Lauku reģioni būtu jāpadara jauniešiem un uzņēmumiem pievilcīgāki. Tas uzlabotu visu eiropiešu dzīves kvalitāti, paverot viņiem iespēju izvēlēties, kur dzīvot un strādāt. Tas bija viens no pamata secinājumiem 8. martā EESK notikušajās debatēs par tematu “Ceļā uz visaptverošu ilgtspējīgas lauku un pilsētu attīstības stratēģiju”.
Eiropas lauku un pilsētu apvidu attīstība nav vienlīdzīga. Ir ļoti svarīgi veicināt tādu politiku, kas koriģētu šo tendenci, nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu pāreju uz labklājības ekonomiku visās teritorijās un veicinātu demogrāfiskā līdzsvara atjaunošanu. It īpaši tie lauku rajoni, kuriem ir izšķiroša loma ekonomikā un sociālajā kohēzijā, reģionu noturības veicināšanā un dažādu vietējo ekosistēmu neskaitāmo pakalpojumu sniegšanā, tostarp pārtikas ražošanā, būtu jāpadara jauniešiem un uzņēmējiem pievilcīgāki.
EESK Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas (NAT) priekšsēdētājs Peter Schmidt norādīja: “Atveseļošana pēc Covid ir lieliska iespēja izstrādāt stratēģijas, kas nodrošinātu, ka taisnīgā pārejā uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu un plaukstošu Eiropas Savienību neviena teritorija un tās iedzīvotāji netiek atstāti novārtā.”
“Tagad, kad ES ir apstiprinājusi vērienīgu atveseļošanas pasākumu kopumu, finansējuma piešķiršanā ir jāņem vērā ES reģionu atšķirīgā situācija,” norādīja EESK loceklis un Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās nodaļas priekšsēdētājs Stefano Palmieri.
Komisijas priekšsēdētājas vietnieces Dubravka Šuica biroja pārstāve Deša Srsen uzsvēra: “Mūsu mērķis ir dot jaunu impulsu lauku apvidu attīstībai ar ilgtermiņa redzējumu lauku apvidiem, ko Komisija šobrīd izstrādā un jūnijā gatavojas pieņemt.”
Josep Puxeu Rocamora, kurš izstrādājis EESK atzinumu “Integrēta pieeja ES lauku apvidiem, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātiem reģioniem”, uzsvēra, ka lauku teritoriju un neaizsargātu apvidu integrācija ir ļoti sarežģīta, jo tā ir saistīta ar pilnīgi visām pašreizējām ES politikas jomām. “Lai attīstītu šīs teritorijas, mēs ierosinām”teritoriālu līgumu“, kam vajadzētu būt līdzdalīgam, pielāgotam teritoriju īpatnībām un vērstam uz to vēsturiskā, kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu.” (mr)