EESK info

Atskatoties uz savu līdzšinējo pieredzi šādu iniciatīvu organizēšanā, aktīvisti, kas 2020. gada 25. februārī piedalījās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) dienā, brīdināja, ka nedrīkst jautāt cilvēkiem, kādu Eiropu viņi vēlas, un pēc tam ignorēt viņu viedokli.

Aktīvisti norādīja, ka pirmā Eiropas pilsoņu iniciatīvu organizētāju paaudze, kas bija spiestaizpildīt sarežģīto procedūru šādu iniciatīvu uzsākšanai un vākt un apstiprināt vienu miljonu parakstu, lai vēlāk uzzinātu, ka nekas nemainīsies, ir dziļi vīlusies.

Jaunie, vienkāršotie noteikumi, kas stājās spēkā 1. janvārī, un šādu iniciatīvu organizatoriem sniegtais lielākais atbalsts, piemēram, pārveidotais EPI forums palīdzējis mazināt “petīciju iesniegšanas apsīkumu”. Par to liecina pārsteidzoši lielais jaunu Eiropas pilsoņu iniciatīvu skaits, proti, 16 jaunas iniciatīvas. Par vairākām no šīm iniciatīvām pasākumā aktīvi tika vākti paraksti.

Taču ir ļoti svarīgi nepieļaut pagātnes kļūdas konferencē par Eiropas nākotni.

Arvien vairāk cilvēku pieprasa iespēju piedalīties ne tikai ES politikas veidošanā, bet arī lēmumu pieņemšanā, un šo prasību vairs nedrīkst ignorēt.

Pasākumā veiktā aptauja liecina: pārliecinošs vairākums dalībnieku uzskata, ka noteikti ir jādod pilsoņiem iespēja reāli ietekmēt ES lēmumus ne tikai vēlēšanu veidā.

67 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka jānodrošina tieša saikne starp pilsoņu līdzdalību ES līmenī un oficiālo lēmumu pieņemšanas procedūru.

69 % piekrīt viedoklim, ka tādām konferencēm kā konference par Eiropas nākotni nav jābūt vienreizējam pasākumam, bet jānotiek regulāri un pēc tām ir jāseko atbilstošai rīcībai.

71 % norādīja, ka līdztekus konferencei par Eiropas nākotni ir jārīko pilsoņu ierosināts konvents, kurā būtu jāspriež par pilsoņu iesaistīšanas un demokrātisku reformu nākotni. Tam būtu jāsākas un jābeidzas ar visas ES referendumu.

Turklāt 85 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka par pašreizējām Eiropas pilsoņu iniciatīvām būtu plaši jāinformē daudzvalodu platformā, ko Eiropas Komisija iecerējusi izveidot tiešsaistē un kas kalpos kā informācijas avots tiem cilvēkiem, kuri interesējas par konferences norisi.

Ļoti dedzīgi tika apspriests tāds jautājums kā digitālo tehnoloģiju nozīme demokrātijas nākotnē un it īpaši konferencē par Eiropas nākotni.

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier norādīja uz pārstāvības demokrātijas un starpniekstruktūru nezūdošo lomu un uzsvēra, ka EESK jau gadiem nerimtīgi cenšas sekmēt Eiropas pilsoņu iniciatīvas, ko uzskata par vērtīgu pārstāvības demokrātijas papildinājumu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica, kas atbildīga par konferenci par Eiropas nākotni, uzsvēra Komisijas apņemšanos nodrošināt “atvērtas, bet labi regulētas tehnoloģijas” izmantošanu, atraisot tās demokrātisko potenciālu (atvērtība, reaģētspēja, pārredzamība, pieejamība) un vienlaikus apkarojot attiecīgos apdraudējumus (manipulācija, nepietiekama datu drošība).

Aptaujas rezultāti, kas atspoguļo nevis EESK, bet gan EPI dienas dalībnieku viedokli, un plašāka informācija par pasākumu ir pieejama šeit. (dm)

EESK ir uzstājīgi atkārtojusi savu prasību, ka 2021.–2027. gadam paredzētajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) jābūt 1,3 % apmērā no ES-27 nacionālā kopienākuma. Šī prasība izskan izšķirīgā brīdī, kad notiek mēģinājumi panākt vienošanos par nākamo ES ilgtermiņa budžetu un Eiropadome joprojām cenšas tikt skaidrībā par savu nostāju.

Februārī notika ECO specializētās nodaļas debates par DFS sarunu stāvokli, kurās piedalījās Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājs Johan Van Overtveldt un EESK locekļi aicināja Parlamentu iestāties par tālejošu ES budžetu. Ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas nedrošību, liela mēroga tendences pasaulē, sabiedrības problēmas un jauno Eiropas zaļo kursu, Eiropas Savienībai jāpieņem spēcīgs budžets, kurā atspoguļojas visas plānotās darbības.

ECO specializētās nodaļas priekšsēdētājs Stefano Palmieri teica: “Ārkārtīgi svarīgi ir panākt saskaņotu daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada, lai ES varētu stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem, tādiem kā jaunais zaļais kurss, ar digitālo ekonomiku saistītās pārmaiņas un efektīvas kohēzijas politikas saglabāšana.”

EESK locekļi norādīja: lai varētu attaisnot cilvēku cerības, Eiropas Savienībai kā vēl nekad agrāk ir nepieciešams ticams un tālejošs jaunais budžets.

Uzaicinātais referents J. Van Overtveldt uzsvēra, ka vēl nav skaidrs, kā sarunās ar Padomi mainīsies Parlamenta vienotā nostāja, ka jāatbalsta prasība par 1,3 % no NKI. Viņš teica: “Ar pārliecību varu apgalvot, ka Eiropas Parlaments ir apņēmies būt stingrs sarunās par iespējamo kompromisu.” Tomēr Parlaments uzstās uz ārkārtas situācijas plāna izstrādi, jo nav izslēgts, ka pirms 2021. gada 1. janvāra vienošanās netiks panākta, un tas negatīvi ietekmētu jauno programmu savlaicīgu uzsākšanu.

Noslēgumā referenti aicināja valstu un valdību vadītājus pēc iespējas ātrāk Eiropadomē panākt vienošanos, kurai Eiropas Parlaments varētu dot savu piekrišanu.

Skatīt attiecīgo EESK atzinumu. (jk)

EESK atbalstīs Komisijas centienus vārdus saskaņot ar darbiem, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un mūsu individuālās un kolektīvās atbildības centrā izvirzītu ilgtspēju. Plenārsesijā, kas notika 2020. gada 20. februārī Briselē, EESK priekšsēdētājs Luca Jahier atbalstīja Eiropas Komisijas šāgada darba programmu un tās uzsvaru uz ilgtspējīgu attīstību zaļākai Eiropai.

Uzstājoties debatēs, kurās piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Maroš Šefčovič, Luca Jahier norādīja, ka EESK atzinīgi vērtē jaunās Komisijas pirmās darba programmas virzību, kas sekmē pāreju uz taisnīgu, klimatneitrālu un digitālu Eiropu. “Mēs pilnībā atbalstām Eiropas zaļo kursu kā pārmaiņu galveno virzītājspēku, un tādēļ EESK vēlētos izveidot pastāvīgu dialogu par ilgtspējīgu attīstību,” viņš paziņoja.

Maroš Šefčovič pauda gandarījumu par to, ka Komisijas 2020. gada darba programmas galvenās prioritātes atbilst Komitejas izvirzītajām prioritātēm, proti, tās ir kopīga digitālā un klimata pāreja, demogrāfisko pārmaiņu radītie izaicinājumi un nepieciešamība nodrošināt, lai mūsu uzņēmumi un rūpniecība varētu turpināt inovāciju un konkurēt sarežģītākā globālā vidē. “2020. gada darba programma ne tikai veidos pamatu mūsu darbam pilnvaru termiņa pirmajā gadā, bet arī noteiks tā redzējumu, virzienu un tempu nākamajiem pieciem un turpmākajiem gadiem. Tā ir vērienīga programma ar 43 politikas mērķiem un paketēm,” viņš uzsvēra. (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīkoja augsta līmeņa konferenci, kurā tā pulcēja vadošos invaliditātes politikas dalībniekus, lai apspriestu ES jauno stratēģiju šajā jomā — stratēģiju, kura tiek izstrādāta un kura, paredzams, nākamajā desmitgadē būtiski ietekmēs dzīvi miljoniem ES pilsoņu ar invaliditāti.

Konferences “Eiropas Savienības programmas veidošana personu ar invaliditāti tiesību jomā 2020.–2030. gadam” mērķis bija ne tikai iepazīstināt ar EESK ieteikumiem un priekšlikumiem attiecībā uz jauno stratēģiju, bet arī piedāvāt platformu viedokļu apmaiņai un ieguldījumam, kas būs daļa no plašas apspriešanās, kura Eiropas Komisijai palīdzēs sagatavot un pabeigt stratēģiju 2021. gada pirmajos mēnešos.

Saistībā ar jaunu Komisiju, jaunu Parlamentu un jaunu budžeta plānošanas periodu šis ir ideāls brīdis, lai veidotu jaunu stratēģiju cilvēkiem ar invaliditāti. Atklājot konferenci, EESK priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos Isabel Caño Aguilar atzīmēja, ka EESK bija pirmā iestāde, kas sniedza savu ieguldījumu Komisijas ierosinātajās debatēs par šo tematu.

Iepazīstinot ar EESK priekšlikumiem, ziņotājs EESK atzinumam Yannis Vardakastanis, kurš ir arī Eiropas Invaliditātes foruma priekšsēdētājs, norādīja, ka jaunajai programmai vajadzētu būt daudz visaptverošākai un vērienīgākai nekā pašreizējai programmai.

EESK aicināja pilnībā saskaņot jauno stratēģiju ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pilnīga īstenošana būtu jānodrošina, Eiropas pusgada ietvaros mudinot dalībvalstis izstrādāt pašām savas stratēģijas invaliditātes jomā.

Yannis Vardakastanis uzsvēra, ka izstrādājot un īstenojot politiku atbilstīgi invaliditātes programmai, ir svarīgi dot iespēju personu ar invaliditāti organizācijām paust savu viedokli.

Līdztiesības komisāre Helena Dalli norādīja, ka Komisija jauno programmu balstīs uz esošās stratēģijas pašreizējās novērtēšanas rezultātiem, iedzīvotāju ar invaliditāti ikdienas dzīvē nodrošinot lielāku taisnīgumu.

Komisija plāno pabeigt pašreizējās stratēģijas novērtēšanu līdz 2020. gada jūlijam un, pamatojoties uz darba kārtības projektu, pēc tam par jauno stratēģiju rīkot oficiālu apspriešanos, kas Komisijai jāveic sadarbībā ar citām iestādēm un partneriem. Kad būs apkopotas visas atsauksmes, 2021. gada pirmajos trīs mēnešos tā nāks klajā ar paziņojumu par jauno stratēģiju invaliditātes jomā. (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja debates ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), lai apspriestu nodarbinātības nākotni un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Šā pasākuma mērķis bija izpētīt turpmākas iespējas sadarboties un pastiprināt centienus virzībā uz to, lai strauji mainīgā darba pasaule kļūtu taisnīga, cieņpilna un iekļaujoša nākamajām paaudzēm.

Debates notika Briselē EESK plenārsesijas laikā — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir ES iestāde, kas pārstāv Eiropas pilsonisko sabiedrību. EESK uzņēma SDO ģenerāldirektoru Guy Ryder, kas klātesošos iepazīstināja ar SDO Simtgades deklarāciju par nodarbinātības nākotni.

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier sveica Guy Ryder ar SDO simtgadi un pauda EESK apņemšanos turpināt piedalīties pašreizējās diskusijās par nodarbinātības nākotni.

Uzrunājot plenārsesijas dalībniekus, G. Ryder teica, ka SDO sev ir izvirzījusi uzdevumu izpētīt, kā nodarbinātības nākotni veidot atbilstoši mūsu vērtībām apstākļos, kad cilvēkus, domājot par savu vietu darba pasaulē, bieži pārņem bailes.

G. Ryder norādīja, ka simtgades deklarācija daudzējādā ziņā līdzinās Eiropas Sociālo tiesību pīlāram. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi aizsargāt sarunu par darba koplīgumiem nozīmi, un norādīja, ka, viņaprāt, EESK ir būtiska loma šajā procesā. G. Ryder izteica pārdomas arī par EESK atzinumu iespējamo ietekmi uz globālajiem nodarbinātības un sociālajiem standartiem un sadarbību ar trešām valstīm.

Pievēršoties Eiropas zaļajam kursam, G. Ryder norādīja, ka pāreja uz oglekļa emisiju neitralitāti līdz 2050. gadam ir “nevis cilvēku nākotnes veidošana, bet gan nākotnes veidošana kopā ar viņiem”.

Raugoties uz EESK un SDO turpmāko sadarbību, Komitejas locekļi un G. Ryder apmainījās viedokļiem par nozīmīgākajiem uzdevumiem ekonomikas jomā.

Īsi pirms plenārsesijas sākuma EESK priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos Isabel Caño Aguilar atklāja izstādi “100 sociālās aizsardzības gadi kopā ar SDO” (ll)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā pēdējā plenārsesijā sveica Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) “Eat Original. Unmask Your Food” aktīvistus, kuri aicina Eiropas Komisiju ieviest obligātu izcelsmes marķējumu visiem pārtikas produktiem, lai novērstu krāpšanu un garantētu patērētāju tiesības uz informāciju.

EPI “Eat Original. Unmask Your Food” līdz 2019. gada 2. oktobrim, kas ir parakstu vākšanas perioda beigas, visās 28 dalībvalstīs bija savākusi 1,1 miljonu parakstu.

Itālijas galvenās lauksaimnieku organizācijas Coldiretti ES sadarbības biroja vadītājs Paolo di Stefano sacīja: “Tas tika ilgi gaidīts un pierāda, ka ES pilsoņi vēlas zināt ko viņi īstenībā ēd.”

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier sacīja: “Šī EPI ir īpaši interesanta EESK, kas vairākos atzinumos ir paudusi savu viedokli par šo tematu, stingri atbalstot skaidrākus noteikumus un labāku informāciju patērētājiem, iesakot nodrošināt lielāku pārredzamību pārtikas produktu izcelsmes marķējumā.”

Problēma, ar ko saskaras ES, ir tā, ka patlaban izcelsmes marķējums ir obligāts tikai dažiem pārtikas produktiem, bet visiem citiem tas ir brīvprātīgs, kas rada lielu informācijas trūkumu,

Obligāta izcelsmes norāde pārtikas produktu marķējumā palīdz novērst viltošanu un negodīgu komercpraksi.

Iniciatīvas ierosinātāji uzskata, ka šī tik ļoti nepieciešamā tiesību aktu saskaņošana palielinātu pārtikas nekaitīgumu un pārredzamību visā pārtikas piegādes ķēdē, jo ir skaidri pierādījies, ka sistēma ir neaizsargāta, ja nav nodrošināts obligāts izcelsmes marķējums.

EESK atzinums par tematu “Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana Eiropas Savienībā”, kas pieņemts 2019. gada februārī, bija vēl tālejošāks, proti, tajā tika ieteikts plašāks pārtikas produktu marķējums, tostarp attiecībā uz vides un sociālajiem aspektiem. (mr)

Eiropas līmenī ir steidzami vajadzīgs jauns nolīgums par migrāciju, un ar šādu mērķi EESK ir gatava atbalstīt Eiropas Komisiju tās pastāvīgajā darbā. EESK priekšsēdētājs Luca Jahier savā 2020. gada 3. marta uzrunā Briselē skaidri pateica, ka migrācija ir EESK prioritāte — to apliecina fakts, ka Komiteja daudzus gadus ir ļoti aktīvi darbojusies šajā jomā. “Eiropas Savienībai ir tūlīt jāķeras pie jauna migrācijas un patvēruma pakta izstrādes un kopā ar dalībvalstīm jāstrādā integrācijas jomā. Mums ir jāizveido patiešām vienota patvēruma procedūra, kas būtu pārbaudīta, elastīga un efektīva,” viņš teica.

Eiropas iekšlietu komisāre Ylva Johansson, uzstādamās EESK Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas (SOC) rīkotajās debatēs, stāstīja par Eiropas Komisijas pašreizējo darbu migrācijas un patvēruma jomā un apņemšanos ar jaunu nolīgumu rosināt ES politikas veidošanu. “Mums ir nepieciešams jauns migrācijas un patvēruma pakts. Pirmkārt, tāpēc ka no tā ir atkarīgi visneaizsargātākie iedzīvotāji, un, otrkārt, tāpēc ka mūsu ekonomikai un sabiedrībai likumīga migrācija ir ieguvums: mūsu labklājības sistēmai ir nepieciešama ilgtermiņa stabilitāte un mūsu uzņēmumiem ir vajadzīgi prasmīgi cilvēki,” viņa norādīja.

Viņas skatījumā ir jāpalielina uzticēšanās un jāpārvar atšķirības starp dalībvalstīm, lai valstu valdības varētu atrast vienotu tālāko ceļu. “Mums ir jāsaprot, ka migrācija ir kaut kas normāls. Katru gadu Eiropas Savienībā ierodas no 2 līdz 2,5 miljoniem cilvēku: 140 000 jeb respektīvi 5 % no viņiem ierodas nelikumīgi. Tas nozīmē, ka 95 % cilvēku ierodas likumīgi, proti, viņu migrācija tiek uzraudzīta un netiek atstāta pašplūsmā,” viņa piebilda. (mp)

EESK februārī pieņēma atzinumu par Eiropas Komisijas ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju 2020. gadam (ECO/502) un atzinumu par ieteikumiem eurozonas ekonomikas politikai (ECO/503). Minētie atzinumi ir Komitejas ieguldījums debatēs par nākamā gada un vēlākām ekonomikas prioritātēm, kuras Eiropadome oficiāli pieņems martā.

EESK atzinīgi vērtē stratēģijā izmantoto pieeju, proti, IAM iekļaušanu, lielāku uzsvaru uz ilgtermiņa mērķiem un ieguldījumu rādītājiem. Komiteja ir arī gandarīta par to, ka ir izceltas sociālās tiesības, un aicina pievērst īpašu uzmanību dzimumu līdztiesības jautājumam.

EESK mudina ES dalībvalstis padarīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi par Eiropas un valstu ekonomikas politikas galveno prioritāti 2020. gadam un turpmāk. Komiteja uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ir ne tikai būtiska pārmaiņa ES ekonomikā, bet arī iespēja veicināt ekonomisko uzplaukumu un konverģenci eurozonā un ES kopumā. Zaļajam kursam būtu jākļūst par ES un eurozonas turpmākās ekonomikas politikas mugurkaulu un jārada jauna ekonomikas paradigma. Tāpēc ar to būtu jāsaskaņo ekonomikas prioritātes.

Lai īstenotu zaļo kursu un panāktu ilgtspējīgu izaugsmi, būs vajadzīgas reformas un ieguldījumi. EESK uzskata, ka Taisnīgas pārkārtošanas fondam un mehānismam ierosinātais finansējums nebūs pietiekams. Tā ierosina palielināt finanšu resursus šiem instrumentiem un aicina veikt papildu pasākumus, lai atvieglotu un palielinātu privāto un publisko finansējumu.

Komiteja arī iesaka papildināt pašreizējo ECB atbalstošo monetāro politiku ar piesardzīgi agresīvu fiskālo politiku eurozonas līmenī. Būtu jānodrošina līdzsvarota mijiedarbība starp ekonomikas politiku un dažādajiem EMS pīlāriem un jāpieņem “līdzsvarota budžeta norma” attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem.

EESK uzskata, ka ir svarīgi arī nodrošināt finanšu tirgus stabilitāti, īstenojot atlikušos galvenos elementus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai un pielāgojot nākotnes vajadzībām nodokļu sistēmu. (jk)

Eiropas Savienībai ir pēc iespējas ātrāk jānodrošina pastāvīga piekļuve izejvielām, lai attīstītu spēcīgu akumulatoru nozari elektrotransportlīdzekļiem. Uz šo jautājumu tika vērsta uzmanība debatēs, ko 2020. gada 5. februārī Briselē rīkoja Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN).

Plaši izplatīta e-mobilitāte ar nulles oglekļa dioksīda emisijām ir nākamais svarīgais solis ceļā uz ilgtspējīgu transportu un klimatneitralitāti. Tomēr tikai ar pastāvīgu piekļuvi akumulatoru izejvielām Eiropa spēs atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas un ieviest elektrifikāciju.

Colin Lustenhouwer, ziņotājs pagājušajā gadā pieņemtajam EESK atzinumam par akumulatoriem, norādīja, ka ir būtiski palielināt informētību par steidzamajiem pasākumiem un uzsvēra: “Mums ir jārīkojas nekavējoties. Izejvielu pieejamība ir neatrisināts jautājums jomā, kurā Eiropai ir maz resursu un kurā tā vēlas garantēt piegādi. Elektrifikācija ir vienīgais risinājums ilgtspējīgai degvielai, un tam ir vajadzīgi akumulatori.”

Izejvielas Eiropas Savienībā nav pieejamas nepieciešamajā daudzumā, un tās ir jāimportē. Litijs, niķelis, mangāns un kobalts galvenokārt tiek ievesti no Dienvidamerikas un Āzijas. Tas nozīmē: ja ES nerīkosies, tā kļūs arvien vairāk atkarīga no trešām valstīm, piemēram, Brazīlijas un Ķīnas.

TEN specializētās nodaļas priekšsēdētājs Pierre Jean Coulon noslēgumā secināja: “Ilgtspējīgas nākotnes vārdā mums ir jāņem vērā viss akumulatoru dzīves cikls un sevi jānodrošina ar vajadzīgajiem resursiem. Tikai dažu tuvāko gadu laikā sperot milzīgu soli uz priekšu, Eiropas uzņēmumi var kļūt par nozīmīgiem dalībniekiem akumulatoru izstrādē un ieviešanā pasaules tirgū.” (mp)

EESK ziņojumā konstatēts, ka situācija mājsaimniecībās dzīvojošo aprūpētāju pakalpojumu nozarē nav ilgtspējīga un aprūpētāju darba apstākļi robežojas ar acīmredzamu ekspluatāciju, kā arī aprūpes saņēmējiem ir grūti atrast cenu ziņā pieejamu un kvalitatīvu aprūpi. Šāds stāvoklis ir izveidojies tāpēc, ka trūkst valsts atbalsta aprūpes pakalpojumu nozarei, un tas ir politiskās nevērības rezultāts.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir publicējusi ziņojumu par mājsaimniecībās dzīvojošo aprūpes darbinieku darba nākotni Eiropā, kurā norādīts, ka ir steidzami nepieciešama lielāka valsts iesaistīšanās un efektīva rīcība valstu un Eiropas līmenī, lai sakārtotu gan aprūpētāju, gan aprūpes saņēmēju nestabilo situāciju šajā strauji augošajā nozarē.

Ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, Eiropas iedzīvotāju novecošanu un pieaugošās hroniskās saslimšanas, pieprasījums pēc ilgtermiņa un mājsaimniecībās dzīvojošu aprūpes darbinieku pakalpojumiem turpinās pieaugt, tāpēc tuvākajā nākotnē valstij būs ne tikai jāiegulda ievērojami līdzekļi aprūpes ekonomikas subsidēšanā, bet tai būs arī izšķiroša loma aprūpes darba reglamentēšanā un profesionalizācijā, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā ir definēti mājsaimniecībās dzīvojoši aprūpētāji, proti, darba ņēmēji, kas ir nodarbināti, lai sniegtu aprūpes pakalpojumus gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, kuri kā aprūpes saņēmēji dzīvo privātās dzīvesvietās, un apkopoti secinājumi pēc EESK pārstāvju apmeklējumiem Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Itālijā un Polijā, kuras izvēlētas, ņemot vērā, ka tās ir gan izcelsmes valstis, gan galamērķa valstis mājsaimniecībās dzīvojošiem aprūpes darbiniekiem visā Eiropas Savienībā.

Valstu apmeklējumi un ziņojums ir turpmākais darbs, kas veikts saistībā ar EESK 2016. gada atzinumu par tematu “Mājsaimniecībās dzīvojošo aprūpes darbinieku tiesības”, kas ir pirmais politikas dokuments ES līmenī, kurā tiek risināts jautājums par viņu darba apstākļiem.

“Cilvēki, ar kuriem mēs runājām – neatkarīgi no tā, vai viņi pārstāv darba ņēmējus, darba devējus vai aprūpes saņēmējus, – pauda kopīgu kritiku par daudzām strukturālām problēmām, kas saistītas ar mājsaimniecībās dzīvojošo aprūpētāju darbu. Viņu lielākais pārmetums bija tas, ka šajā darbā tiek ekspluatētas migrantes un mobilas sievietes un ka tas ir ne tikai neētiski un nosodāmi, bet arī nav ilgtspējīgi,” sacīja EESK loceklis Dr. Adam Rogalewski, kurš sagatavoja ziņojumu kopīgi ar Kembridžā strādājošo pētnieku Karol Florek.

Ziņojuma pilns teksts ir pieejams šeit. (ll)

EESK Darba devēju grupa

Pieaug to Eiropas uzņēmumu skaits, kas maina attieksmi un kas ikdienas darbībā tagad uzmanību pievērš ne tikai uzņēmējdarbības aspektiem, bet arī ekoloģiskiem un sociāliem aspektiem. Lai pāreja uz zaļo ekonomiku būtu sekmīga, Eiropas Savienībai ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi saviem uzņēmumiem un jāveicina konkurētspējas saglabāšana un ieguldījumi. Tie ir daži no secinājumiem, kas izskanēja konferencē “Uzņēmumu ieguldījums virzībā uz Eiropas klimatneitralitāti — ilgtspējīgas attīstības mērķu un zaļā kursa optimāla izmantošana”, kas 9. martā notika Splitā (Horvātija).

“Centienos panākt klimatneitralitāti un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus uzņēmumi nav problēma, bet viens no risinājumiem,” konferences atklāšanā norādīja EESK Darba devēju grupas Jacek Krawczyk priekšsēdētājs.

Horvātijas Darba devēju apvienības priekšsēdētāja Gordana Deranja uzsvēra, ka virzībā uz vidi saudzējošu ekonomiku ir jāņem vērā, ka šīs pārejas sākumpunkts dažādās ES dalībvalstīs un pat reģionos nav vienāds.

“ES dalībvalstu virzība uz ekonomikas pielāgošanu ilgtspējīgas attīstības mērķiem nebūs vienādi strauja, bet šis ir pagrieziena punkts, it īpaši mazāku valstu tautsaimniecībai,” atzīmēja Horvātijas vides aizsardzības un enerģētikas ministrs Tomislav Ćorić.

Pirmajā paneļdiskusijā sprieda par to, kā ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek integrēti uzņēmumu ikdienas darbībā. Tās dalībnieki bija vienisprātis, ka ilgtspējas un vides jautājumi arvien vairāk ietekmē patērētāju lēmumus. Turpmāk panākumus gūs tikai tie uzņēmumi, kuri mainīs attieksmi un kuru darbības modelis nebūs iedomājams bez centieniem sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Otrajā paneļdiskusijā tika analizēta Eiropas zaļā kursa ietekme uz ES rūpniecību. Tās dalībnieki secināja, ka Eiropas zaļā kursa īstenošanai jāiet roku rokā ar pūliņiem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas konkurē pasaules tirgos.

Sadarbībā ar Splitas Universitātes Ekonomikas fakultāti konferenci rīkoja Darba devēju grupa, Horvātijas Darba devēju apvienība un Horvātijā izveidotais tīkls “ANO iniciatīva “Globālais līgums””. (lj)

EESK Darba ņēmēju grupa

Pašreizējie koronavīrusa draudi un bēgļu krīze, kuras jaunākās norises šajā humānajā drāmā tagad izvēršas uz robežas starp Turciju un Grieķiju, atkal ir parādījuši, cik steidzami ir nepieciešama kopīga Eiropas reakcija uz problēmām, kas ir daudz plašākas nekā atsevišķu dalībvalstu spējas. Eiropas iestādēm tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir ne tikai jāvienojas par ES mēroga pasākumiem un stratēģijām, bet arī vairāk jāatbalsta šīs iniciatīvas ar resursiem.

Jaunās Eiropas Komisijas devīze ir “Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem”, tostarp vērienīgiem sociāliem, vides un politiskiem mērķiem. Tādi priekšlikumi kā ES minimālā alga un Eiropas zaļais kurss ir paredzēti, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos Savienībai, risinātu neatliekamus jautājumus un nodrošinātu, ka rūpniecības un zaļā pārkārtošanās tiek veikta sociāli, ekonomiski un ekoloģiski visilgtspējīgākajā veidā. Lai konkretizētu šos mērķus, Eiropas Parlaments ir ierosinājis, ka dalībvalstis budžetā iemaksā 1,3 % no sava NKI, ņemot vērā EESK un Reģionu komitejas ieteikumus. 

Tomēr šos skaitļus, kas būtu programmas īstenošanai nepieciešamais minimums, Padome ir samazinājusi: dažas dalībvalstis cenšas samazināt DFS (daudzgadu finanšu shēmu) līdz 1 % no dalībvalstu NKI, kas ir ievērojami mazāk pat par Komisijas paredzēto pieticīgo rādītāju, proti, 1,11 %. Tas, visticamāk, nozīmēs samazinājumus par vairāk nekā 12 % kohēzijas pasākumiem un par 14 % KLP pasākumiem, atstājot jaunos, vērienīgos plānus bez efektīva satura.

Pašreizējie ierosinātie DFS samazinājumi rada risku, ka Eiropas zaļais kurss paliks neefektīvs, tiks apdraudēti ES fundamentālie kohēzijas centieni, kā arī Savienība un tās dalībvalstis būs atstātas bezpalīdzīgas kopējo problēmu priekšā. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir nepieciešams, lai Eiropas Parlaments saglabātu savu nostāju un lai dalībvalstis atcerētos, ka Eiropas Savienība nozīmē daudz vairāk nekā tikai budžetu. Tā kā problēmas turpina vērsties plašumā un nevienlīdzība veicina populismu, dažu vadošo partiju mēģinājumi sevi parādīt kā mērenus eiroskeptiķus Eiropā nevienam nenāk par labu. (prp)

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā” rīko konferenci Rijekā, Horvātijā, lai apspriestu to, kāda nozīme ir pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai dažu svarīgu jautājumu risināšanā mūsdienu Eiropā.

Pēdējos gados ES ir saskārusies ar vairākām problēmām — klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, pieaugošu migrāciju un sarūkošu pilsoniskās sabiedrības telpu —, kas līdz šim nebijušā veidā var apdraudēt Eiropas Savienības pamatvērtības.

No otras puses, ES ir bijusi lieciniece arī pilsoniskai aktivitātei. Šo procesu laikā daudzi iedzīvotāji viscaur Eiropas Savienībā ir apliecinājuši solidaritāti ar citiem un gatavību ilgtspējas labad mainīt dzīvesveidu.

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā” vēlas tuvāk pētīt šo tematu un aicināt pilsoniskās sabiedrības locekļus un pārstāvjus diskutēt par savu lomu tādu Eiropas pamatvērtību popularizēšanā un aizsargāšanā kā cilvēktiesības, demokrātija, līdztiesība un tiesiskums.

Konference Pilsoniskā sabiedrība — Eiropas vērtību mugurkauls notiks Rijekā — Horvātijas piekrastes pilsētā un 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētā —, Rijekas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātē.

Diskusijas norisināsies trīs paneļgrupās, ko vadīs Horvātiju pārstāvošie EESK locekļi no grupas “Daudzveidība Eiropā”.

Pirmajā diskusijā, kuru vadīs Lidija Pavić-Rogošić, uzmanība tiks pievērsta tam, kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas var palīdzēt aizsargāt svarīgākos demokrātijas pīlārus: tiesu un iestāžu neatkarību, pilsoniskās sabiedrības veiktu kontroli un plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

Nākamajā paneļdiskusijā referenti un auditorija spriedīs, kā Eiropas Savienībai un aktīvajiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem sadarboties, lai ilgtspējīgā veidā risinātu intensīvo, globālo migrācijas plūsmu jautājumu. Sarunu moderatore būs Marina Škrabalo.

Pēdējā paneļdiskusija, kuru vadīs Toni Vidan, būs orientēta uz Eiropas zaļo kursu un to, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijām darīt, lai pilnveidotu un īstenotu šo darba kārtību, kas Eiropas Savienībai, domājams, nesīs lielas pārmaiņas.

Konference, kas sākotnēji bija plānota 25. martā, ir pārcelta Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Jaunāko informāciju skatīt šeit: https://bit.ly/2xsqqEY (cl)

Atzīmējot šā gada Starptautisko sieviešu dienu 8. martā, EESK rīko izstādi “Sievišķīgās notis”, kas godina Eiropas mūziķes.

Izstādē aplūkojami stendi ar biogrāfijām, kas atspoguļo šo sieviešu sociālo identitāti no 16. gadsimta līdz mūsdienām un godina simtiem Eiropas sieviešu mūziķu un komponistu, kā arī vēsta par mūzikas kultūras attīstību.

Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar Itālijas organizāciju “Sieviešu toponīmija”, kam EESK 2019. gadā piešķīra pilsoniskās sabiedrības balvu par to, ka šī organizācija apkaro dzimumu nevienlīdzību, nosaucot sabiedriskas vietas ievērojamu sieviešu vārdos. (ck)