, vienlaikus cenšoties sasniegt mūsu stratēģiskos pamatmērķus, proti, divkāršu pārkārtošanos uz zaļu un digitāli konkurētspējīgu ekonomiku. Pēc ģeopolitiskās vides pārmaiņām ES un tās demokrātiskie partneri piemēroja Krievijai tālejošas sankcijas, sāka mazināt draudus, ko rada mūsu atkarība no Ķīnas, un radīja vēl nepieredzētu un stabilu pamatu mūsu attiecībām ar ASV. Savienība arī iedibinājusi pirmo Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas turpmākajos gados tiks īstenota.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā būs “kauja par Eiropu”. Vēlēšanu kampaņai būs jāatbilst pilsoņu cerībām un jārespektē viņu loma Eiropas lēmumu pieņemšanā. Nav šaubu, ka tādi jautājumi kā migrācija, klimata pārmaiņas un atbalsts Ukrainai, kas aizstāv savu dzimteni pret Krievijas agresiju, skar mūs visus, kam rūp brīvība, demokrātija un miers. Ievēlētajiem politiķiem būs jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu efektīvu paplašināšanās politikas atjaunošanu. Debatējot ar kandidātiem par viņu uzdevumu nākamajos piecos gados, jānorāda viņiem, ka ievēlēšanas gadījumā viņiem būs jārēķinās ar to, ka Eiropas Savienība ir daļa no sašķeltas pasaules ar demokrātiskām valstīm vienā pusē un autoritāriem režīmiem otrā pusē. Visā pasaulē 2024. gadā vēlēšanas notiks valstīs, kurās dzīvo 4 miljardi cilvēku.

Mēs, eiropieši, īpašu uzmanību pievērsīsim ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Transatlantiskās attiecības būs svarīgs jautājums debatēs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Eiropas politiķu un politisko partiju pienākums ir darīt visu iespējamo, lai uzrunātu iedzīvotājus un mudinātu viņus paust savu viedokli. Ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ tas ir svarīgāk nekā jebkad agrāk. Politiskajām partijām, kas izvirza savus kandidātus vēlēšanām, bieži vien ir atšķirīgi viedokļi par mūsu ikdienai ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Mēs varam paust viedokli un ietekmēt Eiropas nākotni, kas ir mūsu nākotne, tikai tad, ja mēs kā pilsoņi piedalāmies debatēs ar kandidātiem un dodamies uz vēlēšanām. Dažkārt esam sarūgtināti un dusmojamies. Taču tieši tāpēc mūsu aktīva dalība politiskajā pirmsvēlēšanu dialogā ir tik svarīga.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā vēlētāju aktivitāte pirmo reizi nedaudz pārsniedza 50 %. Tieši Eiropas jauniešu balsojums palīdzēja uzlabot vēlētāju aktivitātes rādītājus. No vienas puses, tā ir laba ziņa, ka puse no balsstiesīgajiem izmantoja savas balsstiesības. Taču, no otras puses, tas nozīmē, ka puse no mums, Eiropas pilsoņiem ar balsstiesībām, nebalsoja. 2024. gadā nevaram atļauties dāvināt citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāv Eiropas lēmumu un tiesību aktu pieņemšanas procesā. Vēlētāju pasivitāte mazina ievēlēto personu leģitimitāti un vājina viņu lomu Eiropas Parlamentā. Politisko partiju galvenais pienākums ir mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām.

Jau vairākus gadu desmitus eiropieši uzskata, ka valdības pārstāv viņus Eiropas Savienībā. 2024. gada vēlēšanas paver iespēju parādīt Eiropas Parlamenta kā pilsoņu viedokļa paudēja īsto spēku. Vēlēšanās piedalīsies vēlētāji, kas to darīs pirmo reizi. Piecās dalībvalstīs drīkstēs balsot jau 16 gadus veci jaunieši. Jauniešu cerības, ko viņi adresēs politiķiem, būs atšķirīgas. Mēs to pieredzējām konferencē par Eiropas nākotni un tagad to dzirdam Eiropas Komisijas rīkotajās paneļdiskusijās, kas turpina konferencē iesākto. Politiķiem būtu jāizmanto gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas kā process, lai veidotu jaunu vēlētāju un politiķu paaudzi, tādējādi paverot iespēju uzlabot pārredzamu politisko izglītību, kā arī identitātes un uzticēšanās veidošanu.

EP komunikācijas stratēģija 2024. gada vēlēšanām ir vērsta uz to, lai mobilizētu nebalsotājus un pirmreizējos vēlētājus, palīdzētu iesaistītajām personām, tostarp medijiem, NVO, uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī atbalstītu Eiropas pilsoņu un organizāciju pilsonisko līdzdalību centienos pārliecināt cilvēkus par to, cik svarīgi ir balsot.

Mēs jau redzam ārvalstu iejaukšanos Eiropas vēlēšanās un ar dezinformāciju saistītas hibrīdoperācijas, kas cenšas graut uzticēšanos iestādēm un politiķiem un šķelt sabiedrību. Tas tiek darīts pirms vēlēšanām, biežāk to vērosim vēlēšanu laikā un ar dažādiem traucējumiem saskarsimies arī pēc vēlēšanām. Jāpanāk pret dezinformāciju vērsto tiesību aktu izpilde. Ar valstu un Eiropas pasākumiem nepietiks. Mums vajadzīgs jēgpilns finansējums, kas atbalsta “visas sabiedrības” pieeju, lai varētu atmaskot dezinformāciju un tās izplatītājus, jo tā ietekmē cilvēku ikdienu un viņu stratēģisko izvēli.

Šajās vēlēšanās izšķirsies demokrātijas, brīvības un drošības liktenis. Un katra balss ir no svara.

Eiropas Parlamenta deputāte (PPE) Danuta Hübner