Nogurušas klausīties vienmēr vienas un tās pašas atrunas, trīs Igaunijas nevalstiskās organizācijas – Igaunijas Zaļo kustība, Igaunijas Dabas fonds un Igaunijas Vides tiesību centrs – ir nolēmušas rīkoties un uz debatēm par taisnīgu pārkārtošanos sapulcināt dažādas ieinteresētās personas valstī, kuras oglekļa pēda ir viena no lielākajām pasaulē. Viņu komunikācijas projekta uzmanības centrā ir ziemeļaustrumu reģions, kurā degslāneklis joprojām ir galvenais kurināmais un kurā vislielākā darba devēja ir degslānekļa nozare, kuras darbībai būs jāpieliek punkts. Šīs sarunas nebija vieglas, bet rezultāti ir cerīgi.

EESK info: Kas jūs pamudināja sākt šo projektu vai iniciatīvu?

Madis Vasser: Igaunijas vides kustību dalībnieki jau gadu desmitiem aicina pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu, tomēr atbildes vietā vienmēr ir skanējušas vienas un tās pašas atrunas – kas notiks ar darbvietām, kas būs ar ekonomiku, tas ir pārāk sarežģīti, kurš par to atbildēs utt.
Tāpēc 2018. gadā trīs nevalstiskās organizācijas nolēma uzsākt kopīgu projektu un vadīt jēgpilnu dialogu starp visām ieinteresētajām personām par taisnīgu pārkārtošanos un atteikšanos no galvenā fosilā kurināmā, kas ir degslāneklis.

Kāda bija reakcija uz jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Varbūt jūs varētu minēt kādu piemēru?)

Attieksme bija labvēlīga – visu ieinteresēto personu pārstāvji sanāca kopā, lai par šo jautājumu diskutētu. Kāds degslānekli izmantojošā reģiona pašvaldības pārstāvis vēlāk stāstīja, ka esot gaidījis kārtējo bezjēdzīgo sanāksmi par vidi, bet pasākums esot izvērties tiešām saturīgs.
Gan pirms, gan pēc projekta mums notika cieša saziņa ar vietējiem iedzīvotājiem, ar nozares pārstāvjiem un ar valdības amatpersonām. Vismaz daļēji pateicoties šiem kontaktiem, Igaunija ir kļuvusi par pirmo dalībvalsti, kas ir pabeigusi Taisnīgas pārkārtošanās fondam paredzēto taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai jūs jau plānojat jaunus projektus?

Līdzekļus mēs izmantosim, lai izvērstu sākotnējā projekta darbību, piemēram, liela NVO klimata organizāciju tīkla koordinēšanai, kas stiprinās vietējo organizāciju sadarbību klimata jomā.
Atbalsts tiek izmantots arī papildprojektu veidošanai, un tie tagad vairāk tiek vērsti uz vietējo līmeni.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai veiksmīgi īstenotu šāda tipa pasākumus un programmas?

Kā tika norādīts vienā no Eiropas Klimata iniciatīvas mācību pasākumiem – svarīgi ir sākt un nebaidīties no konfliktiem. Tas nozīmē, ka nevajag baidīties no dažādām ieinteresētajām personām, jo varbūt tieši šajā brīdī viņu domu gājiens ir pavisam tuvs jūsējam.
Bet vienlaikus ir jāatceras, ka dažas ieinteresētās personas var sākumā neuzticēties citām vai arī tām var būtu pavisam citas idejas par to, kādi varētu būt pozitīvi šīs sadarbības rezultāti. Tāpēc ir jābūt gataviem šādiem konfliktiem un nevis no tiem jāizvairās, bet tie jārisina.

Vai ir cerības, ka Eiropas Savienībai izdosies sasniegt zaļā kursa mērķus?

Es domāju, ka stāvoklis klimata jomā liks mums pārvarēt savu tagadējo kūtrumu, un tad mēs šos mērķus sasniegsim, izdarīdami sistemātiskas sava dzīves veida un patēriņa ieradumu korekcijas, jo citu veidu, kā novērst vēl smagākas ekoloģiskās un klimata krīzes sekas nav.