Atskatoties uz savu līdzšinējo pieredzi šādu iniciatīvu organizēšanā, aktīvisti, kas 2020. gada 25. februārī piedalījās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) dienā, brīdināja, ka nedrīkst jautāt cilvēkiem, kādu Eiropu viņi vēlas, un pēc tam ignorēt viņu viedokli.

Aktīvisti norādīja, ka pirmā Eiropas pilsoņu iniciatīvu organizētāju paaudze, kas bija spiestaizpildīt sarežģīto procedūru šādu iniciatīvu uzsākšanai un vākt un apstiprināt vienu miljonu parakstu, lai vēlāk uzzinātu, ka nekas nemainīsies, ir dziļi vīlusies.

Jaunie, vienkāršotie noteikumi, kas stājās spēkā 1. janvārī, un šādu iniciatīvu organizatoriem sniegtais lielākais atbalsts, piemēram, pārveidotais EPI forums palīdzējis mazināt “petīciju iesniegšanas apsīkumu”. Par to liecina pārsteidzoši lielais jaunu Eiropas pilsoņu iniciatīvu skaits, proti, 16 jaunas iniciatīvas. Par vairākām no šīm iniciatīvām pasākumā aktīvi tika vākti paraksti.

Taču ir ļoti svarīgi nepieļaut pagātnes kļūdas konferencē par Eiropas nākotni.

Arvien vairāk cilvēku pieprasa iespēju piedalīties ne tikai ES politikas veidošanā, bet arī lēmumu pieņemšanā, un šo prasību vairs nedrīkst ignorēt.

Pasākumā veiktā aptauja liecina: pārliecinošs vairākums dalībnieku uzskata, ka noteikti ir jādod pilsoņiem iespēja reāli ietekmēt ES lēmumus ne tikai vēlēšanu veidā.

67 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka jānodrošina tieša saikne starp pilsoņu līdzdalību ES līmenī un oficiālo lēmumu pieņemšanas procedūru.

69 % piekrīt viedoklim, ka tādām konferencēm kā konference par Eiropas nākotni nav jābūt vienreizējam pasākumam, bet jānotiek regulāri un pēc tām ir jāseko atbilstošai rīcībai.

71 % norādīja, ka līdztekus konferencei par Eiropas nākotni ir jārīko pilsoņu ierosināts konvents, kurā būtu jāspriež par pilsoņu iesaistīšanas un demokrātisku reformu nākotni. Tam būtu jāsākas un jābeidzas ar visas ES referendumu.

Turklāt 85 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka par pašreizējām Eiropas pilsoņu iniciatīvām būtu plaši jāinformē daudzvalodu platformā, ko Eiropas Komisija iecerējusi izveidot tiešsaistē un kas kalpos kā informācijas avots tiem cilvēkiem, kuri interesējas par konferences norisi.

Ļoti dedzīgi tika apspriests tāds jautājums kā digitālo tehnoloģiju nozīme demokrātijas nākotnē un it īpaši konferencē par Eiropas nākotni.

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier norādīja uz pārstāvības demokrātijas un starpniekstruktūru nezūdošo lomu un uzsvēra, ka EESK jau gadiem nerimtīgi cenšas sekmēt Eiropas pilsoņu iniciatīvas, ko uzskata par vērtīgu pārstāvības demokrātijas papildinājumu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica, kas atbildīga par konferenci par Eiropas nākotni, uzsvēra Komisijas apņemšanos nodrošināt “atvērtas, bet labi regulētas tehnoloģijas” izmantošanu, atraisot tās demokrātisko potenciālu (atvērtība, reaģētspēja, pārredzamība, pieejamība) un vienlaikus apkarojot attiecīgos apdraudējumus (manipulācija, nepietiekama datu drošība).

Aptaujas rezultāti, kas atspoguļo nevis EESK, bet gan EPI dienas dalībnieku viedokli, un plašāka informācija par pasākumu ir pieejama šeit. (dm)