“EESK Info” jautājums: Kādai vajadzētu būt jauniešu lomai zaļās pārkārtošanās procesā?

Nicoletta Merlo: Jauniešiem zaļās pārkārtošanās procesā var būt izšķiroša loma, un viņi ir jāuzklausa vismaz divu iemeslu dēļ. Galvenokārt ir vērts atcerēties, ka lēmumi, ko politiskie līderi šodien pieņem klimata pārmaiņu un vides jautājumos, vispirms ietekmēs jauniešus un nākamās paaudzes, kurām tādējādi ir tiesības paust savu viedokli.

Vēl viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā, ir tas, ka jaunākā paaudze ir visjutīgākā un apzinās nepieciešamību īstenot zaļo pārkārtošanos un rīkoties, lai panāktu vides ilgtspēju. Pēdējos gados klimata pasākumi visā Eiropā ir piesaistījuši lielu skaitu jauniešu. Daudzas vides un sociālās kustības, ko veido jauni cilvēki, vietējā, valsts un Eiropas līmenī ir pastiprinājušās, rīkojot demonstrācijas un valdībām un politikas veidotājiem pieprasot īstenot konkrētus pasākumus, lai aizsargātu vidi un sasniegtu klimatneitralitāti.

Lai arī jauniešu loma ilgtspējīgākas, iekļaujošākas un zaļākas pasaules veidošanā tiek atzīta aizvien vairāk un 2022. gads bija pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, ir skaidrs, ka jauniešiem joprojām ir grūti panākt, ka viņu viedoklis tiek sadzirdēts, un atrast savu vietu lēmumu pieņemšanā kopumā, nevis tikai tad, kad tiek risināti zaļās pārkārtošanās jautājumi.

Jaunatnes organizācijām būtu jādod iespēja sistemātiski un strukturēti – ne tikai dažkārt – paust savu viedokli iestādēs, lai šīs organizācijas varētu sniegt praktisku un jēgpilnu ieguldījumu visu līmeņu lēmumu pieņemšanā un īstenot idejas un projektus, kas saistīti ar vides ilgtspēju.

Lai to panāktu, iestādēm vispirms un galvenokārt būtu jāpieņem “jauniešu tests”, jāsniedz jauniešu organizācijām pienācīgs (un strukturāls) finansiāls atbalsts un sistemātiski jānovērtē ieguldījumu ekonomiskā, politiskā un sociālā ietekme uz jaunāko paaudzi, sniedzot jauniešiem skaidru priekšstatu par to, kā un cik lielā mērā publiskā politika pozitīvi ietekmē viņu dzīvi.

Divi citi svarīgi aspekti, kam jāpievēršas saistībā ar jauniešu lomu zaļās pārkārtošanās procesā, ir izglītība un nodarbinātība.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju klimata un vides jomā, izglītībai par ilgtspēju būtu jākļūst par vienu no skolu prioritātēm. Bērnu izglītošana par ilgtspēju un vides aizsardzību būtu jāsāk visjaunākajā vecumā un jāturpina visā skolas mācību ciklā. Ir vajadzīga starpnozaru pieeja, kas nodrošina teorētiskas un praktiskas prasmes, tostarp palīdzot pāriet no skolas uz darba dzīvi un izmantojot profesionālo māceklību. Svarīga ir arī mūžizglītība, jo zaļās pārkārtošanās panākumi būs atkarīgi arī no tā, kā skolas, iesaistoties ārpusskolas pasākumos, spēs sadarboties ar vietējām pašvaldībām, it īpaši ar jauniešu organizācijām un organizētu pilsonisko sabiedrību, tādējādi palielinot iedzīvotāju informētību un līdzdalību.

2023. gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu, un bez prasmēm pārkārtošanos īstenot nevarēs. Ir ļoti svarīgi nodrošināt jauniešiem prasmes, lai viņi spēj pārvaldīt zaļās pārkārtošanās radītos jauninājumus, jo tā nenovēršami ietekmē un turpinās būtiski ietekmēt darba pasauli. Tāpēc ir jāiegulda apmācības un mācīšanās praksē darba vidē, it īpaši kvalitatīvas māceklības un stažēšanās veidā.

Zaļās pārkārtošanās procesam ir jābūt taisnīgam, nodrošinot darba ņēmēju pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, kvalitatīvas darbvietas visiem un nevienu neatstājot novārtā. Tāpēc ir būtiski, lai apmācības politikas pasākumi būtu integrēti ar rūpniecības politiku, saskaņoti ar citām attīstības stratēģijām un detalizēti plānoti teritoriālajā un vietējā līmenī ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem.

Visbeidzot jānorāda, ka zaļās pārkārtošanās panākumu atslēga ir inovācija. Tāpēc, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir svarīgi mudināt jauniešus, kuriem ir uzņēmējdarbības spējas, iesaistīties inovācijas procesā; šajā nolūkā var izmantot tādus pasākumus kā īpaša apmācība un atbalsts inovatīviem projektiem, kā arī pienācīgs finansiālais atbalsts.