Skip to main content
Newsletter Info

EESK info

European Economic and Social Committee A bridge between Europe and organised civil society

APRIL 2024 | LV

GENERATE NEWSLETTER PDF

Pieejamās valodas:

  • BG
  • CS
  • DA
  • DE
  • EL
  • EN
  • ES
  • ET
  • FI
  • FR
  • HR
  • HU
  • IT
  • LT
  • LV
  • MT
  • NL
  • PL
  • PT
  • RO
  • SK
  • SL
  • SV
Redaktora sleja

Redakcijas sleja

Mūsu balss ir svarīga!

Cienījamie lasītāji!

Mūsu demokrātija šobrīd piedzīvo vairākus pārbaudījumus, kas ir skāruši Eiropu kopš Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu, radot smagas sociālas, politiskas un finansiālas sekas katrai dalībvalstij un pašai Eiropas Savienībai. Tomēr es vienmēr esmu ticējis, ka, saskaroties ar sarežģītiem laikiem, Eiropas pilsoņi ir vienoti, saliedēti un apņēmības pilni bruģēt ceļu uz priekšu un veidot tādu Eiropu, kādu viņi vēlas redzēt savā nākotnē un nākamajās paaudzēs, balsojot un izvēloties jauno Eiropas vadību.

Read more in all languages

Mūsu balss ir svarīga!

Cienījamie lasītāji!

Mūsu demokrātija šobrīd piedzīvo vairākus pārbaudījumus, kas ir skāruši Eiropu kopš Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu, radot smagas sociālas, politiskas un finansiālas sekas katrai dalībvalstij un pašai Eiropas Savienībai. Tomēr es vienmēr esmu ticējis, ka, saskaroties ar sarežģītiem laikiem, Eiropas pilsoņi ir vienoti, saliedēti un apņēmības pilni bruģēt ceļu uz priekšu un veidot tādu Eiropu, kādu viņi vēlas redzēt savā nākotnē un nākamajās paaudzēs, balsojot un izvēloties jauno Eiropas vadību.

Tā kā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būtiski ietekmēs ES virzību turpmāko piecu gadu laikā, EESK ir apvienojusi spēkus ar Eiropas Parlamentu, parakstot saprašanās memorandu par sadarbību, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2024. gada 6.-9. jūnijā.

Pieredze rāda, ka vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir zemāka nekā valstu vēlēšanās. Šā iemesla dēļ EESK ļoti aktīvi veicinās informētību par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Mobilizējot savu 90 miljonu cilvēku lielo tīklu, kurā ietilpst darba devēju, darba ņēmēju un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, mēs varam palīdzēt palielināt vēlētāju aktivitāti.

Vairāki pasākumi jau ir īstenoti, tostarp Pilsoniskās sabiedrības nedēļa, kas norisinājās 2024. gada 4.-7. martā un kurā pulcējās vairāk nekā 800 pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jauniešu grupu pārstāvji, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni.

Marta plenārsesijā pieņemot rezolūciju, EESK nāca klajā ar aicinājumu pilsoņiem piedalīties vēlēšanās. Ir izveidota īpaša tīmekļa vietne ar saukli #USEYOURVOTE, kurā tiek publicēti EESK locekļu un darbinieku pasākumi, notikumi un iniciatīvas. Būtiska nozīme būs Komitejas locekļu vietējiem informatīvajiem pasākumiem.

4. maijā visas ES iestādes atvērs savas durvis, lai atzīmētu demokrātisko līdzdalību vēlēšanās, pieminot “Šūmana deklarācijas” gadadienu. Savukārt 26. maijā mūsu aizrautīgā “Run For Europe” komanda piedalīsies 20 km skrējienā Briselē, lai popularizētu kampaņu “Balso”. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, jo vairāk cilvēku piedalās vēlēšanās, jo spēcīgāka kļūst demokrātija. Jo vairāk cilvēku balso, jo leģitīmāki kļūst pieņemtie lēmumi. Šajā reizē pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, ir jāiet balsot. Tādējādi viņi var mainīt situāciju un izveidot Eiropai “seju”, ar kuru viņi varētu lepoties.

Tā kā pilsoniskā sabiedrība ir vērsta uz Eiropas iedzīvotāju vispārējām interesēm, tai šajā kampaņā var būt izšķiroša nozīme, it īpaši veicinot izpratni par vēlēšanu nozīmi un mudinot cilvēkus piedalīties vēlēšanās.

Kopīgiem spēkiem uzrunāsim pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas visos līmeņos - Eiropas, valstu, reģionālajā un reģionālajā līmenī; veidosim ar viņiem patiesu dialogu, ieklausīsimies viņu balsī un darīsim zināmu mūsu politiskajiem līderiem, ko no jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un jaunās Komisijas nākamajos piecos gados sagaida miljoniem pilsoņu lielas organizācijas, kuras mēs pārstāvam.

Mūsu balss ir svarīga! #USEYOURVOTE

Ar cieņu

Laurenţiu Plosceanu, priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos

Turpmākie notikumi

2024. gada 4. maijs

Sviniet Eiropas dienu un uzziniet vairāk par EESK: atvērto durvju diena 4. maijā!

2024. gada 30.-31. maijs

EESK plenārsesija

2024. gada 6.-9. jūnijs

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Bez aplinkiem!

Šajā izdevumā mēs dodam vārdu EESK loceklim Carlos Trindade, kas izstrādā atzinumu “Demokrātijas aizsardzība pret dezinformāciju”. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā viņš raksta par dezinformācijas iespējamo kaitīgo ietekmi uz demokrātiju un par to, kā cīnīties pret šādu ietekmi, ja vēlamies dzīvot demokrātijā.

Read more in all languages

Šajā izdevumā mēs dodam vārdu EESK loceklim Carlos Trindade, kas izstrādā atzinumu “Demokrātijas aizsardzība pret dezinformāciju”. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā viņš raksta par dezinformācijas iespējamo kaitīgo ietekmi uz demokrātiju un par to, kā cīnīties pret šādu ietekmi, ja vēlamies dzīvot demokrātijā.

Demokrātijas aizsardzība pret dezinformāciju

Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām arvien nozīmīgāka Eiropas politiskajā dzīvē kļūst dezinformācija, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Read more in all languages

Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām arvien nozīmīgāka Eiropas politiskajā dzīvē kļūst dezinformācija, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Jau gadiem ilgi sabiedrībai kopumā un jo īpaši politiķiem bažas rada dezinformācijas kaitīgās sekas. Tiek apšaubīta demokrātiskā sabiedrība un mūsu kosmopolītiskais dzīvesveids. Galēji labējie un citi ekstrēmistiskie Eiropas spēki un autokrātiskie režīmi trešās valstīs veido alianses, lai īstenotu dezinformācijas kampaņas, kas grauj Eiropas projektu, un šim nolūkam izmanto sociālos medijus un algoritmus. Kā galveno šīs ļaunprātīgās kampaņas rīku viņi izmanto tehnoloģijas.

Lai aizsargātu demokrātiju un pārvarētu dezinformāciju, ir nepieciešama daudzšķautņaina stratēģija, un esošās tehnoloģijas var palīdzēt mums veiksmīgi pret to cīnīties. Ir ārkārtīgi svarīgi efektīvi apvienot trīs digitālās cīņas jomas – dezinformāciju, hibrīddraudus un kiberdrošību –, radot sinerģiju un uzlabojot drošību, kā arī vienlaikus ievērojot tiesiskumu.

Tāpat ir būtiski regulēt algoritmu izveidi un darbību, lai cilvēki varētu izlemt, vai pieņemt vai noraidīt noteiktas algoritmu iezīmes, un rast pareizo līdzsvaru starp cilvēku pamattiesībām, no vienas puses, un uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesībām, no otras puses. Tomēr ir nepieņemami, ka tehnoloģiju uzņēmumi cenšas gūt peļņu no manipulācijām un naida runas. Privātās intereses nevar būt svarīgākas par sabiedrības interesēm.

Ir būtiski, lai publiska, plurālistiska un neatkarīga informācija visās ES valodās sniegtu neapstrīdamus faktus, kas saistīti ar valsts, reģionālās un vietējās informācijas veicināšanu dalībvalstīs.

Darba kārtībā ir Eiropas sabiedriskā ziņu kanāla izveide, kas būtu pieejams dažādās platformās un kurā tiktu nopietni ievērota redakcionālā neatkarība, ļaujot eiropiešiem piekļūt informācijai, kas viņiem nepieciešama apzinātas izvēles veikšanai. Ir jāveic tādi pasākumi kā žurnālistikas atzīšana par Eiropas sabiedrisko labumu, kā to ierosina UNESCO, un jāpastiprina žurnālistu aizsardzības metodes.

Attiecībā uz lasīt un rakstīt prasmi un plašas sabiedrības līdzdalības veicināšanu ir jāseko Somijas izcilajam piemēram, sekmējot iedzīvotāju radošo domāšanu. Tādēļ ir vajadzīgi pasākumi, kas nodrošina plašsaziņas līdzekļu, kultūras un demokrātiskās kompetences veicināšanas instrumentus visos izglītības līmeņos un visās vecuma grupās un minoritātēs.

Demokrātija ir pašas tautas īstenota tautas pārvaldība, un labākais veids, kā aizsargāt demokrātiju, ir cilvēkiem paust savu stingro vēlmi dzīvot demokrātijā!

Eiropas sociālais modelis, kurā tiek īstenota sociālā un reģionālā iekļaušana un kohēzija, vienlīdzība un solidaritāte, ir visefektīvākais (un racionālākais) veids, kā panākt, lai cilvēki izjustu, ka viņu vispārējā labklājība iet roku rokā ar demokrātiju, un lai tādējādi viņi būtu noskaņoti cīnīties pret dezinformāciju.

Lai aizsargātu demokrātiju, ir steidzami vajadzīga padziļināta pieeja, holistiska stratēģija un labāks Eiropas regulējums attiecībā uz šīs parādības daudzajām dimensijām. Tas viss tiek aplūkots atzinumā TEN/830.

Carlos Trindade, EESK loceklis

Pārsteiguma viesis

Šajā izdevumā mūsu pārsteiguma viesis ir Eiropas Parlamenta deputāte Danuta Hübner no Eiropas Tautas partijas grupas. Viņa uzskaita visus iemeslus, kāpēc 2024. gada vēlēšanas būs cīņa par Eiropu un kāpēc politiskajām partijām ir liela atbildība mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām. 2024. gadā mēs nevaram atļauties dot citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāvēs Eiropas lēmumu pieņemšanā: šoreiz uz spēles ir likts pārāk daudz.

Read more in all languages

Šajā izdevumā mūsu pārsteiguma viesis ir Eiropas Parlamenta deputāte Danuta Hübner no Eiropas Tautas partijas grupas. Viņa uzskaita visus iemeslus, kāpēc 2024. gada vēlēšanas būs cīņa par Eiropu un kāpēc politiskajām partijām ir liela atbildība mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām. 2024. gadā mēs nevaram atļauties dot citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāvēs Eiropas lēmumu pieņemšanā: šoreiz uz spēles ir likts pārāk daudz. 

Danuta Hübner: Katra balss ir no svara!

Reizi piecos gados Eiropas iedzīvotāji dodas uz vēlēšanām, lai izraudzītos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP), kas ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības iestāde. 2024. gadā sāksies desmitais sasaukums ar 720 jaunievēlētiem deputātiem. Piecus gadus viņiem būs izšķiroša loma centienos veidot Eiropu, tās iestādes un politiku, tās vietu polarizētajā globālajā pasaulē un apņemšanos respektēt kopīgas vērtības.

Read more in all languages

Reizi piecos gados Eiropas iedzīvotāji dodas uz vēlēšanām, lai izraudzītos savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP), kas ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības iestāde. 2024. gadā sāksies desmitais sasaukums ar 720 jaunievēlētiem deputātiem. Piecus gadus viņiem būs izšķiroša loma centienos veidot Eiropu, tās iestādes un politiku, tās vietu polarizētajā globālajā pasaulē un apņemšanos respektēt kopīgas vērtības.

Visas vēlēšanas ir svarīgas. Uz tām balstās demokrātija. Taču mēs arī zinām, ka demokrātija ir daudz kas vairāk nekā tikai vēlēšanas. Mēs redzam demokrātiski ievēlētas valdības, kas rīkojas demokrātiski, bet vienlaikus grauj tiesiskumu. Vēlēšanas, pat ja tās ir godīgas un brīvas, vēl negarantē demokrātiju un nav vienīgais to noteicošais faktors. Tāpēc vēlētājiem būtu aktīvi jāpiedalās vēlēšanās.

Pēdējos piecos gados Eiropas Savienība saskārusies ar vairākām gandrīz eksistenciālām problēmām. Mums nācās tikt galā ar Brexit un tā sekām. Tam sekoja Covid pandēmija, Krievijas brutālais un necilvēcīgais iebrukums Ukrainā un šo norišu radītās ekonomiskās problēmas, tostarp enerģētikas krīze un augstā inflācija. Mēs pārvarējām visus šos negaidītos satricinājumus, vienlaikus cenšoties sasniegt mūsu stratēģiskos pamatmērķus, proti, divkāršu pārkārtošanos uz zaļu un digitāli konkurētspējīgu ekonomiku. Pēc ģeopolitiskās vides pārmaiņām ES un tās demokrātiskie partneri piemēroja Krievijai tālejošas sankcijas, sāka mazināt draudus, ko rada mūsu atkarība no Ķīnas, un radīja vēl nepieredzētu un stabilu pamatu mūsu attiecībām ar ASV. Savienība arī iedibinājusi pirmo Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas turpmākajos gados tiks īstenota.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā būs “kauja par Eiropu”. Vēlēšanu kampaņai būs jāatbilst pilsoņu cerībām un jārespektē viņu loma Eiropas lēmumu pieņemšanā. Nav šaubu, ka tādi jautājumi kā migrācija, klimata pārmaiņas un atbalsts Ukrainai, kas aizstāv savu dzimteni pret Krievijas agresiju, skar mūs visus, kam rūp brīvība, demokrātija un miers. Ievēlētajiem politiķiem būs jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu efektīvu paplašināšanās politikas atjaunošanu. Debatējot ar kandidātiem par viņu uzdevumu nākamajos piecos gados, jānorāda viņiem, ka ievēlēšanas gadījumā viņiem būs jārēķinās ar to, ka Eiropas Savienība ir daļa no sašķeltas pasaules ar demokrātiskām valstīm vienā pusē un autoritāriem režīmiem otrā pusē. Visā pasaulē 2024. gadā vēlēšanas notiks valstīs, kurās dzīvo 4 miljardi cilvēku.

Mēs, eiropieši, īpašu uzmanību pievērsīsim ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Transatlantiskās attiecības būs svarīgs jautājums debatēs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Eiropas politiķu un politisko partiju pienākums ir darīt visu iespējamo, lai uzrunātu iedzīvotājus un mudinātu viņus paust savu viedokli. Ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ tas ir svarīgāk nekā jebkad agrāk. Politiskajām partijām, kas izvirza savus kandidātus vēlēšanām, bieži vien ir atšķirīgi viedokļi par mūsu ikdienai ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Mēs varam paust viedokli un ietekmēt Eiropas nākotni, kas ir mūsu nākotne, tikai tad, ja mēs kā pilsoņi piedalāmies debatēs ar kandidātiem un dodamies uz vēlēšanām. Dažkārt esam sarūgtināti un dusmojamies. Taču tieši tāpēc mūsu aktīva dalība politiskajā pirmsvēlēšanu dialogā ir tik svarīga.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā vēlētāju aktivitāte pirmo reizi nedaudz pārsniedza 50 %. Tieši Eiropas jauniešu balsojums palīdzēja uzlabot vēlētāju aktivitātes rādītājus. No vienas puses, tā ir laba ziņa, ka puse no balsstiesīgajiem izmantoja savas balsstiesības. Taču, no otras puses, tas nozīmē, ka puse no mums, Eiropas pilsoņiem ar balsstiesībām, nebalsoja. 2024. gadā nevaram atļauties dāvināt citiem iespēju izlemt, kas mūs pārstāv Eiropas lēmumu un tiesību aktu pieņemšanas procesā. Vēlētāju pasivitāte mazina ievēlēto personu leģitimitāti un vājina viņu lomu Eiropas Parlamentā. Politisko partiju galvenais pienākums ir mudināt savus potenciālos vēlētājus doties uz vēlēšanām.

Jau vairākus gadu desmitus eiropieši uzskata, ka valdības pārstāv viņus Eiropas Savienībā. 2024. gada vēlēšanas paver iespēju parādīt Eiropas Parlamenta kā pilsoņu viedokļa paudēja īsto spēku. Vēlēšanās piedalīsies vēlētāji, kas to darīs pirmo reizi. Piecās dalībvalstīs drīkstēs balsot jau 16 gadus veci jaunieši. Jauniešu cerības, ko viņi adresēs politiķiem, būs atšķirīgas. Mēs to pieredzējām konferencē par Eiropas nākotni un tagad to dzirdam Eiropas Komisijas rīkotajās paneļdiskusijās, kas turpina konferencē iesākto. Politiķiem būtu jāizmanto gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas kā process, lai veidotu jaunu vēlētāju un politiķu paaudzi, tādējādi paverot iespēju uzlabot pārredzamu politisko izglītību, kā arī identitātes un uzticēšanās veidošanu.

EP komunikācijas stratēģija 2024. gada vēlēšanām ir vērsta uz to, lai mobilizētu nebalsotājus un pirmreizējos vēlētājus, palīdzētu iesaistītajām personām, tostarp medijiem, NVO, uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī atbalstītu Eiropas pilsoņu un organizāciju pilsonisko līdzdalību centienos pārliecināt cilvēkus par to, cik svarīgi ir balsot.

Mēs jau redzam ārvalstu iejaukšanos Eiropas vēlēšanās un ar dezinformāciju saistītas hibrīdoperācijas, kas cenšas graut uzticēšanos iestādēm un politiķiem un šķelt sabiedrību. Tas tiek darīts pirms vēlēšanām, biežāk to vērosim vēlēšanu laikā un ar dažādiem traucējumiem saskarsimies arī pēc vēlēšanām. Jāpanāk pret dezinformāciju vērsto tiesību aktu izpilde. Ar valstu un Eiropas pasākumiem nepietiks. Mums vajadzīgs jēgpilns finansējums, kas atbalsta “visas sabiedrības” pieeju, lai varētu atmaskot dezinformāciju un tās izplatītājus, jo tā ietekmē cilvēku ikdienu un viņu stratēģisko izvēli.

Šajās vēlēšanās izšķirsies demokrātijas, brīvības un drošības liktenis. Un katra balss ir no svara.

Eiropas Parlamenta deputāte (PPE) Danuta Hübner

“EESK Info” sadaļa : “Es balsošu. Un jūs?”

Mūsu sadaļā “Es balsošu. Un jūs?” esam ievietojuši Ungārijas žurnālista un Klubrádió galvenā redaktora Mihály Hardy rakstu, kurš mūs iepazīstina ar pirmsvēlēšanu gaisotni Ungārijā. Klubrádió ir valsts pēdējā lielākā neatkarīgā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā pārraida ziņas un sniedz analīzi par aktuālajiem notikumiem un kultūras jaunumiem. Šai radiostacijai valdības plašsaziņas līdzekļu iestāde atņēma raidīšanas frekvenci, bet, pateicoties tās popularitātei un kolektīvajam finansējumam, tai izdevās izdzīvot. 

Read more in all languages

Mūsu sadaļā “Es balsošu. Un jūs?” esam ievietojuši Ungārijas žurnālista un Klubrádió galvenā redaktora Mihály Hardy rakstu, kurš mūs iepazīstina ar pirmsvēlēšanu gaisotni Ungārijā. Klubrádió ir valsts pēdējā lielākā neatkarīgā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā pārraida ziņas un sniedz analīzi par aktuālajiem notikumiem un kultūras jaunumiem. Šai radiostacijai valdības plašsaziņas līdzekļu iestāde atņēma raidīšanas frekvenci, bet, pateicoties tās popularitātei un kolektīvajam finansējumam, tai izdevās izdzīvot. 

Mihály Hardy: Trauslā brīvība

“Brīvība ir tikai vēl viens vārds, kad vairs nav nekā ko zaudēt...” teikts ļoti populārā kantrī mūzikas dziesmā, ko 1969. gadā uzrakstīja Kris Kristofferson un ko izpildījuši daudzi dziedātāji, sākot ar Janis Joplin un beidzot ar Kenny Rogers. Tomēr rindiņai no dziesmas “Me and Bobby McGee” nav nekāda sakara ar brīvību mūsdienu Eiropā: ja neaizstāvēsim savu brīvību, mēs daudz zaudēsim. It īpaši Ungārijā.

Read more in all languages

“Brīvība ir tikai vēl viens vārds, kad vairs nav nekā ko zaudēt...” teikts ļoti populārā kantrī mūzikas dziesmā, ko 1969. gadā uzrakstīja Kris Kristofferson un ko izpildījuši daudzi dziedātāji, sākot ar Janis Joplin un beidzot ar Kenny Rogers. Tomēr rindiņai no dziesmas “Me and Bobby McGee” nav nekāda sakara ar brīvību mūsdienu Eiropā: ja neaizstāvēsim savu brīvību, mēs daudz zaudēsim. It īpaši Ungārijā.

Cilvēki ļoti ātri pierod pie labumiem. Viņi lieku reizi neaizdomājas par to, cik vērtīga ir Eiropā valdošā ceļošanas brīvība, preses brīvība, nodarbinātības brīvība vai izglītības brīvība. Manas paaudzes cilvēki (demogrāfiskā sprādziena paaudzes cilvēki, kas dzimuši 50. gadu beigās, kad Ungārija vēl bija Varšavas pakta dalībniece) atceras garo ceļu uz mūsdienu brīvību, sākot ar Berlīnes mūra krišanu un beidzot ar 2004. gadā notikušo Ungārijas pievienošanos brīvo valstu saimei, proti, Eiropas Savienībai. Pēc komunistu režīma krišanas pagāja četrpadsmit gadi, līdz mūsu valsts kopā ar Čehiju, Slovākiju un Poliju varēja pievienoties Savienībai. Tagad ir pagājuši vēl četrpadsmit gadi. Manuprāt, ja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā bijām pilsoņu un preses brīvības avangardā, tad pēdējos 14 gados Ungārija ir atkritusi atpakaļ un arvien dziļāk slīd populisma, autokrātisma un konstitucionālas diktatūras purvā. Kāds kontrasts!

Valdība Budapeštā gandrīz atklāti pieteikusi karu kopējām Eiropas vērtībām: tā sludina, ka mūsu ienaidnieks ir Brisele un ka ļaunuma sakne ir Eiropas Savienība. Tas dzirdams jau gandrīz 14 gadus, un šādā vidē gan opozīcijai (kas no tās atlicis), gan pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām (kas no tām atlicis) ir ļoti grūti gūt atbalstu proeiropeiskām idejām. Tomēr mēs nepadodamies — mēs neļausim Eiropas vērtībām aiziet nebūtībā tikai tāpēc, ka daži Ungārijas politiķi nolēmuši atskaņot skaņdarbus, kas sacerēti ļoti tālu, iespējams, Kremlī.

Nesen Ungārijā rīkotas aptaujas liecina, ka gandrīz 68–70 % balsstiesīgo iedzīvotāju joprojām atbalsta un izmanto priekšrocības, kas saistītas ar Eiropas Savienību un kopējām Eiropas vērtībām. Lielais jautājums ir, vai viņi ir gatavi lielā skaitā doties uz vēlēšanām 2024. gada 9. jūnijā. Ungārijā šis balsojums notiks vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Tā kā valstī pieaug neapmierinātība, izredzes nav sliktas. Katra balss pret valdības politiku vienlaikus būs balss par Eiropu.

Mihály Hardy ir ungāru žurnālists, Klubrádió galvenais redaktors.

EESK jaunumi

Topošajam Eiropas vienotajam tirgum ir nepieciešams jauns ģeopolitiskais fokuss

Šobrīd pastāv vajadzība stratēģiski pārdomāt ES vienoto tirgu. Itālijas valdības vadītājs Enrico Letta EESK plenārsesijas debatēs 2024. gada 20. martā norādīja, ka pasaule vairs nav tāda pati kā pirms 30 gadiem, tāpēc vienotais tirgus ir jāpielāgo jaunajam starptautiskajam stāvoklim

Read more in all languages

Šobrīd pastāv vajadzība stratēģiski pārdomāt ES vienoto tirgu. Itālijas valdības vadītājs Enrico Letta EESK plenārsesijas debatēs 2024. gada 20. martā norādīja, ka pasaule vairs nav tāda pati kā pirms 30 gadiem, tāpēc vienotais tirgus ir jāpielāgo jaunajam starptautiskajam stāvoklim

Iepazīstinādams pamatidejām, ko ietver augsta līmeņa ziņojums par vienotā tirgus nākotni, pašreizējais Jacques Delors institūta priekšsēdētājs E. Letta uzsvēra, ka nākotnes vienotajā tirgū ir jāpiemēro ģeopolitiska pieeja un jādomā par Eiropas stratēģisko autonomiju un tādiem pīlāriem kā aizsardzība, telekomunikācija, enerģija un finanses.

“Pašlaik ģeopolitiskā situācija ļoti atšķiras no tās, kāda pastāvēja pirms 30 gadiem. Šodien ir svarīgi ņemt vērā to, kādas sekas jaunais pasaules stāvoklis atstāj uz vienoto tirgu un tā nākotni. Mums ir nepieciešama jauna pieeja un tajā ir jāietver tādi jautājumi kā aizsardzība un paplašināšanās,” viņš norādīja.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka vienotā tirgus panākumus nevar vērtēt tikai ekonomiskā izteiksmē – tiem jāatspoguļo arī Eiropas iedzīvotāju cerības un labbūtība: “EESK uzskata, ka vienotā tirgus pamats ir cilvēki, un tiesības pārvietoties nozīmē arī brīvību palikt.”

E. Letta uzsvēra, ka gan vienotā tirgus jēga, gan mērķis ir cilvēki. Ekonomikas konkurētspējai paralēli ir jānodrošina sociālā aizsardzība, toties tiesības pārvietoties un tiesības palikt ir vienas brīvības daļas: “Dažās valstīs intelektuālā darbaspēka emigrācijai ir postoša ietekme. Mums ir jārūpējas par tiesībām palikt un par tiesībām atgriezties. Šobrīd pie mums biļetes pieejamas tikai vienā virzienā, un tas grauj konkurētspēju un Eiropai rada lielu problēmu. (mp)

Mājokļu krīze – EESK aicina ES rīkoties

Arvien vairāk eiropiešu ir nobažījušies par to, ka nespēj atrast pienācīgu mājokli, kuru viņi varētu atļauties. Risks ir nepiemērots mājoklis, finansiāls spiediens, mājokļu nedrošība un pat bezpajumtniecība. Mājokļu nepieejamība cenas ziņā var ietekmēt cilvēku veselību un labklājību, radīt nevienlīdzīgus dzīves apstākļus un iespējas un veicināt veselības aprūpes izmaksas, zemāku ražīgumu un kaitējumu videi.

Read more in all languages

Arvien vairāk eiropiešu ir nobažījušies par to, ka nespēj atrast pienācīgu mājokli, kuru viņi varētu atļauties. Risks ir nepiemērots mājoklis, finansiāls spiediens, mājokļu nedrošība un pat bezpajumtniecība. Mājokļu nepieejamība cenas ziņā var ietekmēt cilvēku veselību un labklājību, radīt nevienlīdzīgus dzīves apstākļus un iespējas un veicināt veselības aprūpes izmaksas, zemāku ražīgumu un kaitējumu videi.

Nesen notikušajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) konferencē Briselē izskanēja skaidrs brīdinājums: mājokļu krīze Eiropā saasinās, un tā rada vairākas blakusparādības.

Saskaņā ar nesen veiktu Eurofound pētījumu mājokļu krīze it īpaši skar jauniešus, neļaujot viņiem pārcelties no vecāku mājām. Vecums, kurā vismaz 50 % ES iedzīvotāju dzīvoja ārpus vecāku mājām, laikposmā no 2007. līdz 2019. gadam palielinājās no 26 līdz 28 gadiem. Laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam Spānijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Beļģijā, Grieķijā un Īrijā bija vislielākais tādu 25–34 gadus vecu cilvēku skaita pieaugums, kuri dzīvo kopā ar saviem vecākiem.

Gadu gaitā EESK ir centusies vērst uzmanību uz mājokļu problēmām visā Eiropas Savienībā. Komiteja 2020. gadā pieņēma Komitejas locekļu Raymond Hencks un András Edelényi sagatavoto atzinumu par tematu “Universāla piekļuve pienācīgam un ilgtspējīgam mājoklim par ilgtermiņā pieņemamu cenu” un aicināja izstrādāt Eiropas rīcības plānu mājokļu jomā.

Ar šīs konferences ieteikumiem EESK vēlas dot politisku impulsu debatēm un nodrošināt, ka ES mājokļu krīze tiek iekļauta jaunā Eiropas Parlamenta un Komisijas darba kārtībā 2024.–2029. gadam. Eiropas Savienībai ir jāapvieno resursi, lai cīnītos pret pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu. (mp)

Trīs ES iestādes mudina Komisiju neaizkavēt Ūdens resursu noturības iniciatīvu

Reaģējot uz Eiropas Komisijas lēmumu atlikt Ūdens resursu noturības iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sadarbības grupas ūdens jautājumos un Eiropas Reģionu komitejas (RK) pārstāvji nosūtīja kopīgu atklātu vēstuli priekšsēdētājas izpildvietniekam Maroš Šefčovič, aicinot Komisiju pieņemt ūdens resursu jomā visaptverošu pieeju un atkārtoti aicinot īstenot ES zilo kursu.

Read more in all languages

Reaģējot uz Eiropas Komisijas lēmumu atlikt Ūdens resursu noturības iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sadarbības grupas ūdens jautājumos un Eiropas Reģionu komitejas (RK) pārstāvji nosūtīja kopīgu atklātu vēstuli priekšsēdētājas izpildvietniekam Maroš Šefčovič, aicinot Komisiju pieņemt ūdens resursu jomā visaptverošu pieeju un atkārtoti aicinot īstenot ES zilo kursu.

Vēstulē šīs iestādes kopīgi pauž bažas par Ūdens resursu noturības iniciatīvas atlikšanu, ko tās uzskata par satraucošu signālu attiecībā uz ES apņemšanos risināt Eiropas pieaugošās problēmas ūdens resursu jomā. Šīs trīs iestādes pārstāv attiecīgi ES pilsonisko sabiedrību, iedzīvotājus un vietējās pašvaldības.

Tās ierosina holistisku un sadarbīgu pieeju, kas ar ūdens resursiem saistītos apsvērumus integrē visās politikas jomās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu sabiedrības piekļuvi, piekļuvi lauksaimniekiem, nozarēm un infrastruktūrai, kā arī ūdens sociālos, ekonomiskos un vides aspektus.

Šīs pārejas mērķis ir iet tālāk par esošajām sadrumstalotajām pieejām, ūdens resursu jomā veicinot visaptverošāku, efektīvāku un īpašu stratēģiju. Šis kopējais iestāžu aicinājums mudina Komisiju turpināt darbu pie Ūdens resursu noturības iniciatīvas un noteikt ūdeni par vienu no galvenajām ES prioritātēm nākamajā pilnvaru termiņā (2024–2029).

Visu vēstules tekstu skatīt šeit. (gb)

#RareDiseases nākamais solis: Eiropas references tīklu integrēšana valstu veselības aprūpes sistēmās

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Komisija 2024. gada 8. martā Briselē rīkoja konferenci “Retās slimības Eiropas Savienībā: vienota rīcība Eiropas references tīklu nākotnes veidošanai” (ievadsanāksme saistībā ar vienoto rīcību “JARDIN”). Tās mērķis bija uzsākt kopīgu Eiropas iniciatīvu reto slimību jomā, lai Eiropas references tīklus (ERT) integrētu valstu veselības aprūpes sistēmās un vienlaikus veidotu kopēju nostāju starp ES iestādēm, Eiropas valstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pacientu apvienībām, zinātniekiem, praktiķiem un slimnīcu vadītājiem.

Read more in all languages

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Komisija 2024. gada 8. martā Briselē rīkoja konferenci “Retās slimības Eiropas Savienībā: vienota rīcība Eiropas references tīklu nākotnes veidošanai” (ievadsanāksme saistībā ar vienoto rīcību “JARDIN”). Tās mērķis bija uzsākt kopīgu Eiropas iniciatīvu reto slimību jomā, lai Eiropas references tīklus (ERT) integrētu valstu veselības aprūpes sistēmās un vienlaikus veidotu kopēju nostāju starp ES iestādēm, Eiropas valstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pacientu apvienībām, zinātniekiem, praktiķiem un slimnīcu vadītājiem.

ES veselības sistēmām ir grūti nodrošināt kvalitatīvu un rentablu aprūpi, ja runa ir par retām vai mazizplatītām sarežģītām slimībām, kas ietekmē aptuveni 30 miljonu eiropiešu ikdienas dzīvi. Tāpēc ir svarīgi izmantot potenciālu, ko sniedz ERT – veselības aprūpes sniedzēju virtuālie tīkli visā Eiropā –, kuri veicina diskusijas par sarežģītām vai retām slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta ārstēšana un koncentrētas zināšanas un resursi.

Vienotā rīcība “JARDIN” ir projekts, kura mērķis ir valstu veselības aprūpes sistēmās integrēt ERT un gādāt par to, ka šīs sistēmas kļūst ilgtspējīgas. Tas ļauj izstrādāt nacionālus un ar ERT saistītus pacientu ceļus, kā arī valstu references tīklus, kuros atspoguļojas ERT un kas papildina ERT, un nediagnosticētiem pacientiem paredzētas struktūras.

Projektā ir iesaistītas 27 ES dalībvalstis, Norvēģija un Ukraina. To koordinē Austrija, un tās kopējais finansējums trīs gadu laikposmam ir 18,75 miljoni EUR (15 miljoni EUR no ES un 3,75 miljoni EUR no dalībvalstīm). No vienotās rīcības “JARDIN” rezultātiem, tostarp ieteikumiem, plāniem un ziņojumiem par konkrētiem izmēģinājuma projektiem, tiek sagaidīts, ka tie uzlabos valstu plānus reto slimību jomā ES dalībvalstīs. (mp)

EESK nāk klajā ar būtiskiem ieteikumiem attiecībā uz sociālo vienotību un iekļaujošu izaugsmi Eiropā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma nākusi klajā ar būtiskiem ieteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju, pārvaldīt parādus un piešķirt prioritāti ieguldījumiem veselības aprūpē un nodarbinātībā visā Eiropā. EESK pauž bažas par to, ka ierobežotie budžeti varētu palēnināt nabadzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

Read more in all languages

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma nākusi klajā ar būtiskiem ieteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju, pārvaldīt parādus un piešķirt prioritāti ieguldījumiem veselības aprūpē un nodarbinātībā visā Eiropā. EESK pauž bažas par to, ka ierobežotie budžeti varētu palēnināt nabadzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

EESK ieteikumi iekļauti atzinumā “Ilgtermiņā iekļaujošas izaugsmes veicināšana ar reformām un ieguldījumiem”, kas tika pieņemts un apspriests marta plenārsesijā, kurā piedalījās nodarbinātības un sociālo tiesību komisāru Nicolas Schmit un Beļģijas pensiju un sociālās integrācijas ministre Karine Lalieux.

Atzinumā uzsvērts, ka jāsaskaņo esošie satvari, piemēram, Eiropas pusgads un Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Augsta līmeņa debatēs runātāji uzsvēra, ka jāpaātrina sociālas Eiropas veidošana un jārisina neatliekami jautājumi, piemēram, sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības un digitālā iekļaušana. Augsta līmeņa konferencē par tēmu “Eiropas sociālo tiesību pīlārs”, kas drīzumā notiks Beļģijā, paredzēts paust apņemšanos turpināt šā instrumenta īstenošanu.

Komitejas priekšlikumos uzsvērta finanšu resursu efektīva izlietošana, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos un tas, cik svarīgi ir nodrošināt, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās būtu taisnīga. Nozīmīgs temats ir iekļautība, kā arī sociālo ieguldījumu ietekmes palielināšana, vienlaikus veicinot ekonomisko stabilitāti un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā. (tk)

©UN Women

EESK pirmoreiz pārstāvēja Eiropas pilsonisko sabiedrību ANO Sieviešu statusa komisijā

Martā EESK piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas (CSW68), kas ir galvenā starptautiskā un starpvaldību struktūra, kura cīnās par dzimumu līdztiesību, 68. sesijā, kas notika Ņujorkā.

Read more in all languages

Martā EESK piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas (CSW68), kas ir galvenā starptautiskā un starpvaldību struktūra, kura cīnās par dzimumu līdztiesību, 68. sesijā, kas notika Ņujorkā.

Tā bija EESK inaugurālā dalība lielākajā ikgadējā ANO sanāksmē par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kura šogad bija vērsta uz sieviešu nabadzības izskaušanu. Dodot iespēju Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai paust savu viedokli cīņā par dzimumu līdztiesību, EESK šajā jautājumā sniedza savu ieguldījumu ar deklarāciju, kurā ietverti desmit rīcības punkti sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanai un sociālajai aizsardzībai.

EESK delegāciju vadīja Komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke, kurš dzimumu līdztiesību ir noteicis par sava darba un prezidentūras galveno prioritāti. Komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “EESK jau sen iestājas par Eiropas Savienības un globālu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un novērst ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, ar ko pašlaik saskaras sievietes un meitenes. Taču šī ir pirmā reize, kad mēs, paužot vienotu Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedokli, esam šo darbu pacēluši visaugstākajā iespējamajā līmenī šajā kolektīvajā cīņā par dzimumu līdztiesību visā pasaulē. Nabadzība nav dzimumneitrāla, un tāda nevar būt arī mūsu reakcija uz to.”

EESK deklarācijā uzskaitītajos rīcības punktos ir apkopotas EESK nostājas par CSW68 tematu. Tās ir vērstas uz centieniem veicināt dzimumu līdztiesību, risināt nabadzības problēmu un stiprināt iestādes, izmantojot dzimumu perspektīvu saskaņā ar ES prioritātēm. Cita starpā tās ietver arī sieviešu aizsardzību pret visa veida vardarbību, pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, sieviešu taisnīgu pārstāvību darba tirgū, sieviešu līderības aizstāvēšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu ar izglītības palīdzību.

“Es ceru, ka pēc gada varēšu teikt, ka EESK klātbūtne UNCSW ir palīdzējusi šīs prasības paust spēcīgāk. Mēs varam un mums vajadzētu būt kritiskiem. Mums ir vajadzīgi pilsoniskās sabiedrības, ieinteresēto personu, NVO un iestāžu kritiskie viedokļi, kas vērsti uz šo kolektīvo un kopīgo mērķi – vienlīdzīgāku Eiropu un vienlīdzīgāku pasauli. Mēs varam un mums vajadzētu rādīt turpmāko ceļu,” sacīja Komitejas priekšsēdētājs Röpke. EESK ietilpa ES delegācijā, ko pārstāvēja ES prezidentvalsts. Kopā ar Eiropas Parlamentu tai bija novērotāja loma. EESK delegācijā līdz ar priekšsēdētāju bija šādi locekļi: Christa Schweng, Mariya Mincheva, Cinzia del Rio, Maria Nikolopoulou, Chiara Corazza un Sif Holst, EESK grupas “Līdztiesība” priekšsēdētājs. (ll)

ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā (2024)

Izsludināts uzaicinājums līdz 2024. gada 12. maijam iesniegt pieteikumus trešajam konkursam “ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā”

Read more in all languages

Izsludināts uzaicinājums līdz 2024. gada 12. maijam iesniegt pieteikumus trešajam konkursam “ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā”

ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā tiek piešķirtas dažādiem bioloģiskās vērtības ķēdes dalībniekiem, kas ir izstrādājuši inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, kuri rada reālu pievienoto vērtību bioloģiskās ražošanas un patēriņa jomā.

Apbalvošanas ceremonija ir plānota 2024. gada 23. septembrī – ES Bioproduktu dienā.

Piesakieties tiešsaistē līdz 2024. gada 12. maijam plkst. 23.59:59 (pēc Centrāleiropas laika).

Godināsim Eiropu un demokrātiju!

Nāc pie mums EESK Atvērto durvju dienā 4. maijā!

Atzīmē savā kalendārā sestdienu, 2024. gada 4. maiju, kad Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) vērs durvis katru gadu rīkotajā ES iestāžu Atvērto durvju dienā! Mēs godinām Eiropas demokrātiju un vēršam uzmanību uz jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā ir izdevība uzzināt vairāk par Eiropas Savienību un pilsonisko sabiedrību un atklāt, kā tavs viedoklis un tava balss var ietekmēt Eiropas nākotni.

Read more in all languages

Nāc pie mums EESK Atvērto durvju dienā 4. maijā!

Atzīmē savā kalendārā sestdienu, 2024. gada 4. maiju, kad Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ver durvis katru gadu rīkotajā ES iestāžu Atvērto durvju dienā! Mēs godinām Eiropas demokrātiju un vēršam uzmanību uz jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā ir izdevība uzzināt vairāk par Eiropas Savienību un pilsonisko sabiedrību un atklāt, kā tavs viedoklis un tava balss var ietekmēt Eiropas nākotni.

Kāpēc Atvērto durvju dienā ieteicams apmeklēt EESK?

  • Jacques Delors ēka: iepazīsti ikonisko EESK ēku Belliard ielā, kurā atrodas Eiropas pilsoniskās sabiedrības centrs! Pārliecinies klātienē, kā darba devēju, darba ņēmēju, vides aktīvistu, patērētāju un citu grupu pārstāvji piedalās ES politikas veidošanā.
  • Interaktīva mācīšanās: iesaisties spraigās debatēs ar EESK locekļiem par sev tuviem tematiem. Uzzini, kā sociālais dialogs veido ES tiesību aktus un kā tavs viedoklis var tikt sadzirdēts. 
  • Pasākumi visu vecumu apmeklētājiem: izbaudi dinamisku atmosfēru ar lielisku dzīvo mūziku, interaktīvām spēlēm, kurās var pārbaudīt savas zināšanas par ES, un vismazāko apmeklētāju grimēšanu. Saņem piemiņas velti, ļauj karikatūristam uzzīmēt savu portretu un iemūžini brīdi ar jautru foto automātiskajā kabīnē.
  • Izsmeļošas debates: gūsti tiešu priekšstatu par EESK lomu ilgtspējīgas, pārticīgas un iekļaujošas Eiropas visiem veidošanā. Izmanto iespēju iesaistīties īsās un kodolīgās diskusijās ar EESK locekļiem par konkrētiem tematiem, kas tev ir svarīgi. Tā ir vienreizēja izdevība gūt vērtīgu ieskatu, kas notiek Eiropas politikas veidošanas centrā.
  • Pilsoniskās sabiedrības spēks: atklāj, kā EESK strādā, lai pārvarētu plaisu starp iedzīvotājiem un ES. Atklāj, kā dažādu viedokļu paudēji spēj vienoties, lai iestātos par sociālo taisnīgumu, vides aizsardzību un it īpaši par daudz spēcīgāku Eiropas Savienību.

Svētki uz diviem riteņiem!

Īpašs pārsteigums 4. maijā būs velosipēdistu grupas ierašanās EESK. Daži šie apņēmīgie EESK locekļi un citi aktīvisti no Francijas uz Briseli būs mērojuši 500 km, lai vairotu informētību par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Nāc ar mums viņus sagaidīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un uzzināt vairāk par viņu iedvesmojošo misiju, braucienu un ceļā pārvarētajām grūtībām.

Tas ir vairāk nekā tikai apmeklējums – tas ir piedzīvojums

EESK Atvērto durvju diena ir jūsu iespēja izveidot saikni ar Eiropu, godināt demokrātiju un atklāt pilsoniskās sabiedrības spēku. Vienalga, vai esi pārliecināts ES entuziasts, eiroskeptiķis vai zinātkārs jaunpienācējs, EESK varēs visiem kaut ko piedāvāt. Nāc uzzini, iemācies un gūsti jaunu pieredzi pašā Eiropas demokrātijas centrā!

Turpini sekot līdzi sīkākai informācijai tiešsaistē

Iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama. Nākamajās nedēļās sniegsim plašāku informāciju par konkrētiem pasākumiem un īpaši aizraujošiem notikumiem. Seko mums sociālajos medijos un apmeklē mūsu tīmekļa vietni (www.eesc.europa.eu/openday), lai uzzinātu jaunāko informāciju.

Nepalaid garām šo unikālo izdevību iepazīt Eiropas Savienību no pirmavota! (cg)

#EuropeDay #UseYourVote

Grupu jaunumi

Stefano Mallia: “Zaļā pārkārtošanās jāīsteno, paverot uzņēmumu izveides un izaugsmes iespējas”

Fragments no Somijas Uzņēmumu federācijas žurnāla “Yrittäjä” intervijas ar Darba devēju grupas priekšsēdētāju Stefano Mallia

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis pavisam nedaudz. Jūnijā ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kas būs pie varas nākamos piecus gadus. Kad EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājam Stefano Mallia jautājam par lielāko izaicinājumu, ar ko nākamajos piecos gados saskarsies Eiropas uzņēmēji, viņam atbilde nav ilgi jāmeklē.

Read more in all languages

Fragments no Somijas Uzņēmumu federācijas žurnāla “Yrittäjä” intervijas ar Darba devēju grupas priekšsēdētāju Stefano Mallia

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis pavisam nedaudz. Jūnijā ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kas būs pie varas nākamos piecus gadus. Kad EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājam Stefano Mallia jautājam par lielāko izaicinājumu, ar ko nākamajos piecos gados saskarsies Eiropas uzņēmēji, viņam atbilde nav ilgi jāmeklē.

– Zaļā pārkārtošanās, viņš saka.

S. Mallia uzskata, ka pārejā uz vidiski ilgtspējīgāku ekonomiku un izaugsmi ir svarīgi nodrošināt iespējas uzņēmumu uzplaukumam.

– Zaļā pārkārtošanās jāīsteno, paverot uzņēmumu izveides un izaugsmes iespējas. Ja uzņēmumiem klājas labi, tad arī sabiedrībai kopumā klājas labi. Uzņēmumi rada darbvietas un nodrošina nodokļu ieņēmumus sabiedrībai.

Birokrātijas mazināšana

Viens no EESK Darba devēju grupas galvenajiem uzdevumiem pēdējos gados ir sekmēt centienus ievērojami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu. S. Mallia norāda, ka bija svarīgi panākt Komisijas izpratni, ka būtu jāatceļ MVU noteiktie plašie ziņošanas pienākumi.

– Ikreiz, kad tiek izstrādāti jauni tiesību akti, ir būtiski domāt par uzņēmumu konkurētspēju. Jāgādā, lai uzņēmumi varētu augt.

Svarīgā dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās

S. Mallia piekrīt, ka Eiropas Savienība saskaras ar savām grūtībām un problēmām, taču uzskata, ka tā kopumā sasniegusi daudz.

– Uzņēmējiem būtu jābalso tā, lai Parlamentā būtu cilvēki, kam rūp uzņēmumi un uzņēmēji. Ja nebalsosiet, lēmumu pieņemšanas pilnvaras nodosiet citiem. Dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās var arī liegt iespēju ekstrēmistiem nākt pie varas.

Visu interviju lasiet šeit: https://www.yrittajat.fi/uutiset/eu-vaikuttaja-stefano-mallia-vihrea-siirtyma-toteutettava-niin-etta-samaan-aikaan-yrityksia-voidaan-perustaa-ja-ne-voivat-kasvaa/

Pārmaiņas kopienās: nodrošināt visu paaudžu pārstāvību

Materiālu sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Lai zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, būtiska nozīme ir enerģētikas kooperatīviem un kopienām. Tomēr Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānā Komisija šīm iniciatīvām nav piešķīrusi pienācīgu nozīmi un šķiet, ka nav ņēmusi vērā pieaugošo pretestību pret jauniem vēja enerģijas parkiem.

Read more in all languages

Materiālu sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Lai zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, būtiska nozīme ir enerģētikas kooperatīviem un kopienām. Tomēr Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānā Komisija šīm iniciatīvām nav piešķīrusi pienācīgu nozīmi un šķiet, ka nav ņēmusi vērā pieaugošo pretestību pret jauniem vēja enerģijas parkiem.

Oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Vēja enerģijas rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka pāreja uz tīru enerģiju iet roku rokā ar rūpniecības konkurētspēju un ka vēja enerģija joprojām ir Eiropas veiksmes stāsts.

Vēja enerģijas parki, kas ražo vairāk nekā trešdaļu no Eiropas atjaunīgās elektroenerģijas un vairāk nekā 17 % no tās kopējās saražotās elektroenerģijas, virzībā uz tīrāku nākotni ir būtisks neto nulles emisiju elektroenerģijas ražošanas elements.

Tomēr Komisijas rīcības plānā, šķiet, nav ņemta vērā pieaugošā opozīcija pret jauniem vēja ģeneratoru parkiem, sākot no ainavu aizstāvjiem un beidzot ar dabas aizsardzības aktīvistiem, piemēram NIMBY(Not in My Backyard) kustība.

Kooperatīvi un kopienas, kas ar pārkārtošanās mērķi virza vietēja mēroga un iedzīvotāju vadītu procesu, ir ļoti svarīgi, lai pārvarētu šo opozīciju un nodrošinātu, ka šīs pārkārtošanās sniegtie ieguvumi tiek plaši izplatīti. Turklāt tie ir svarīgi arī tad, ja saistībā ar atjaunīgās enerģijas ražošanu vēlas izveidot jaunu, decentralizētāku elektroenerģijas ražošanas sistēmu.

Tā vietā Komisijas Eiropas Vēja enerģijas rīcības plāns ir vērsts tikai uz lieliem uzņēmumiem. Tas kaitēs procesam, samazinot sabiedrības atbalstu un apdraudot pāreju. Komisijai būtu jāpārskata sava rīcības plāna darbības joma un jāiekļauj iedzīvotāju līdzdalība 7. pīlārā.

Tai būtu jānodrošina, ka piedāvājumi nav balstīti tikai uz cenu un ka tajos ir ņemtas vērā bažas par vidi, arodveselību un drošību, kā arī koplīguma sarunās paustās bažas, kā EESK nesen ieteica atzinumā par šo tematu.

Konference par profesionālu atbalstu ES zilajam kursam – astotās Eiropas Brīvo profesiju dienas

Iesniegusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas interešu grupa “Brīvās profesijas” 2024. gada 7. maijā Briselē plkst. 10.30–16.00 rīkos Eiropas Brīvo profesiju dienu.

Read more in all languages

Iesniegusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas interešu grupa “Brīvās profesijas” 2024. gada 7. maijā Briselē plkst. 10.30–16.00 rīkos Eiropas Brīvo profesiju dienu.

Piedalieties debatēs, lai apspriestu šā gada tematu “Profesionāls atbalsts ES zilajam kursam”. Kopā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu politiķiem mēs meklēsim risinājumus, lai novērstu pakāpeniski pieaugošās ar ūdeni saistītās problēmas.

Ūdens ir vitāli svarīgs resurss, kuru iegūt kļūst arvien grūtāk. Palielinoties pasaules iedzīvotāju skaitam, pieaug arī pieprasījums pēc ūdens. Gandrīz divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ūdens kvalitāte un/vai kvantitāte viņu valstī ir būtiska problēma. Klimata pārmaiņas vēl vairāk ietekmēs ūdens pieejamību, kvalitāti un daudzumu. Ja nekas netiks darīts, ūdens trūkums un nabadzība pakāpeniski varētu skart arvien lielāku sabiedrības daļu pasaulē un izraisīt smagas sekas, kas skartu drošību, vidi, cilvēku veselību un ekonomiku, sociālo un politisko stabilitāti.

Šajā konferencē, kas ir pazīstama kā aizraujoša un jēgpilna Eiropas vadošo profesionāļu platforma, mēs apspriedīsim to, kā brīvo profesiju pārstāvji var palīdzēt meklēt inovatīvus risinājumus ES zilā kursa īstenošanai un mazināt tās ar ūdeni saistītās problēmas, kas Eiropu skars nākamajos gados un gadu desmitos.

Sinhronā tulkošana būs pieejama angļu, vācu un itāļu valodā. Konference būs atvērta sabiedrībai. Tajā iespējams piedalīties gan klātienē, gan neklātienē. Abos gadījumos ir iepriekš jāreģistrējas.

Aicinām to izdarīt līdz 2024. gada 2. maijam tam paredzētajā reģistrācijas vietnē.

Īpašā sleja – EP vēlēšanas

Piedalieties vēlēšanās 2024. gada jūnijā: EESK aicina Eiropas pilsoņus balsot par vienotu un demokrātisku Eiropu

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 20. martā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas pilsoņus izmantot savas demokrātiskās tiesības vēlēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas strauji tuvojas.

Read more in all languages

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 20. martā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas pilsoņus izmantot savas demokrātiskās tiesības vēlēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas strauji tuvojas.

“Mēs esam piedzīvojuši grūtus laikus, taču neviens nevar noliegt, ka Eiropas Savienība savām dalībvalstīm un iedzīvotājiem ir garantējusi mieru, demokrātiju, ekonomisko labklājību un sociālo progresu. Pateicoties Savienībai, varam brīvi strādāt, studēt un nodarboties ar uzņēmējdarbību visās ES valstīs,” norādīts EESK rezolūcijā.

“Nacionālisms, populisms un risinājumi atsevišķu valstu līmenī nav pareizā atbilde. Tā ir sadarbība, kopdarbs un konverģence,” norādīja EESK, uzsverot, ka neviena ES valsts vienatnē nevar atrisināt tādas problēmas kā inflācijas pieaugums, kari, migrācija un ārkārtas situācija klimata jomā.

Rezolūcija tika pieņemta EESK marta plenārsesijā pēc debatēm par tematu “2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas caur pilsoniskās sabiedrības prizmu”, kurā piedalījās pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un Francijas un Bulgārijas ekonomikas un sociālo lietu padomju pārstāvji.

EESK norādīja, ka vēlas mobilizēt savu tīklu, kas aptver vismaz 90 miljonus cilvēku visā Eiropas Savienībā, un nodrošināt, ka eiropieši dodas pie vēlēšanu urnām, lai izlemtu, kas viņus Eiropas Parlamentā pārstāvēs nākamo piecu gadu laikā.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke plenārsesijā sacīja, ka organizācijas, kuru biedri ir EESK locekļi, ir dziļi iesakņojušās valstu pilsoniskajā sabiedrībā: “Mēs varam visus uzrunāt, mēs varam mudināt cilvēkus balsot, un mums tas ir jādara: tas ir mūsu morālais pienākums.”

EESK ir arī apvienojusi spēkus ar Eiropas Parlamentu, lai palīdzētu palielināt vēlētāju aktivitāti, kas parasti it īpaši dažās dalībvalstīs ir daudz zemāka nekā nacionālajās vēlēšanās.

EESK priekšsēdētājs uzsvēra, ka, demokrātijas stāvoklim pasliktinoties visā pasaulē un dažās dalībvalstīs, 2024. gada vēlēšanu likmes ir īpaši augstas.

“Šīs vēlēšanas nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās mūsu problēmas, kliedēs mūsu bažas vai mazinās iedzīvotāju raizes, bet tās ir likumīgs veids, kā paust mūsu vēlmes, pieprasīt labāku nākotni un saukt pie atbildības pie varas esošos,” sacīja O. Repke.

Uzstājoties plenārsesijā, trīs rezolūciju ziņotāji – EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju grupu, Darba ņēmēju grupu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupu, – bija vienoti aicinājumos eiropiešiem izmantot savas balsstiesības un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu.

EESK jūlijā pieņems vēl vienu rezolūciju, kurā uzmanība tiks pievērsta pilsoniskās sabiedrības prasībām jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam un Komisijai.(ll)

EESK un Eiropas Parlaments vienojas par sadarbību pirms 2024. gada Eiropas vēlēšanām

27. februārī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšdarbos.

Read more in all languages

27. februārī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Oliver Röpke un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšdarbos.

Šīs partnerības mērķis ir Eiropas vēlēšanu popularizēšanas nolūkā padziļināt sadarbību starp abām iestādēm, palielināt vēlētāju aktivitāti, it īpaši mudināt balsot gados jaunus cilvēkus, kuri nebalso un kuriem šīs būs pirmās vēlēšanas, kā arī novērst informācijas sagrozīšanu.

Iestādes ir vienojušās izveidot sadarbību vēlēšanu komunikācijas jomā, koordinēt tādus pasākumus kā atvērto durvju diena un Pilsoniskās sabiedrības nedēļa, kā arī dalīties ar informāciju platformās “together.eu” un “Ko manā labā dara Eiropa”.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke noslēgto vienošanos komentēja šādi: “Eiropas vēlēšanas būs pārbaudījums Eiropas demokrātijai. EESK var piedāvāt platformu pilsoniskai sabiedrībai, lai tā varētu atbalstīt demokrātiju. Es augstu novērtēju šodien ar Eiropas Parlamentu noslēgto saprašanās memorandu, jo tas dod mums iespēju, gatavojoties vēlēšanām, uzņemties aktīvāku lomu un diskusijās ar vēlētājiem palielināt viņu aktivitāti. EESK un Eiropas Parlaments ir partneri un sabiedrotie.”

Memorandā ir uzskaitītas tās jomas, kurās, gatavojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām, sadarbība starp EESK un Eiropas Parlamentu būtu jāturpina un jāstiprina. (kn/ll)

Viens jautājums...

EESK ir pieņēmusi rezolūciju, kurā tā aicina eiropiešus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visi trīs rezolūcijas ziņotāji, EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia Del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju, Darba ņēmēju un Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas, vienprātīgi aicināja Eiropas iedzīvotājus izmantot savas demokrātiskās tiesības balsot un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu. Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” mēs katram ziņotājam pajautājām, kas ir likts uz spēles šajās vēlēšanās un kāpēc ikvienam šā gada jūnijā būtu jāizmanto savas balsstiesības.

Read more in all languages

EESK ir pieņēmusi rezolūciju, kurā tā aicina eiropiešus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visi trīs rezolūcijas ziņotāji, EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia Del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju, Darba ņēmēju un Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas, vienprātīgi aicināja Eiropas iedzīvotājus izmantot savas demokrātiskās tiesības balsot un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu. Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” mēs katram ziņotājam pajautājām, kas ir likts uz spēles šajās vēlēšanās un kāpēc ikvienam šā gada jūnijā būtu jāizmanto savas balsstiesības.

Christa Schweng, bijusī EESK priekšsēdētāja un EESK Darba devēju grupas locekle

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pasākums, kurā eiropieši var izlemt, kurš nākamos piecus gadus vadīs mūsu Eiropas Savienību. Šoreiz tās notiks dramatiski mainīgā ģeopolitiskajā kontekstā, ko iezīmē nepamatotais karš pret Ukrainu pie mūsu robežām. Valstis, kas iepriekš bija ienaidnieces, veido jaunas alianses un kļūst naidīgas pret mūsu dzīvesveidu. Demokrātijas stāvoklis ir, maigi izsakoties, satraucošs, jo visā pasaulē vērojams demokrātijas panīkums. Tiesiskums un preses brīvība samazinās, un tie ir tikai divi no izplatītākajiem rādītājiem. Visā Eiropā mēs esam liecinieki arvien pieaugošiem uzbrukumiem liberālajām demokrātijām. Vairākās dalībvalstīs tiek apdraudētas Eiropas pamatvērtības un tiek ierobežota pilsoniskā telpa un plašsaziņas līdzekļu brīvība.

Dezinformācija un viltus ziņas rada šķelšanos sabiedrībā un izraisa neuzticēšanos un naidu.

Eiropas Savienības pamatā ir kopīgās vērtības – demokrātija, cilvēktiesību aizsardzība, vārda brīvība, tiesiskums, iecietība, taisnīgums, nediskriminācija, vienlīdzība, solidaritāte un demokrātiskā līdzdalība. Šīs vērtības nekad nebūtu jāuzskata par pašsaprotamām, un tās ir pastāvīgi jāstiprina, jāaizstāv un jāsargā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir iespēja parādīt, ka mums rūp demokrātija un mūsu pamatvērtības, tāpēc ir svarīgi, lai mēs, eiropieši, izmantotu savas balsstiesības.

Cinzia Del Rio, EESK Darba ņēmēju grupas locekle

Mēs aicinām pilsoņus atdot savu balsi par Eiropu, par Eiropas projektu, par integrētāku un solidārāku Eiropu. Eiropas Savienība ir balstīta uz vērtībām, principiem, tiesiskuma, tiesībam un līdzdalības, kas visi ir neapstrīdami jēdzieni, jo tie ir mūsu demokrātijas pamati un mūsu iekļaujošās, ilgtspējīgās izaugsmes modeļa galvenie elementi. Un mums ir jānostiprina mūsu demokrātiskie pamati.

Eiropai šodien ir jāpievēršas jauniem izaicinājumiem:

  • tai ir jāsaskaras ar sadrumstalotu un uz konfliktiem balstītu ģeopolitisko kontekstu ar jauniem pasaules ekonomikas un politikas dalībniekiem un konkurentiem;
  • tai ir jāatbalsta zaļās, digitālās un demogrāfiskās pārkārtošanās, kā arī tehnoloģiskās pārmaiņas, inovācijas un mākslīgā intelekta attīstība, izmantojot uz cilvēku vērstu pieeju un vienlaikus šajos procesos iesaistot jauniešus;
  • tai ir jāveido atjaunota kopēja Eiropas rūpniecības politika kopā ar jauniem kopējiem finanšu instrumentiem;
  • tai ir jānodrošina sociālie ieguldījumi, lai pilnībā īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, uzlabotu sociālo kohēziju, radītu kvalitatīvas darbavietas un risinātu nabadzības, nevienlīdzības un sociālās atstumtības problēmas.

Neviena Eiropas valsts to nevar izdarīt viena pati. Mēs aicinām pilsoņus izmantot savu balsstiesības, lai nodrošinātu spēcīgāku Eiropas Savienības integrāciju nolūkā izveidot ilgstošu mieru un iesaistīties tajā un uzturēt mūsu ekonomisko un sociālo modeli.

Ioannis Vardakastanis, EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas loceklis

Nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir milzīga nozīme Eiropas Savienības un visa kontinenta nākotnē. Uz spēles ir likta ES būtība – mūsu vienotība, demokrātija, konkurētspēja, ilgtspējība un sociālais taisnīgums. Ir kritiski svarīgi, lai ES pilsoņi izmantotu savas balsstiesības, jo Parlaments tieši veido nākotnes Eiropas Savienību.

ES simbolizē sadarbību un iespējas, kas nodrošina mieru, demokrātiju, iekļautību un labklājību. Tomēr problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji, piemēram, dzīves un enerģijas sadārdzināšanās, klimata pārmaiņas un konflikti, ir vairojušas eiropiešu nedrošību; šo problēmu risināšanai nepieciešami vienoti Eiropas mēroga risinājumi.

Nacionālisms nav atbilde. Mums ir vajadzīga sadarbība, solidaritāte un efektīvs pilsoniskais dialogs, lai risinātu šos jautājumus un saglabātu mūsu demokrātiskās vērtības. ES ir jāuzņemas vadošā loma arī pasaules mērogā, veicinot mieru, daudzpusīgumu un vides aizsardzību. Ir absolūti nepieciešama pārkārtošanās uz digitālo un zaļo ekonomiku. Izšķiroša nozīme ir iekļautībai. Visiem iedzīvotājiem jābūt iespējai piedalīties mūsu nākotnes veidošanā. Mēs kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi esam uzticīgi šiem principiem. Jūsu balsij ir ļoti būtiska nozīme mūsu Savienības nākotnes veidošanā. Apvienosimies demokrātiskai, konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un sociālai Eiropas Savienībai! Jūsu balss ir svarīga – izmantojiet to gaišākai Eiropas nākotnei!

Rezolūcijas teksts atrodams EESK īpašajā tīmekļa vietnē par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Dezinformācija būs sekmīga, ja tā būs orientēta uz to, kas pats par sevi ir vājš

Mēs ar gruzīņu-franču žurnālistu Régis Genté aprunājāmies par jautājumiem, kas rada lielas bažas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām: galēji labējo, nemotivēto gados jauno vēlētāju skaita pieaugums un dezinformācija. Régis Genté specializējas postpadomju reģiona politikā un sniedz ziņojumus plašsaziņas medijiem Radio France Internationale, France 24 TV un Le Figaro.

Read more in all languages

Mēs ar gruzīņu-franču žurnālistu Régis Genté aprunājāmies par jautājumiem, kas rada lielas bažas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām: galēji labējo, nemotivēto gados jauno vēlētāju skaita pieaugums un dezinformācija. Régis Genté specializējas postpadomju reģiona politikā un sniedz ziņojumus plašsaziņas medijiem Radio France Internationale, France 24 TV un Le Figaro.

EESK Info: Vai uzskatāt, ka galēji labējo partiju skaita pieaugums visā Eiropā ietekmēs Eiropas vēlēšanu rezultātus?

Vispār neesmu eksperts galēji labējo jautājumos Eiropā, bet, raugoties uz aptaujām, kas tagad tiek veiktas manā valstī (Francijā), man jāatzīst, ka galēji labējie ir priekšgalā. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir politisks līdzeklis, ar kura palīdzību Eiropas pilsoņi var paust vai nodot vēstījumu par savu valsti politiķiem. Eiropas iedzīvotāji vispirms domā par politisko situāciju savā valstī un tikai pēc tam — par situāciju Eiropā. Tāpēc galēji labējās partijas, iespējams, ietekmēs šīs vēlēšanas, ņemot vērā, ka aizvien aktuālāks paliek jautājums “suverenitāte pret Eiropas integrāciju”.

Vai uzskatāt, ka jaunieši ir motivēti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Atbildēšu kā parasts pilsonis, kurš 22 gadus ir dzīvojis postpadomju teritorijā, un kā persona, kas bieži runā arī ar Eiropas jauniešiem. Uzskatu, ka viņiem nav lielas motivācijas piedalīties vēlēšanās. To pašu novēroju Gruzijā, kur dzīvoju. Jaunieši tur ir politizēti, bet ne par labu valdību atbalstošai partijai vai opozīcijai. Viņi vēlas iesaistīties savas valsts politiskajā dzīvē, bet atsakās balsot, jo neviena no partijām un to vadītājiem viņus patiesi nepārstāv. Tā ir interesanta nostāja, ko es cienu, jo tā var pavērt durvis, lai politiku padarītu atšķirīgu, plašāku nekā tikai pārstāvības demokrātija un partijas. Tomēr tajā pašā laikā politikas joma tiek atstāta politiķu un dažādu politisko spēku ziņā... neiesaistot jauniešus.

Cik dziļi dezinformācija var ietekmēt vēlētājus gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Dezinformācija būs veiksmīga, ja tās mērķis būs vājš — šajā gadījumā tie esam mēs, eiropieši. Krievijas dezinformācija nerada problēmas; tā izmanto jau esošās problēmas. Un mēs visi saprotam, ka mūsu sabiedrība pašlaik piedzīvo dziļu politisku un morālu krīzi. Tas nozīmē, ka diemžēl ir pamats dezinformācijas efektivitātei. Taču es uzskatu, ka mēs kā eiropieši un pasaules pilsoņi tagad esam visi vairāk izglītoti un pieredzējuši, kā attiekties pret ziņām sociālajos medijos. Pēdējo desmit gadu laikā esam daudz mācījušies. Mēs zinām nedaudz labāk, kā filtrēt ziņas sociālo mediju platformās, jo apzināmies, ka tās kalpo par spēļu laukumu manipulācijām un viltus ziņām. Mums nevajadzētu būt pārāk pesimistiskiem, jo tas jau mūs ir padarījis par dezinformācijas upuriem. Sabiedrība vairs nav naiva, un cilvēki apzinās, ka valstis un citi politiskie dalībnieki var izmantot sociālos tīklus, lai manipulētu ar sabiedrisko domu. Manuprāt, sociālajos medijos aktīvi darbojas tikai mazākums cilvēku; lielākā daļa iedzīvotāju, kas ir izglītoti, bieži vien klusē. Un šis lielais cilvēku skaits neabsorbē ikvienu savādu lietu, kas rakstīta sociālajos medijos.

Redakcija

Ewa Haczyk-Plumley (editor-in-chief)
Laura Lui (ll)

Šā izdevuma līdzautori

Daniela Vincenti (dv)
Ewa Haczyk-Plumley (ehp)
Agata Berdys (ab)
Giorgia Battiato (gb)
Jasmin Kloetzing (jk)
Katerina Serifi (ks)
Katharina Radler (kr)
Laura Lui (ll)
Marco Pezzani (mp)
Margarita Gavanas (mg)
Margarida Reis (mr)
Millie Tsoumani (mt)
Pablo Ribera Paya (prp)
Simran Grewal (sg)
Thomas Kersten (tk)

Koordinatores

Agata Berdys (ab)
Giorgia Battiato (gb)

 

 

Adrese

European Economic and Social Committee
Jacques Delors Building,
99 Rue Belliard,
B-1040 Brussels, Belgium
Tel. (+32 2) 546.94.76
Email: eescinfo@eesc.europa.eu

EESC info is published nine times a year during EESC plenary sessions. EESC info is available in 24 languages
EESC info is not an official record of the EESC’s proceedings; for this, please refer to the Official Journal of the European Union or to the Committee’s other publications.
Reproduction permitted if EESC info is mentioned as the source and a link  is sent to the editor.
 

April 2024
04/2024

Follow us

  • Facebook
  • Twitter
  • LinkedIn
  • Instagram