Pastāvīgas izmaiņas ES dalībvalstu politiskajās prioritātēs ir būtisks šķērslis Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektu savlaicīgai īstenošanai, un tas rada šaubas par to, vai pamattīkla izveidi būs iespējams pabeigt līdz 2030. gadam. Šāds brīdinājums ir izteikts Alberto Mazzola izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamatnostādņu 2013.–2020. gadam novērtējums”, kas pieņemts EESK jūlija plenārsesijā.

Galvenie šķēršļi TEN-T projektu pabeigšanai ir ne tikai izmaiņas valstu politiskajās prioritātēs, kas jo īpaši ietekmē projektus ar pārrobežu nozīmi, bet arī iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu iebildumi. Tas liecina, ka ar TEN-T politiku ir saistīti svarīgi sociālie un ekonomiskie jautājumi, kas nosaka nepieciešamību risināt pilsoniskās sabiedrības vajadzības, jo tikai tad, ja tiek iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ar tām tiek savlaicīgi veikta apspriešanās, ir iespējams īstenot pienācīgus turpmākos pasākumus un novērst šķēršļus projekta īstenošanai.

Plenārsesijas debatēs Alberto Mazzola norādīja: “Mēs piekrītam ieinteresēto personu šaubām par pamattīkla izveides pabeigšanu līdz 2030. gadam, taču uzskatām, ka šis mērķis ir svarīgs, lai mudinātu dalībvalstis strādāt intensīvāk, un esam pārliecināti, ka līdz šim laikam varētu pabeigt vairākus nozīmīgus pārrobežu projektus. Lai projektus īstenotu vispiemērotākajā veidā, koridoru uzraudzībā un projektu izstrādē būtiski ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību. Ja tas ir izdarīts agrīnā posmā, veicot plašas informācijas kampaņas, projekti virzās uz priekšu diezgan labi, bet tur, kur tas nav izdarīts, daļa iedzīvotāju izrāda spēcīgu pretestību.” (mp)