Ar jauno projektu Eiropas Komisija apliecina apņemšanos apstādināt Eiropas atpalikšanu no ASV un Āzijas fundamentālajā un lietišķajā pētniecībā, patentu, augsto tehnoloģiju un pakalpojumu jomā – tā EESK ir norādījusi marta plenārsesijā pieņemtajā ziņojumā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka priekšlikumā paredzētās Eiropas jaunās pētniecības telpas (EPT) vislielākā priekšrocība ir pētniecības un inovācijas rezultātu nekavējoša izmantošana ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā.

“Ir ļoti svarīgi, lai jaunā EPT nebūtu tikai kvantitatīvi palielināta iepriekšējā EPT,” ir norādījis atzinuma ziņotājs Paul Rübig. “Ir iecerēts jauns kurss – pētniecības un inovācijas ietekmes palielināšana laikā, kad inovācijai ir izšķiroša nozīme ne vien Covid-19 skartas ekonomikas apstākļos Eiropā, bet visas planētas izdzīvošanai.”

Eiropā pētniecības un inovācijas rezultātu pārtapšana inovatīvos produktos un pakalpojumos ir notikusi lēnāk nekā ASV un Āzijā. Eiropa atpaliek no Āzijas patentu rādītāju ziņā (2019. gadā Āzijā ir iesniegti 65 % procenti no pasaules kopējā patentu pieteikumu skaita; Eiropā – tikai 11,3 %) un šāds stāvoklis jo īpaši ir raksturīgs digitālo pakalpojumu uzņēmumiem un tehnoloģiju virzītas inovācijas jomā. Tādi, piemēram, ir produkti, kas tapuši, pateicoties jauno tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei. Plašākā izpratnē Āzija, īpaši Ķīna un Koreja, beidzamo 20 gadu laikā ir būtiski uzlabojusi savus pētniecības, tehnoloģijas un inovācijas rādītājus. Jaunās Eiropas pētniecības telpas uzdevums būs ar ieguldījumiem un palielinātu mobilitāti palīdzēt Eiropai atgūt nokavēto.

EESK atbalsta Komisijas projektu, tomēr norāda uz piecām būtiskām jomām, kas palikušas ārpus stratēģisko tehnoloģiju saraksta, lai gan no tām lielā mērā ir atkarīga Eiropas labklājība:

  • digitālās uzņēmējdarbības modeļi;
  • preču un pārtikas ražošanas tehnoloģijas;
  • klīniskie pētījumi, farmācijas un biotehnoloģijas nozare;
  • kosmosa tehnoloģijas;
  • tīrs ūdens un sanitārija.

EESK savā atzinumā norāda arī, ka, runājot par pētniecības un izstrādes rezultātu pārtapšanu inovatīvos produktos un pakalpojumos, svarīgs ir izcilības un ātruma līdzsvars. Uzņēmējdarbībā ātrums ir īpaši svarīgs, savukārt zinātnieki tiecas uz izcilību un prasa vairāk laika un naudas pētniecībai un inovācijai. Komisijas pētniecības, tehnoloģijas un inovācijas politikā ir jādomā par tiem abiem. (dm)