Priekšsēdētājs Luca Jahier pauda kritiku par ES Padomes neseno priekšlikumu piešķirt valstu valdībām veto tiesības attiecībā uz valsts reformu programmām saskaņā ar paketi. EESK plenārsesijā notikušajās debatēs, kurās piedalījās ekonomikas komisārs Paolo Gentiloni, Luca Jahier norādīja, ka visa Komiteja atbalsta Eiropas Komisiju.

Luca Jahier norādīja, ka Komisija ir reaģējusi uz Covid-19 krīzes radītajām problēmām, pirmkārt, veicot agrīnus pasākumus, lai atceltu budžeta deficīta un valsts atbalsta noteikumus, un, visbeidzot, ar ierosināto Next Generation EU paketi, mobilizējot aptuveni 5 triljonus EUR, kas ir līdzvērtīgi Māršala plānam pieckāršā apmērā, lai novērstu pandēmijas milzīgās sekas.

“Mēs vēlamies, lai jūs zinātu, ka visa EESK ir kopā ar jums, Komisiju un Parlamentu šajā cīņā, lai panāktu labu vienošanos – vienošanos, kas ir atbilstoša izaicinājumam, kas nepieļauj bīstamus soļus atpakaļ un, jo īpaši, ko neapdraud neveiksmes, kuras varētu Eiropā radīt postošus sociālos satricinājumus pēc vasaras,” Luca Jahier sacīja komisāram Gentiloni.

Komisārs Gentiloni uzsvēra, ka Covid-19 ir radījusi milzīgu ekonomisko un sociālo ietekmi un lielāko ekonomisko satricinājumu kopš Lielās depresijas. “Mūsu sabiedrības noturība un mūsu vērtības arī turpmāk būs mūsu galvenais aizsardzības veids pret vīrusu un krīzi. Ir ļoti svarīgi nodrošināt spēcīgu atveseļošanu no krīzes.”

Turpinājumā viņš norādīja, ka “Ekonomiskās un sociālās konverģences trūkums starp ES valstīm un reģioniem apdraud Eiropas projekta politisko ilgtspēju. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos, izturētspēju pret turpmākiem satricinājumiem un stiprinātu ES konverģenci, mums tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi un reformas.”

Luca Jahier atkārtoti pauda stingro kritiku, kas bija izteikta iepriekšējā paziņojumā par Padomes priekšsēdētāja Charles Michel nesen iesniegtajiem pretpriekšlikumiem, lai šo paketi padarītu pieņemamu valstu un valdību vadītājiem, jo īpaši par DFS budžeta samazinājumu un paketes pārvaldību.

Lai gan absolūtā izteiksmē tas ir ļoti mazs, ierosinātais samazinājums kopējā ES daudzgadu budžetā 2020.–2024. gadam no 1100 miljardiem EUR Komisijas 2020. gada maija priekšlikumā līdz 1074,3 miljardiem EUR būtu pirmais samazinājums reālā izteiksmē ES budžetā. Tas ietekmētu ES pamatfondus, kas paredzēti, lai palīdzētu atpalikušajām valstīm un reģioniem. Luca Jahier uzsvēra, ka pirmām kārtām tas kļūtu par tādu sākumpunktu sarunām par nākamo DFS, kas ES budžetu strukturālai rīcībai novirzītu pa bīstamu vērienīguma samazināšanas ceļu.

Vēl lielāku kritiku EESK pauda par priekšlikumu sadalīt paketes pārvaldību starp Komisiju (DFS) un valstu valdībām (Next Generation EU). Tas nozīmētu pāreju no integrētas pārvaldības, kas ļautu Komisijai izmantot pastiprinātu budžetu, uz budžetu, kas ir sadalīts vismaz divās daļās.

Luca Jahier norādīja, ka vēl satraucošāks ir pagājušajā naktī ierosinātais priekšlikums piešķirt atsevišķām valstīm galējo veto, sasaucot ES finanšu ministru ārkārtas sanāksmi, ja tās iebilst pret kādas dalībvalsts ierosinātajām reformām paketes ietvaros. Viņš sacīja, ka tas nozīmētu galīgu un strukturālu Eiropas budžeta sadalījumu, kas būtu bīstams un nepieņemams.

Vēl viens aktuāls jautājums, ko EESK pilnsapulce vēlējās apspriest ar komisāru Gentiloni , bija vakardienas Tiesas spriedums, ar kuru tika atcelts 2016. gada Eiropas lēmums, kas lika Īrijai no Apple pieprasīt atmaksāt nodokļus 13 miljardu EUR apmērā.

EESK atbalstīja Komisijas centienus panākt, lai Big Tech maksātu lielākus nodokļus un tādējādi labotu klaju netaisnību. Luca Jahier atzinīgi novērtēja arī priekšlikumus, ar kuriem Komisija nāca klajā iepriekšējā dienā, lai izbeigtu neatbilstīgu un neilgtspējīgu nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm.

Atbildot uz jautājumu par progresu saistībā ar nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā, Gentiloni kgs iepazīstināja ar pašreizējo stāvokli sarunās, kuru mērķis ir panākt globālu vai, ja tas nav iespējams, ES mēroga nolīgumu, kas nodrošinātu ES ļoti nepieciešamos pašu resursus.

“Vēlos izteikties ļoti skaidri,” sacīja komisārs Gentiloni. “Politisku, tehnisku, starptautisku problēmu dēļ nav vienkāršu risinājumu. Taču ir kaut kas ļoti pozitīvs: pieaug sabiedrības, Eiropas Parlamenta, jūsu Komitejas un ieinteresēto personu pieprasījums. Un mums ir iespēja saistībā ar to, ka dalībvalstis uzskata, ka Komisijai ir vajadzīgi lielāki pašu resursi, lai atmaksātu šo kopējo parādu.”

Nobeigumā viņš sacīja: “Jā, mums patiešām ir vajadzīgi spēcīgāki pašu resursi, lai šis Next Generation EU būtu sekmīgs. Jo mūsu Savienības pieredze liecina, ka tā ir visnotaļ ārkārtēja iniciatīva. Tas nav nekas pastāvīgs, bet, ja tas darbojas, ja tas sniedz labus ieguldījumus, palīdz modernizēt mūsu ekonomiku un ja mēs spēsim palielināt pašu resursus, lai atmaksātu šo parādu, es jums apliecinu, ka, tāpat kā vienmēr ES, tas būs precedents, uz kuru balstīties nākotnē, kad būs cita krīze vai jauns kopējs mērķis, kas jāsasniedz.” (dm)