EESK lūdz ES Padomes prezidentvalsti Spāniju virzīt uz priekšu priekšlikumu par to, lai Sociālā progresa protokols kļūtu par saistošu juridisku instrumentu, kas palīdzētu Eiropā stiprināt un nosargāt sociālās tiesības.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž atbalstu nesenajiem priekšlikumiem grozīt ES līgumus, lai tajos iekļautu tādu instrumentu kā Sociālā progresa protokols, kas gan konfliktu gadījumā, gan ES politikas pasākumos piešķirtu prioritāti sociālajām pamattiesībām, nevis ekonomiskajām brīvībām. Tas nodrošinās juridisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem visās dalībvalstīs.

ES Padomes prezidentvalsts Spānijas pieprasītajā izpētes atzinumā EESK norādīja, ka Sociālā progresa protokols ne tikai veicinās un sargās visaugstākos sociālo tiesību standartus visās ES politikas jomās, bet arī nepieļaus regresu un tādā veidā garantēs sociālo attīstību.

EESK plenārsesijā, kas notika 15. jūnijā, atzinumu pieņēma ar 132 balsīm par, 102 pret un 7 atturoties. Tomēr to neatbalstīja EESK Darba devēju grupa, kas iesniedza pretatzinumu, kurā iebilda pret Sociālā progresa protokola iekļaušanu primārajos ES tiesību aktos. Pretatzinums tika noraidīts, bet saņēma vairāk nekā vienu ceturtdaļu nodoto balsu, un tāpēc tas ir pievienots pieņemtajam atzinumam.

Ziņotāja, kas izstrādāja atzinumu, Maria del Carmen Barrera Chamorro sacīja: “Sociālā progresa protokols dos iespēju neatkāpties no sociālo standartu nepazemināšanas principa. Tas pavērs iespēju nepieļaut tādus politikas pasākumus, kas ir pretrunā cilvēku interesēm. Tādi bija, piemēram, īstenotie taupības pasākumi.”

“Tagad vairāk nekā jebkad agrāk jāgādā par sociālo un pilsonisko tiesību aizstāvību un vienādu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. It īpaši strīdu gadījumos jāuzskata, ka tās ir svarīgākas nekā brīvais tirgus,” norādīja līdzziņotājs Diego Dutto.

EESK norādīja, ka Spānijas prezidentūra paver lielisku iespēju panākt progresu šā priekšlikuma pieņemšanā. Komiteja mudināja prezidentvalsti Spāniju ierosināt sociālo lietu ministru padomes sasaukšanu, lai vienotos par kopīgu priekšlikumu, un plānot īpašu Eiropas samitu, kurā priekšlikumu pieņemtu.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK) 2008. gadā bija pirmā, kas ierosināja Sociālā progresa protokolu, reaģējot uz Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem par labu ekonomiskajām brīvībām. Pagājušajā gadā šis priekšlikums tika iekļauts konferences par Eiropas nākotni secinājumos, un Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Sociālā progresa protokolu iekļaut ES līgumos.

EESK Darba devēju grupa pauda viedokli, ka sociālajām un ekonomiskajām tiesībām vajadzētu būt vienādi aizsargātām un ka Sociālā progresa protokols nopietni apdraudēs pašu sociālās attīstības pamatu. (ll)