Jaunā atzinumā EESK pauž uzskatu, ka ir jāstiprina visa pusvadītāju vērtības ķēde, tostarp ražošanas noslēguma posmi, kuros Covid-19 pandēmija arī ir atklājusi bīstamas nepilnības.

Jūnija plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu kopumu par Eiropas Mikroshēmu akta iniciatīvu. EESK ir atzinīgi novērtējusi Komisijas priekšlikumus kā visumā ļoti labu iniciatīvu Covid-19 laikā piedzīvoto problēmu novēršanai, tomēr Komiteja uzsver, ka dažās jomās Komisijai būtu jāiet tālāk. 

Pirmkārt, EESK ir pārliecināta, ka ir jāņem vērā visa pusvadītāju nozare, jo tikai tā Eiropas rūpniecībā būtu iespējams panākt stratēģisku noturību: “Komisijas princips “no laboratorijas līdz ražotnei” nav pietiekami plašs, jo vērtības ķēde nebeidzas ar ražošanu,” uzsver Heiko Willems, ziņotājs EESK atzinumam par Eiropas Mikroshēmu aktu.

EESK norāda, ka ražošanas pēdējie posmi – iepakošana, testēšana un montēšana nav pilnībā aptverti. “Eiropas ražojumi reizēm tiek sūtīti uz Dienvidaustrumāziju iepakošanai un tad sūtīti atpakaļ uz Eiropu. Pēc pēdējos gados piedzīvotajām bīstamajām situācijām ir jāsaprot, ka tas nav pareizais ceļš uz stratēģisko autonomiju,” norāda Dirk Bergrath, ziņotājs EESK atzinumam “Eiropas pusvadītāju ekosistēma” (Mikroshēmu akts).

Tomēr ir svarīgi, lai Eiropa arī paliktu atvērta, jo mikroshēmu nozare ir viena no pasaules globalizētākajām vērtības ķēdēm. Slēgtas vērtības ķēdes veidošana varētu izrādīties ekonomiski bezjēdzīga. EESK skatījumā pareizais risinājums ir veiksmīgs līdzsvars starp Eiropas spēju palielināšanu un partnerību stiprināšanu ar līdzīgi domājošām valstīm. 

Lai mazinātu pusvadītāju deficītu, Eiropas Savienībai ir jāatrisina vairāki jautājumi: piekļuve izejvielām, pētniecības un izstrādes iekārtas, intelektuālais īpašums un tehnoloģiskā zinātība, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tam nepieciešamas lielas investīcijas un publiskā sektora atbalsts. Komisija plāno nākamajos gados ieguldīt 43 miljardus EUR. Tomēr liela daļa šī budžeta jau ir iezīmēta citām programmām, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropā” un tiks tikai pārdalīta. 

“Kur šai nozarei atrodami jauni līdzekļi?” jautā Stoyan Tchoukanov, ziņotājs EESK atzinumam “Mikroshēmu kopuzņēmums”. “Salīdzināsim to ar ASV, kas laikā no 2021. gada līdz 2026. gadam ieguldīs 52 miljardus USD, un Ķīnu, kura vēlas līdz 2025. gadam piesaistīt 150 miljardus USD. Pat mazā valsts Koreja līdz 2030. gadam plāno ieguldīt 450 miljardus USD.” 

Eiropas Savienībai būs jāatrod papildu publiskie līdzekļi, un EESK aicina Komisiju precizēt savus ieguldījumu plānus. Būs nepieciešams stiprināt arī privātos ieguldījumus, lai tie sasniegtu 43 miljardus USD. 

Komisija dod atļauju valsts atbalstu 100 % apmērā sniegt to inovatīvo objektu finansējuma iztrūkuma segšanai, kuri Eiropā vēl neeksistē. Tā mērķis ir atbalstīt tos tehnoloģiju segmentus, kuri ģeopolitisku problēmu vai stratēģiskās nozīmes dēļ ir īpaši nestabili. 

“Mēs visi esam vienisprātis, ka tad, ja Eiropā pastāvēs spēcīga atkarība un trūks spēju tur, kur ir vajadzīgs spēks, projekti būs jāfinansē arī no publiskajiem līdzekļiem,” norāda visi trīs ziņotāji, “bet valsts atbalsts 100 % apmērā iedarbina trauksmes zvanu, jo tas nozīmē, ka šis projekts nav īsti ilgtspējīgs.” Šādu iekārtu ekonomiskā dzīvotspēja ir jāgarantē vismaz vidējā termiņā, neradot subsīdiju sāncensību, neradot jaudas pārpalikumu un nekropļojot tirgu.