Sagatavojusi Darba ņēmēju grupa

Vācija ir pārņēmusi ES Padomes prezidentūru Eiropai izšķirošā laikā, kad mūsu Savienība atrodas krustcelēs. Mēs saskaramies ar visbrutālāko krīzi, kas pēdējos 90 gados piedzīvota miera laikā – tikai Eiropā vien ir vairāk nekā simts tūkstoši nāves gadījumu un milzīgi ekonomikas satricinājumi, nemaz nerunājot par to, ka pastāv neskaidrība par nākamajiem pandēmijas viļņiem. Saspringtajos ierobežojumu mēnešos veselības aprūpes darbinieki, kā arī cilvēki, kas strādā piegādes ķēdēs, lielveikalos un sanitārijas jomā – darbvietās, kas bieži vien ir nestabilas un nepietiekami apmaksātas – ir paveikuši visvairāk, lai mūsu valstīs saglabātu darbību.

“Kopā par Eiropu” ir devīze, ko mēs visi varam izmantot, bet ir jāvirza uz priekšu tādi tās principi kā ilgtspēja, taisnīgums, drošība, kopīgas vērtības un inovācija. Vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas konkrētas iniciatīvas saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, piemēram, šādās jomās: Eiropas minimālā alga, vienādas darba samaksas par vienādu darbu ieviešana, darba ņēmēju norīkošana darbā un pārredzami darba apstākļi.

Pēdējās krīzes taupības pasākumu vietā, kuri noveda pie lejupvērstas parāda spirāles un stagnācijas, kā arī resursu trūkuma mūsu veselības aprūpes sistēmām (cena, ko mēs tagad maksājam ar dzīvībām), Eiropai ir vajadzīgi stabili kopīgi īstermiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas ļautu īstenot atveseļošanas un rekonstrukcijas plānu. Mēs saskaramies ar IKP lejupslīdi 15 % apmērā, un ierastā rīcība vairs nav risinājums. Krīzei padziļinoties, dalībvalstīm nav vienādā mērā pieejami līdzekļi tās pārvarēšanai, un koordinētas Eiropas reakcijas trūkums var izraisīt sociālu un ekonomisku sabrukumu, apdraudot pašu ES pastāvēšanu.

Vācijas prezidentūras turpmākais uzdevums ir milzīgs, bet tikpat lieli ir arī riski neizdošanās gadījumā, ja atveseļošanas plāni Padomē tiks apturēti un kļūs nelietderīgi, jo valstis izmantos veto attiecībā uz katru pēdējo euro vai tos pārvērtīs par “glābšanas pasākumiem”, kas ir trijotnes pārziņā un kas kaitēja Eiropas Savienībai pirms desmit gadiem, to atstājot nesagatavotu, kāda tā ir tagad. Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs teica: “Jo spēcīgāki būs atveseļošanas pasākumi un jo vairāk tie būs pielāgoti dalībvalstu un to iedzīvotāju situācijai, jo lielāku uzticību raisīs Eiropa un jo lielāka būs tās spēja pārvarēt nepieredzētās problēmas, ar kurām mēs šajā krīzē saskaramies. Tāpēc tas ir sociālā taisnīguma un solidaritātes jautājums, bet tas ir arī šķērslis jebkādām novirzēm uz autoritārismu, kuras var izraisīt nevienlīdzība un sociālās plaisas ES valstīs pēc tam, kad tiks ierobežota ārkārtas situācija veselības jomā.”