Izglītība var veicināt sabiedrības atteikšanos no fosilā kurināmā un pāreju uz apritīgumu un ilgtspēju. Decembrī pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā EESK aicina nodrošināt transformatīvu izglītību, kas jauniešiem dod iespēju veicināt zaļo pārkārtošanos.
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai būtu jābalsta uz humānām vērtībām, uzmanību pievēršot cilvēka rīcības ekoloģiskajām un sociālajām sekām. Tāpēc ir vajadzīgs pilnīgi jauns izglītības saturs, sākot ar sākumskolām un beidzot ar universitātēm, un pat vēl pēc tam.
“Kad runājam par ilgtspēju, jāsaprot, ka tā nav vienīgi vide. Ilgtspējai ir daudz aspektu, un visi 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi ir vienlīdz svarīgi. Izglītībai ir būtiska loma, jo tā ir nozīmīgs faktors, kas dos iespēju sasniegt citus ilgtspējīgas attīstības mērķus,” sacīja ziņotāja Tatjana Babrauskienė, kura izstrādāja EESK atzinumu “Palielināt jauniešu iespējas ar izglītību panākt ilgtspējīgu attīstību”.
Kritiska domāšana un uz informāciju balstīta lēmumu pieņemšana būtu jāapgūst skolā, lai bērni iemācītos tikt galā ar ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Pamatlīmenī bērniem jāmācās par ilgtspējīgu enerģētiku, patēriņu un ražošanu, pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu un atbildīgu pārtikas izvēli.
Nesen pieņemtā ziņojumā par ES skolu apgādes programmas novērtējumu iekļauts arī ieteikums, kā skolu sistēmu pilnveidot saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības interesēm. “Uzlabojot izglītojošus pasākumus par pārtiku, klasē veltot laiku pārtikai un produktu izcelsmei, kā arī organizējot lauku saimniecību un lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu apmeklējumus, varētu paaugstināt ES skolu apgādes programmas efektivitāti un veicināt jauniešu izglītošanu par ilgtspējīgu, veselīgu uzturu,” teica ziņotājs Arnold Puech d’Alissac. EESK arī aicināja lietderīgāk izmantot ES līdzekļus, kas tiek atvēlēti izglītībai ilgtspējīgai attīstībai, šajā nolūkā izmantojot tādus ES fondus kā Atveseļošanas un noturības mehānisms, Erasmus+, Apvārsnis, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds Plus.
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dalībvalstīs nav vienādā līmenī, un šī izglītība būs jāpielāgo vietējiem apstākļiem.
“Nedrīkstam kavēties ar izglītības reformēšanu, lai varētu dalībvalstīm nodrošināt ilgtspējīgu nākotni, un ir svarīgi procesā aktīvi iesaistīt jauniešus, skolotājus un vecākus,” sacīja Tatjana Babrauskienė. (ks)