Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt jaunu Eiropas stratēģiju attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un tajā atteikties no pašlaik valdošā aizsprieduma, ka vecāka gadagājuma cilvēki rada slogu un izmaksas sabiedrībai. Tā vietā stratēģijā būtu jāparedz izmantot viņu sociālo, ekonomisko un intelektuālo potenciālu, kas bieži tiek atstāts novārtā.

Tā kā nav visaptverošas politikas attiecībā uz vecāka gadagājumu cilvēkiem un novecošanu, tā būtu pirmā ES stratēģija, kuras mērķis ir aizsargāt vecāka gadagājumu cilvēku tiesības un nodrošināt viņu visaptverošu līdzdalību sabiedrības un ekonomikas norisēs.

EESK ieteikumi izklāstīti atzinumā, kas pieņemts jūlija plenārsesijā, kurā notika debates ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieci demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica un AGE Platform Europe priekšsēdētāju Dr. Heidrun Mollenkopf. Atzinums tika sagatavots pēc ES Padomes prezidentvalsts Spānijas pieprasījuma.

Stratēģija palīdzētu izskaust ar vecumu saistītus aizspriedumus, kas palielina vecāka gadagājuma cilvēku diskrimināciju, kura, neraugoties uz to, ka Eiropa strauji noveco, līdztekus diskriminācijai dzimuma dēļ joprojām ir Eiropas Savienībā izplatītāko diskriminācijas veidu saraksta augšgalā. Eurostat aplēses liecina, ka līdz 2050. gadam 75–84 gadus vecu cilvēku skaits Eiropas Savienībā pieaugs par 56,1 %, savukārt 65–74 gadus vecu cilvēku skaits pieaugs par 16,6 %.

“EESK skaidri un nepārprotami aicina Komisiju līdz pašreizējā pilnvaru perioda beigām izstrādāt Eiropas stratēģiju vecāka gadagājuma cilvēkiem Uzskatu, ka tas ir sākumpunkts tālejošai ietekmei uz Eiropas sociālo un demogrāfisko politiku,” teica ziņotājs Miguel Angel Cabra de Luna, kas izstrādāja minēto atzinumu.

Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica sacīja: “Vecāka gadagājuma cilvēki nerada nedz izdevumus, nedz slogu. Viņi ir vērtība. Mēs nedrīkstam demogrāfiskās pārmaiņas aplūkot izolēti. Mums jāanalizē, kā tās mijiedarbojas ar tādām ļoti nozīmīgām attīstības tendencēm kā zaļā un digitālā pārkārtošanās.”

“Uz vecāka gadagājuma cilvēkiem nedrīkstam raudzīties kā uz pabalstu saņēmējiem, uz viņiem ir jāraugās kā uz iedzīvotājiem ar tādām pašām tiesībām uz pilnvērtīgu un no diskriminācijas brīvu dzīvi kā visu citu vecumu cilvēkiem. Šīs tiesības ir jāgarantē visās dzīve jomās,” teica Dr Mollenkopf.

Turklāt daudzās valstīs vecāka gadagājuma cilvēku īpašumā ir būtiska vērtību daļa, un viņiem ir ievērojama pirktspēja. Tiek prognozēts, ka senioru ekonomika, ko virza gados vecāki patērētāji, piedzīvos ievērojamu izaugsmi un ka līdz 2025. gadam tās vērtība sasniegs 5,7 triljonus euro. Lai varētu izmantot šo potenciālu, Eiropas Savienībai vajadzīgas efektīvas stratēģijas, kurās ņemta vērā reģionālā dinamika un šīs ekonomikas sniegtās iespējas. (ll)